No cietuma atbrīvota viena no slavenākajām aukstā kara laika spiedzēm - "Kubas karaliene" Montesa
Pēc vairāk nekā 20 apcietinājumā pavadītiem gadiem no ieslodzījuma atbrīvota amerikāniete Ana Montesa, viena no pazīstamākajām ASV notvertajām aukstā kara laika spiedzēm.
65 gadus vecā sieviete, iesaukta arī par "Kubas karalieni", pavadīja gandrīz divus gadu desmitus, spiegojot Kubas labā, strādājot par analītiķi ASV Aizsardzības izlūkošanas aģentūrā.
Pēc viņas aresta 2001.gadā amatpersonas paziņoja, ka Montesa gandrīz pilnībā atklājusi Kubā veiktās ASV izlūkdienestu operācijas. Kāda amatpersona norādījusi, ka viņa ir viena no "vispostošākajiem spiegiem", ko ASV notvērušas.
Mišela van Klīva, pretizlūkošanas vadītāja prezidenta Džordža Buša laikā, 2012. gadā ASV Kongresam sacīja, ka Montesa ir "kompromitējusi visu — praktiski visu -, ko mēs zinājām par Kubu un to, kā mēs darbojāmies Kubā".
Pēc aizturēšanas Montesa tika apsūdzēta četru ASV spiegu identitātes atklāšanā un slepenu materiālu nopludināšanā. Viņai tika piespriests 25 gadu cietumsods, tiesnesim apsūdzot viņu "visas nācijas pakļaušanā briesmām".
Motivējusi ideoloģija, nevis personisks labums
Kā norāda BBC, atšķirībā no citiem augsta līmeņa spiegiem, kas notverti aukstā kara laikā, Montesu motivējusi ideoloģija, nevis personisks labums. Viņa esot piekritusi strādāt Kubas izlūkdienestā, daļēji pamatojoties uz viņas iebildumiem pret Reigana administrācijas aktivitātēm Latīņamerikā. Sievieti, domājams, saniknojis ASV atbalsts Nikaragvas "Contras" - labējo nemiernieku grupējumam, kas tiek turēts aizdomās par kara noziegumu pastrādāšanu un citām zvērībām valstī.
Viņas dusmas uz ASV ārpolitiku pievērsa kubiešu uzmanību, kuri vilināja viņu uzgriezt muguru draugiem, ģimenei un savai valstij.
1984. gadā Montesa strādāja par lietvedi Tieslietu departamentā Vašingtonā un studēja maģistratūrā Džona Hopkinsa universitātē. Viņu 1984. gadā uzrunājis Džona Hopkinsa universitātes studiju biedrs, bet vēlāk viņa iepazīstināta ar Kubas izlūkdienesta aģentu.
Vakariņās Ņujorkā Montesa "nevilcinoties piekritusi sadarboties ar kubiešiem, lai palīdzētu Nikaragvai", teikts izmeklēšanas ziņojumā.
Nākamajā gadā viņa devusies uz apmācībām Havanā, vēlāk pievienojoties Aizsardzības izlūkošanas aģentūrai, kur galu galā viņa kļuvusi par organizācijas vecāko analītiķi un tika paaugstināta par vecāko Kubas analītiķi.
Gandrīz divas desmitgades viņa, izmantojot peidžeri, sūtīja kodētas ziņas ar īpaši slepenu informāciju kubiešiem.
"Viņa uzskatīja, ka ASV nav tiesību uzspiest savu gribu citām valstīm," sacīja ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) īpašais aģents Pīts Laps, kurš vadīja izmeklēšanu pret Montesu un galu galā viņu arestēja.
Visbeidzot Montesa aizturēta 2001.gada septembrī pēc tam, kad ASV izlūkdienesta amatpersonas saņēma informāciju ar aizdomām, ka kāds no valdības darbiniekiem, šķiet, spiego Kubas labā. Laps sacīja, ka aizturēšanas brīdī viņa izrādījusi nesatricināmu mieru.
Pēc atbrīvošanas no cietuma Montesa paliks likumsargu uzraudzībā vēl piecus gadus. Tāpat viņai tiks aizliegts bez atļaujas strādāt valdībā vai sazināties ar ārvalstu aģentiem.
Runā, ka Montesa nodevusi Havanai tik daudz ASV militāro noslēpumu, ka, kā pauž eksperti, ASV, iespējams, nekad neuzzinās nodarītā posta apmēru.
