"Mēs karojam ar dabu": ANO vides vadītāja brīdina par bioloģiskās daudzveidības apokalipsi

ANO vides aizsardzības vadītāja ir brīdinājusi, ka "mēs karojam ar dabu" un mums ir "jāpanāk miers", valstīm pulcējoties uz Cop15 (ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferences 15. sanāksme) Monreālā, lai vienotos par planētas bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

“Mēs tikko sagaidījām astoņmiljardo cilvēku uz šīs planētas. Tā, protams, ir brīnišķīga bērna piedzimšana. Taču mums ir jāsaprot, ka jo vairāk cilvēku ir, jo vairāk mēs pakļaujam Zemi smagam spiedienam,” sacīja ANO vides programmas izpilddirektore Ingera Andersena.

“Kas attiecas uz bioloģisko daudzveidību, mēs karojam ar dabu. Mums ir jāsamierinās ar dabu. Daba ir tā, kas uztur visu uz Zemes… zinātne ir nepārprotama," viņa piebilst.  

Andersena uzsvēra, ka jebkura nolīguma galīgajā tekstā ir jārisina "pieci bioloģiskās daudzveidības apokalipses jātnieki": zemes izmantošanas maiņa, pārmērīga izmantošana, piesārņojums, klimata krīze, un invazīvo sugu izplatība.

Paredzams, ka uz Cop15, kas norisināsies līdz 19. decembrim, piedalīsies vairāk nekā 10 000 dalībnieku, un otrajā nedēļā ieradīsies ministri, lai palīdzētu pabeigt nolīguma tekstu.

Globālajā bioloģiskās daudzveidības sistēmā iekļautie mērķu projekti ietver priekšlikumus aizsargāt 30% sauszemes un jūras, atkārtoti izmantot miljardiem dolāru kaitīgās subsīdijas un cīnīties ar invazīvām sugām. 

Ja valdības vēlas panākt vērienīgu galīgo vienošanos, Ķīnai ir jāuzņem vadība sarunās, izdevumam " The Guardian" sacīja ES vides komisārs Virginijus Sinkevičius.

Ķīna, kas ir Cop15 prezidējošā valsts, ir pasaulē lielākā oglekļa emisiju radītāja, lai gan Kanādā, ASV un Austrālijā ir daudz lielākas CO2 emisijas uz vienu iedzīvotāju.

Tā būs pirmā reize, kad Pekina uzņemsies vadību saistībā ar nozīmīgu ANO vides nolīgumu.

Cop15 tika pārcelts no Kuņmingas uz Monreālu šā gada sākumā Ķīnas īstenotās nulles Covid politikas dēļ, taču tā joprojām sniedz valstij iespēju parādīt pasaulei savas "ekoloģiskās civilizācijas" pilnvaras.

"Es domāju, ka Ķīnas loma būs izšķiroša," sacīja Sinkevičius. "Viņiem ir liela atbildība, un kā [Cop15] prezidējošā valsts viņi atrodas sarežģītā situācijā. Esmu apmierināts ar viņu līdzšinējo iesaistīšanos. Mums būs jāskatās, vai tas turpināsies. Ja viņi vēlas, lai tas būtu "Parīzes brīdis" dabai, tas ir viņu rokās, bet viņiem ir jāvada," viņš piebilda.

Bioloģiskās daudzveidības samits ir galvenais, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 C, saskaņā ar Parīzes klimata nolīguma arhitektiem, kuri pagājušā mēneša klimata samitā uzsvēra nepieciešamību dzīvot līdzsvarā ar dabu. G20 līderi arī uzsvēra tā nozīmi samitā Bali, Indonēzijā.

Valdības nekad nav pilnībā sasniegušas ANO bioloģiskās daudzveidības mērķus, un Andersena teica, ka pienācīgs pārskatatbildības mehānisms, kas līdzīgs nacionāli noteiktajam ieguldījumam, ko valstis sniedz klimata procesā, ir ļoti svarīgs, lai pasaule šoreiz izpildītu savas saistības.

"Šis ir mūsu trešais mēģinājums [vienoties par bioloģiskās daudzveidības mērķiem]. Daudz mācīšanās ir bijusi, lai saprastu, kas notika iepriekšējās divas reizes un kas darbojās un kas ne," sacīja Andersena. "Šobrīd mēs atrodamies šajā trajektorijā, zaudējot 1 miljonu no mūsu 8 miljoniem sugu uz šīs planētas. Tā noteikti nav trajektorija, pa kuru mēs vēlamies doties. Mums ir jāmaina darbības, kas mums ir jādara kā cilvēkiem - mums ir jāēd un jādzīvo tā, lai tas būtu dabai draudzīgi," viņa piebilda.