Patiesība par meliem: Krievijas stāsti tagad sasniedz arī kosmosu
foto: REUTERS/SCANPIX
Kosmosa lidojumu vietā vienu no diviem “Buran” 2008. gadā Vācijā pa Reinu pārveda uz tehnikas muzeju Špeierē.
Pasaulē

Patiesība par meliem: Krievijas stāsti tagad sasniedz arī kosmosu

Kārlis Seržants

Kas Jauns Avīze

Krievijas propagandisti vēstījuši, ka šīs valsts bruņotajiem spēkiem ar supermoderniem lāzera ieročiem izdevies sabojāt Īlona Maska sakaru pavadoņus “Starlink”, kuri darbojas virs Ukrainas. Šo ziņu izplatīja arī daudzi Kremļa algoti blogeri sociālajos tīklos.

Patiesība par meliem: Krievijas stāsti tagad sasni...

Vienlaikus izteikti mājieni, ka Krievija tagad bez pūlēm var iznīcināt arī ASV kosmosa pavadoņus, bet kā ķirsis uz tortes izskanēja ziņa, ka tūlīt tiks atjaunota arī vairākkārt lietojamo kosmosa kuģu “Buran” programma.

“Starlink” turpina lidot

Dažādi Krievijas mediji ar lielu lepnumu paziņoja, ka, izmantojot lāzera lielgabalus “Peresvet” Belgorodā (aptuveni 70 kilometru no Ukrainas pilsētas Harkovas) un citās vietās, izdevies izsist no ierindas satelītu sistēmu “Starlink”, kas apgādā ar nepieciešamo informāciju Ukrainas bruņotos spēkus. Esot likvidētas arī mobilo sakaru iespējas, un rezultātā Ukrainas armija ir cietusi milzīgus zaudējumus.

Patiesībā gan dažu dienu sakaru traucējumi bija saistīti ar finansējuma jautājumu, jo Maska kompānijai “Space X” šis pakalpojums izmaksājot aptuveni 20 miljonus ASV dolāru mēnesī un viņš uzsāka sarunas ar ASV aizsardzības resoru par iespējamu šo līdzekļu kompensāciju, taču neprasot atlīdzināt iepriekš iztērēto. Tomēr kāda nepubliskota vienošanās ir panākta, jo aptuveni 3130 satelītu turpina darboties virs Ukrainas.

Nav arī taisnība, ka bez “Starlink” iestātos pilnīga katastrofa. Ukrainas armija saņem informāciju arī no 175 amerikāņu kompānijas “Planet Labs” satelītiem “Dove”, kuri nodrošina nepārtrauktu Zemes virsmas filmēšanu ar ļoti augstu izšķirtspēju.

Tāpat ukraiņiem ir iespēja izmantot ASV kompānijas “Maxar Technologies” satelītu datus – desmit novērošanas, 80 sakaru un 28 raķešu palaišanas novērošanas pavadoņi. Ir vēl arī pieejami 150 kompānijas “BlackSky” mākslīgie pavadoņi un dati no ASV militārās izlūkošanas satelītiem, par kuru skaitu un spējām informācija ir slepena.  

Karš kosmosā

Mistiskiem lāzera lielgabaliem, kas it kā spēj darboties līdz pat 300 kilometru augstumam, neviens tā īsti netic, taču vēl tālajā 1978. gadā PSRS paziņoja, ka ir izveidots pavadoņu iznīcināšanas komplekss “Nudoļ”. Tas tika apbruņots ar no zemes palaižamu desmit metrus garu un desmit tonnas smagu raķeti, kas varēja sasniegt 300 kilometru augstumu.

Šis komplekss bija Krievijas bruņojumā līdz 1993. gadam un reanimēts 2021. gada 15. novembrī, kad ar šādu raķeti orbītā iznīcināja 40 gadu vecu un nestrādājošu aparātu “Kosmos-1408”. Te gan jāatzīmē, ka tā vairāk vērtējama kā PR akcija jeb izrādīšanās, jo šādas iespējas ASV, Ķīnai, Indijai un arī Izraēlai iepriekš jau bija.

