Vācijā tiesās 93 gadus vecu bijušo "Aušvicas grāmatvedi"
Vācijā otrdien sāks tiesāt 93 gadus veco bijušo nacistu spēku virsnieku, kas pazīstams kā "Aušvicas grāmatvedis" un iespējams kļūs par pēdējo SS vienību pārstāvi, kas tiek tiesāts.
Oskars Grēnings tiks tiesāts par "līdzdalību slepkavībā". Lietā ir 300 tūkstoši epizožu par viņa saistību ar pārsvarā Ungārijas ebreju nāvi, kas 1944.gadā tika deportēti uz Aušvicas (Osvencimas) koncentrācijas nometni.
Prāva pret viņu 70 gadus pēc Vācijas koncentrācijas nometņu atbrīvošanas Otrā pasaules kara beigās, ir pēdējā, kas pašlaik ir paredzēta pret bijušajiem nacistu spēku pārstāvjiem.
Apmēram desmit pirmstiesas izmeklēšanas ir sāktas, bet maz ticams, ka kāda no tām nonāks tiesā saistībā ar aizdomās turēto cienījamo vecumu un slikto veselības stāvokli.
Gaidāms, ka prāva Lieneburgā netālu no Hamburgas Vācijas ziemeļos izpelnīsies plašu mediju uzmanību, jo kā līdzprasītāji vai aculiecinieki tajā piedalīsies apmēram 50 Aušvicas nometnē izdzīvojušo.
Grēnings ir uzstājis, ka "nekad nav pat iepļaukājis" ieslodzīto, bet prokuratūra uzstāj, ka viņš bija Aušvicas nāves mašīnas, kas kopumā prasīja vairāk nekā miljonu dzīvību, zobrats.
Apsūdzētais kā brīvprātīgais "Weffen SS" vienībām pievienojās 1941.gadā un gadu vēlāk tika norīkots darbā nacistu okupētās Polijas teritorijā izveidotajā nometnē.
Tur viņš strādāja par grāmatvedi, uzskaitot ieslodzītajiem nozagto naudu, šķirojot naudu pēc valūtas, to skaitot un nosūtot uz Berlīni.
Dažreiz viņš arī tika norīkots darbā uz dzelzceļa platformas, kur cietumnieki tika sašķiroti pēc ierašanās un nogādāti tieši uz gāzes kamerām vai nosūtīti vergu darbos, apsūdzība apgalvo prokuratūra.
Grēnings ir atvainojies vairākās intervijās par to, ka bija Aušvicas sargs, tomēr vienmēr ir uzstājis, ka pats personīgi nav vainojams deportēto nogalināšanā.
"SS bija krimināla organizācija, tik daudz ir skaidrs. Tomēr tolaik es domāju, ka kalpoju Vācijai," viņš pērn teica laikrakstam "Hannoversche Zeitung".
1921.gadā Brēmenē dzimušā Grēninga prāva ir pēdējais Vācijas tieslietu sistēmas mēģinājums tiesāt izdzīvojušos nacistu karu noziedzniekus.
Neskatoties uz pēckara Vācijas centienus izpirkt savu vainu par karu un holokaustu, sākotnēji salīdzinoši maz nacistu tiesu sistēma nosūtīja uz cietumu, jo tiesu sistēmu sākotnēji veidoja tiesneši un prokurori, kurus pašus bija pieradinājis režīms.
Gadu desmitiem viņi vērsās pret aizdomās turētajiem vien konkrētās zvērībās, parasti prasot retu aculiecinieku liecības.
Kopumā kopš 1945.gada par nacistu noziegumiem ir notiesātas 6656 personas apsūdzībās, kas svārstās no zvēresta laušanas līdz slepkavībai. Vairāk nekā 90% spriedumu bija cietumsods līdz pieciem gadiem, liecina vēsturnieka Andreasa Sandera apkopotā informācija.
Tikai 49 bijušie Aušvicas SS virsnieki ir apsūdzēto vidū.
Pats Grēnings ir bijis liecinieks trīs prāvās, bet 1985.gadā tiesa viņu attaisnoja.
Nometne tika izveidota 1940.gadā okupētās Polijas teritorijā 70 kilometru uz Rietumiem no Krakovas, un tajā laikā no 1940.līdz 1945.gadam dzīvību zaudēja 1,3 miljoni cilvēku, lielākais vairums ebreju.
