Putins mēģina atlikt brīdi, kad karā pret Ukrainu būs jāatzīst Krievijas sakāve
Vladimirs Putins atlicis savu ikgadējo uzrunu federālajai sapulcei, jo nav pārliecināts, ka spēs turpināt veidot Krievijas info telpu, ņemot vētā, ka pieaug kritika par viņa rīcību saistībā ar iebrukumu Ukrainā, norāda ASV kara izpētes institūts (ISW).
Kremlis mēģināja attaisnot savu diktatoru un paziņoja, ka viņš varētu nākt klajā ar vēstījumu 2023. gadā.
"Krievijas Federāciajs bēgšana no Kijivas apgabala un Ukrainas ziemeļiem 2022. gada aprīlī, domājams, sabojāja Putina plānus pasludināt uzvaru Federālās sapulces uzrunas laikā," norādīja analītiķi.
ISW atgādina, ka 2014. gada martā Krievijas prezidents izmantoja iespēju teikt runu, kurā viņš paziņoja par Krimas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgu aneksiju.
"Iespējams, ka Putins joprojām gaida un cer teikt grandiozu uzvaras runu 2023. gadā, vai arī atliek brīdi, kad viņam būs jāatzīst, ka Krievijas Federācija nespēj sasniegt savus mērķus Ukrainā (atzīt sakāvi karā)," uzsver speciālisti.
Institūtā ir pārliecināti, ka, uzrunājot Krievijas sabiedrību un elites, diktators var nebūt pārliecināts par savu spēju attaisnot kara izmaksas, ņemot vērā Krievijas iekšējās un globālās problēmas.
"Uzvara Ukrainā varētu ļaut Putinam maskēt Krievijas cilvēku un finansiālos zaudējumus, kā tas bija 2014. gadā, taču Krievijas Federācijai nebija nekādu panākumu kaujas laukā pēc Lisičanskas okupācijas jūlijā," skaidro pārskatā.
Spilgtas ainas no Krievijas prezidenta un izslavēta mačo Vladimira Putina ikdienas
Spilgtas ainas no Krievijas prezidenta un izslavēta mačo Vladimira Putina ikdienas
Vienlaikus Krievijas prezidents turpināja sēt paniku iedzīvotāju vidū, kad neskaidri atbildēja uz jautājumu par kara ilgumu un otro mobilizācijas vilni. Tādā veidā viņš izsauca kritiku un jucekli kara atbalstošās kopienas vidū.
Bet Krievijas iedzīvotāju bēgšana no Hersona saniknojusi pat "krievu pasaules" ideologus, kuri sākuši apšaubīt Putina uzticību un spēju izveidot "Lielo Krieviju".
Lai izvairītos no vēl lielākām problēmām, diktators atcēla savu ikgadējo preses konferenci ar Krievijas sabiedrības pārstāvjiem.
"Izskatās, ka Putins arvien biežāk pievēršas scenārijam un iepriekš ierakstītām runām. Tā viņš cenšas novērst riskus, kas saistīti ar atbildi uz sarežģītiem jautājumiem par Krievijas neveiksmēm karā pret Ukrainu," piebilda ISW.
Galvenie secinājumi:
- Ukrainas amatpersonas prognozē, ka Krievijas karaspēks varētu mēģināt sākt plaša mēroga ofensīvu 2023. gada sākumā.
- Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca visus bezpilota lidaparātus, ko 14. decembrī palaida Krievijas karaspēks.
- Ukraiņu avoti ziņoja, ka 64 karagūstekņi atgriezušies Ukrainas kontrolētajā teritorijā.
- Droši vien Kremlis pastiprinās informatīvās operācijas, kuru mērķis ir pasniegt Ukrainas varas iestādes par tādām, kas aizskar reliģisko brīvības un preses brīvību.
- Ukrainas karaspēks turpina pretuzbrukuma darbības, bet Krievijas spēki veica pretuzbrukumus Svatoves un Kreminnas rajonā.
- Krievijas karaspēks turpina ofensīvas Bahmutas un Avdijivkas rajonā.
- Krievijas karaspēks turpināja aizsardzību uz dienvidiem no Dņepras Hersonas apgabalā.
- Kremļa ierēdņi atzina, ka saņēmuši sūdzības par mobilizāciju, neraugoties uz tās "faktisko pabeigšanu".
- Ukrainas partizāni turpina palīdzēt Ukrainas spēkiem Krievijas mērķu apzināšanā.