Šādas raķetes izmaksā ļoti dārgi, un to iespējamie krājumi Krievijā ir ļoti ierobežoti, tāpēc runas par simtu vai pat tūkstošu satelītu iespējamu notriekšanu ir zinātniskās fantastikas līmenī. Tajā pašā laikā “Space X” dienā var saražot četrus jaunus satelītus, un kopējais plānotais palaižamo pavadoņu skaits ir nedaudz virs desmit tūkstošiem.

Problēmas būtu pašiem

Jāatzīmē arī, ka sašautais pavadonis radīja vairāk nekā 1500 atlūzu, kuras tagad apdraud Starptautisko kosmisko staciju, kuras personālam periodiski jāpatveras kosmosa kuģos un jākoriģē stacijas kurss.

Eksperti apgalvo, ka orbitālās karadarbības uzsākšanas gadījumā zaudētāja būtu Krievija, kurai pašai kosmosā šobrīd ir aptuveni 200 pavadoņu, no kuriem daudzi ir visai veci. Nav šaubu, ka ASV sen ir identificējušas nozīmīgākos un var tos notriekt dažu dienu laikā. ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kirbijs jau izteicies, ka šāds Krievijas solis tiks uzskatīts par uzbrukumu ASV un atbilde sekos – ne kosmosā, bet uz zemes.

Vai “Buran” tiešām lidos

1988. gadā savā pirmajā un vienīgajā lidojumā devās PSRS vairākkārt lietojamais kosmosa kuģis “Buran”, kas bija uzbūvēts kā atbilde amerikāņu kosmosa programmai “Space Shuttle”.

Amerikāņu programma gan startēja jau 1981. gadā – bija uzbūvēti divi šādi kosmosa kuģi, kuri veica vairāk nekā desmit lidojumu, taču 1986. gadā drīz pēc starta eksplodēja “Challenger”, paņemot līdzi visu septiņu astronautu dzīvības.

PSRS projekts bija tik dārgs un, kā izrādījās, arī praktiski neizmantojams, ka pēc pirmā lidojuma “Buran” ievietoja milzīgā angārā pie Baikonuras kosmodroma, kur tas atrodas arī šodien – kopā ar vēl vienu pa pusei uzbūvētu tādu pašu kosmosa kuģi.

Kas tad slēpjas zem skaļā virsraksta “Krievija atjaunos “Buran” programmu – ASV ir panikā”? Eksperti uzskata, ka tas ir kārtējais propagandas gājiens, jo šodienas Krievija nav spējīga šo programmu atjaunot – arī kosmosa industrija ir strauji attīstījusies, un tā jau būtu pamatīga vakardiena. Šobrīd ASV jau sekmīgi darbojas “Space X” kosmosa programma ar vairākkārt izmantojamām kosmosa kuģu komponentēm, kas izmaksu izdevīguma ziņā ir tālu priekšā Krievijai.

Kur izplata Krievijas melus

foto: REUTERS/SCANPIX
Brīvprātīgā atbrīvotajā Hersonā uzrauga "Starlink" termināli. Šeit var iegūt interneta savienojumu.
Brīvprātīgā atbrīvotajā Hersonā uzrauga "Starlink" termināli. Šeit var iegūt interneta savienojumu.

Krievijā viltus ziņas gūst arvien lielāku izplatību sociālajos tīklos un pat federālās nozīmes medijos. Feiku atklāšanas projekts Lapša (makaroni – krievu val.) izpētījis, ka vidēji mēnesī šāda tipa vēstījumi sasniedz vienu miljardu skatījumu. No tiem 35% veltīti karam Ukrainā, kas joprojām Krievijā tiek saukts par speciālo militāro operāciju, 16% starptautiskajām attiecībām, 12% valsts iekšpolitikai.

Publicēšanas vietas sadalās šādi: "VKontakte" 28%, "Telegram" 19%, "Odnoklasniki" 16%, masu informācijas līdzekļi 14%, "Twitter" 9% un aptuveni tikpat daudz arī "Facebook". Te arī jāatzīmē, ka Telegram, kurā ieraksti vispār nav pakļauti nekādai melu cenzūrai, ir visai populārs arī Latvijā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Patiesība par meliem" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".