Ķīna pēc protestiem atceļ bargāko Covid-19 nulle politikas noteikumu
Ķīna atceļ savu bargāko Covid-19 nulle politiku, tostarp cilvēku piespiešanu doties uz karantīnas nometnēm. Tas noticis tikai nedēļu pēc nozīmīgajiem protestiem pret stingro kontroli, vēsta raidorganizācija BBC.
Cilvēki ar Covid-19 tagad var izolēties mājās, nevis valsts iestādēs, ja viņiem ir viegli simptomi vai viņi slimo bez tiem.
Viņiem arī vairs nav jārāda testi lielākajā daļā vietu, un viņi var brīvāk ceļot valsts iekšienē.
Iedzīvotāji pauduši atvieglojumu, bet arī bažas par pēkšņajām pārmaiņām.
"Beidzot! Es vairs neuztraucos par inficēšanos vai aizvešanu," Ķīnas sociālajos medijos rakstīja kāds cilvēks.
Cits teica: "Vai kāds man var paskaidrot, kas notiek? Kāpēc pārmaiņas ir pēkšņi un tik lielas?"
Plašās izmaiņas liecina, ka Ķīna beidzot attālinās no savas Covid-19 nulles politikas un vēlas “sadzīvot ar vīrusu” tāpat kā pārējā pasaule. Tas notiek laikā, kad valsts cīnās ar savu lielāko infekciju vilni — vairāk nekā 30 000 inficēto katru dienu.
Daži cilvēki tiešsaistē ir apšaubījuši ātro lēmumu.
"Medicīnas sistēma būs pārslogota un daudzi veci cilvēki būs inficēti. Tas sākas tagad," rakstīja viens lietotājs.
Taču daudzi citi priecājās par politikas atslābināšanu, kas bija kontrolējusi viņu dzīvi gandrīz trīs gadus. Līdz šim Ķīna bija piespiedusi cilvēkus ar Covid-19 un ikvienu, kam bija ciešs kontakts, doties uz karantīnas nometnēm.
Šī politika bija ļoti nepopulāra, jo tā nošķīra ģimenes un izveda cilvēkus no mājām. Tika ziņots, ka dažos centros ir slikti dzīves apstākļi un neatbilstošs personāls. Visu gadu videoklipos ir redzams, kā apsargi izvelk cilvēkus no mājām pēc tam, kad viņi atteicās doties uz nometnēm.
Vīrusu kadros no Hangdžou pagājušajā nedēļā bija redzams, kā vīrietis cīnās pret amatpersonām.
Ķīnas Nacionālā veselības komisija trešdien paziņoja par virkni citu jaunu brīvību. Viņu mērķis bija samazināt testēšanu. Ierobežojumi turpināsies, bet tie būtu jāattiecina tikai uz mērķtiecīgākām teritorijām, piemēram, noteiktām ēkām, vienībām vai stāviem, nevis veseliem rajoniem vai pilsētām.
Ja netiek atklāti jauni gadījumi, apgabaliem, kas identificēti kā “augsta riska”, pēc piecām dienām jānoņem ierobežojumi.
Vairākas Ķīnas pilsētas šogad ir pārcietušas vairākus mēnešus ilgus ierobežojumu gadījumus, pat ja bija tikai daži koronavīrusa gadījumi.
Ir arī atkārtoti ziņojumi par neatliekamās medicīniskās palīdzības aizkavēšanos cilvēkiem karantīnas zonās.
Trešdien varas iestādes arī uzsvēra nepieciešamību paātrināt vecāka gadagājuma cilvēku vakcināciju. "Visām apdzīvotajām vietām būtu jāievēro.... jākoncentrējas uz 60-79 gadus vecu cilvēku vakcinācijas līmeņa uzlabošanu, 80 gadus vecu un vecāku cilvēku vakcinācijas līmeņa paātrināšanu un īpašu pasākumu veikšanu," norādīja Nacionālā veselības komisija.
Covid-19 nulle politikas noteikumi tika mīkstināti pēc tam, kad valstī notika desmitgadēs lielākie protesti. Pagājušajā nedēļā pūļi izgāja ielās vairākās pilsētās, lai kritizētu slēgšanu un pandēmijas ierobežojumus. Protesti dažviet pārauga arī tiešā prezidenta Sji Dzjiņpina un Ķīnas Komunistiskās partijas kritikā – tas ir nozīmīgs spītības apliecinājums, ņemot vērā valsts neiecietību pret valdošās politikas kritizētājiem.
Kopš šiem protestiem 24.–26. novembrī Ķīnas varas iestādes bija sākušas atbrīvot dažas pilsētas no ierobežojumiem.
Amatpersonas arī bija sākušas mazināt runas par Covid-19 briesmām. Valsts vicepremjers Suns Čunlans pagājušajā nedēļā norādīja, ka Ķīna pandēmijas laikā nonāk "jaunā situācijā" un vīrusa spēja izraisīt slimības vājinās.
Eksperti ir brīdinājuši, ka jebkāda nulles Covid-19 izplatības mazināšana Ķīnā būtu jāveic lēni, jo valstī, kurā dzīvo 1,4 miljardi cilvēku, varētu piedzīvot milzīgu gadījumu skaita pieaugumu, kas varētu apgrūtināt tās veselības aprūpes sistēmu.
Veselības eksperti saka, ka galvenais ir paātrināt veco iedzīvotāju vakcināciju. "Galvenais veids, kā Ķīna var izkļūt no Covid-19 ar vismazāko kaitējumu, ir vakcinācija, un trīs vakcinācijas devas ir obligātas," šīs nedēļas sākumā BBC sacīja Honkongas universitātes profesors Ivans Hungs.
Arī Ķīnas starptautiskās robežas lielākajai daļai ārzemnieku joprojām ir slēgtas, tomēr daži analītiķi saka, ka šīs straujās pārmaiņas liecina, ka valsts varētu atkal atvērties nākamgad.