Atslepeno dokumentus par Kenedija slepkavību

Baltais nams uzdevis atslepenot tūkstošiem dokumentu toreizējā ASV prezidenta Džona Kenedija slepkavības lietā, pirmo reizi tos publicējot pilnībā. Tomēr pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens piebilda, ka daļa dokumentu paliks slepenībā līdz 2023. gada jūnijam, lai nepieļautu kaitējumu.

Nododot atklātībai 13 173 dokumentus, Baltais nams paziņoja, ka publiski nu ir pieejami apmēram 97% dokumentu Kenedija slepkavības lietā. Iepriekšējā dokumentu atslepenošana notika 2021. gada oktobrī. Kaut arī neprognozē, ka dokumentos būs kaut kādi sensacionāli atklājumi, vēsturnieki cer uzzināt vairāk par šokējošo slepkavību.

Džonu Kenediju nošāva 1963. gada 22. novembrī Teksasas pilsētā Dalasā. Atentāta laikā smagi ievainoja arī Teksasas gubernatoru Džonu Konaliju. Augstākās tiesas tiesneša Ērla Vorana vadītā komisija konstatēja, ka Kenediju nogalināja komunistu simpatizētājs, savulaik Padomju Savienībā dzīvojušais Lī Hārvijs Osvalds, kurš darbojās vienatnē. Viņu pēc divām dienām nogalināja Dalasas policijas iecirknī. Kenedija slepkavība radīja milzumu sazvērestības teoriju.

Kenedijs bija ceturtais nogalinātais ASV prezidents. Pirms viņa no slepkavu lodēm nomira Ābrahams Linkolns 1865. gadā, Džeimss Garfīlds 1881. gadā un Viljams Makinlijs 1901. gadā, savukārt Ronaldam Reiganam izdevās izdzīvot pēc 1981. gada atentāta.

Kad Reigans 1989. gada 20. janvārī atstāja Balto namu, viņš pārtrauca pusotru gadsimtu ilgo bēdīgi slaveno tradīciju, kad visi ar 20 gadu intervālu ievēlētie prezidenti nomira prezidenta amatā. 1840. gadā ievēlētais Viljams Henrijs Harisons nomira jau nākamajā gadā, attiecīgi 1860. gadā, 1880. gadā un 1900. gadā ievēlētos Linkolnu, Garfīldu un Makinliju nošāva, 1920. gadā ievēlētais Vorens Hārdings nomira pēc trim gadiem, 1940. gadā kārtējo reizi ievēlētais Franklins Rūzvelts nomira nākamā termiņa laikā, bet 1960. gadā ievēlētā Kenedija mūžs aprāvās Dalasā.