Klimats enerģētiskajā karā nostājies Eiropas pusē
Lai ko teiktu Grēta Tūnberga un pārējie klimata aktīvisti, šīs ziemas siltuma viļņi ir krietni palīdzējuši Eiropas enerģētiskajā karā ar Krieviju.
Janvāra sākums bija tik silts, ka Vidusjūras pludmalēs varēja sauļoties un peldēties. Astoņās valstīs, arī Latvijā, krita temperatūras rekordi. 1. janvārī ar 11,1 grādu Daugavpilī sasniegts jauns mūsu valsts siltuma rekords šajā mēnesī novērojumu vēsturē. Polijā 1. janvārī termometra stabiņš sasniedza gandrīz 19 grādus, Bilbao Spānijā – 25 grādus, par desmit virs vidējā rādītāja.
Jo siltāk, jo lētāka gāze
Pirmo reizi kopš 2021. gada novembra gāzes cena Londonas biržā noslīdēja zem 750 dolāriem par 1000 kubikmetru, Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” nokritās līdz 733 dolāriem.
Energouzņēmumi pārtrauca kurināt iepirkto gāzi un papildināja krātuves, kas varētu ļaut pārdzīvot pat nākamo ziemu. Tādējādi Kremļa plāni nosaldēt Eiropu palikuši vien propagandas klipu līmenī, ar kuriem Krievijas iedzīvotājiem cenšas iestāstīt, ka mēs salstam, ciešam badu un, kā rāda viena no šīm politreklāmām, elektrību Ziemassvētku egles lampiņām ražo kāmis, skriedams pa riteni – pirms viņu izvāra zupā.
Izdodas ietaupīt
Patiesībā Eiropas Savienības (ES) gāzes krātuves šai ziemai bija piepildītas par 95 procentiem. Pirms februāra iebrukuma Ukrainā ES no Krievijas pirka 40% gāzes, tagad mazāk par astoņiem procentiem. Kaut arī ES nav iekļāvusi gāzi sankciju sarakstā, pats “Gazprom” samazinājis piegādes par gandrīz 80 procentiem.
Tomēr eiropiešiem talkā nāca gan spēja taupīt, gan klimats. Novembris bija neparasti silts, un ES samazināja gāzes patēriņu par 22%, salīdzinot ar piecu gadu rādītāju. Turklāt jau oktobrī patēriņš kritās par 24 procentiem. Decembrī samazinājums bijis par 13 procentiem. Spānijā nokurināts par 23% mazāk gāzes, Itālijā par 18%, Nīderlandē par 16 procentiem.
Miljardi iztērēti par tukšu trubu
Vēl 2022. gada sākumā Vācija bija gatava divkāršot Krievijas gāzes piegādes, taču Maskava šo nodomu izgāza, izvēloties karu, un desmit miljardus dolāru izmaksājušais cauruļvads “Nord Stream 2” tā arī palika neiedarbināts. 2021. gadā Vācijas gāzes importā Krievijas daļa bija 52%, pērn tā saruka līdz 22 procentiem. Patlaban lielākais piegādātājs ar 33% ir Norvēģija.
Pirmajos trīs apkures mēnešos pat Vācijas rūpniecība samazināja dabasgāzes patēriņu par 23%, salīdzinot ar šo periodu pēdējos četros gados. Pazemes krātuvēs iesūknēts vairāk nekā nokurināts, piepildījums ir par 90,76 procentiem. Vācija arī īsā laikā uzbūvējusi Ziemeļjūrā jaunus sašķidrinātās gāzes termināļus, un pirmais amerikāņu kuģis jau atvedis pirmo kravu. Šī gāze ir dārgāka nekā no Krievijas nākusī, taču vēl daudz dārgāk būtu ļaut agresoram justies pilnīgi brīvam.
