Berlīnē izsola Varšavā nozagtu gleznu
Polija paudusi sašutumu par Vācijas izsoļu nama lēmumu pārdot krievu izcelsmes mākslinieka Vasilija Kandinska (1866–1944) gleznu, kas esot nozagta no Nacionālā muzeja Varšavā 1984. gadā.
Kultūras ministrija norāda, ka darba otrā pusē redzams muzeja zīmogs. Tikmēr izsoļu namā "Grisebach" apgalvo, ka nekādi juridiski šķēršļi pārdošanai nav atklāti. 1928. gadā tapušais akvarelis abstrakcionisma stilā bez nosaukuma nosolīts par 387 500 eiro, tomēr pēc Polijas protesta darījums apturēts.
Polijas konsuls Berlīnē Marcins Krols norāda, ka darbs atrodas zagto mākslas darbu Interpola datu bāzē. “Vācijas izsoļu nams rīkojās kā zagtu mantu uzpircējs. Viņi pārdeva Kandinska gleznu, zinot, ka tā nozagta no Polijas muzeja,” tviterī ierakstījis Polijas kultūras ministrs Petrs Glinskis. Ministrija paziņojusi, ka spers juridiskus soļus, lai darbu atgūtu. Izsoļu nams nolēmis vērsties tiesā un gaidīs tās spriedumu.
Polija cenšas atgūt ne tikai šo, bet arī tūkstošiem mākslas darbu, ko nacisti nolaupīja Otrā pasaules kara laikā. “Galvenā mūsu problēma ir, ka Vācijas likumdošana aizsargā šo zādzību,” BBC paudis ārlietu ministra vietnieks Arkadiušs Mularčiks. Vācijā tiešām iespējams tirgot zagtas gleznas, ja pēc zādzības pagājuši 30 gadi un iestājies noilgums.
Mularčiks vadīja parlamenta komisiju, kas aprēķināja nacistiskās Vācijas nodarītos zaudējumus Polijai no 1939. līdz 1945. gadam – aplēsts, ka tie ir 1,33 triljoni eiro. Oktobrī Polijas valdība iesniedza Berlīnei diplomātisku notu ar prasību pēc kompensācijas.
Vācija uzskata, ka jautājums par kara reparācijām ir slēgts līdz ar 1953. gada vienošanos starp PSRS un Vācijas Demokrātisko Republiku, saskaņā ar kuru toreizējais Polijas komunistiskais režīms atteicās no turpmākām pretenzijām. Varšava iebilst, ka šī vienošanās nav spēkā, jo valsts bija padarīta par Maskavas marioneti.
