Somijas premjerministre uzskata, ka Eiropa būtu lielā ķezā bez ASV atbalsta

Vizītes laikā Austrālijā topošās NATO dalībvalsts vadītāja sacīja, ka Eiropas aizsardzība ir jāstiprina. 

"Man ir jābūt brutāli godīgai pret jums, Eiropa šobrīd nav pietiekami spēcīga," viņa sacīja. "Mēs būtu grūtībās bez Amerikas Savienotajām Valstīm," teica Somijas premjerministre. 

ASV ir līdz šim lielākais militārās palīdzības sniedzējs Ukrainai. 

Kopš kara sākuma februārī tā ir atvēlējusi 18,6 miljardus dolāru (17,7 miljardus eiro) atbalstam, teikts Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas pagājušajā mēnesī notikušajā izpētes ziņojumā. 

Otra lielākā palīdzības sniedzēja ir Eiropas Savienība, kam seko Apvienotā Karaliste, norāda Ķīles Pasaules ekonomikas institūts.

Taču viņu ieguldījums ir mazāks par ASV ieguldījumu. 

Tā kā Eiropas valstu militārie krājumi izsīkst, kad tās apgādā Ukrainu, Marina sacīja, ka ir jādara vairāk, lai stiprinātu Eiropas aizsardzību. 

Piektdien Sidnejā domnīcā "Lowy Institute", Marina sacīja: "ASV ir devušas daudz ieroču, daudz finansiālas palīdzības, daudz humānās palīdzības Ukrainai, un Eiropa vēl nav pietiekami spēcīga." 

Viņa piebilda, ka Eiropai ir jāpārliecinās, ka tā "veido šīs spējas attiecībā uz Eiropas aizsardzību, Eiropas aizsardzības nozari un nodrošina, ka mēs varam tikt galā dažādās situācijās".

Atrodoties amatā, ASV prezidents Donalds Tramps regulāri kritizēja Eiropas valstis NATO par to, ka tās nepietiekami tērē aizsardzībai. 

Tiek lēsts, ka 2020. gadā ASV aizsardzībai iztērēja nedaudz vairāk par 3,7% no IKP, savukārt NATO Eiropas dalībvalstu (un Kanādas) vidējais rādītājs bija vien 1,77%.

Savas runas laikā premjerministre Marina kritizēja dažu Eiropas valstu centienus veidot ciešākas attiecības ar Krieviju pēdējo desmitgažu laikā.

"Ilgu laiku Eiropa veidoja stratēģiju Krievijai... pirkt enerģiju no Krievijas un slēgt šīs ekonomiskās saites, un mēs domājām, ka tas novērsīs karu," viņa sacīja.

Viņa teica, ka domāšanas veids ir bijis pilnīgi nepareizs.

Somijas premjere sacīja, ka Eiropas valstīm būtu jāieklausās tādās valstīs kā Polija un Baltijas valstis, kas brīdināja, ka Krievijai "nerūp viņu ekonomiskās saites, tām nerūp sankcijas, viņiem nekas no tā nerūp".

Plašas sankcijas saistībā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir ieviesušas ES un ASV, cita starpā, ar mērķi ierobežot resursus, kas Krievijai ir kara turpināšanai.

Arī daudzas Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis ir apņēmušās palielināt savus aizsardzības izdevumus pēc kara sākuma.

Februārī Vācija paziņoja par papildu 113 miljardu dolāru piešķiršanu savai armijai un konstitucionālu apņemšanos sasniegt NATO militāro izdevumu mērķi 2% no IKP.

Jūnijā Apvienotā Karaliste — toreizējā premjerministra Borisa Džonsona vadībā — paziņoja, ka tās aizsardzības izdevumi desmitgades beigās sasniegs 2,5% no IKP.

Visām NATO dalībvalstīm ir jāapņemas nodrošināt 2% "lai nodrošinātu alianses militāro gatavību", saka NATO. Un nesen ir bijuši aicinājumi NATO dalībvalstīm palielināt savus aizsardzības izdevumus līdz 3% no IKP.

Somija, kurai ir gara robeža ar Krieviju, oficiāli iesniedza pieteikumu dalībai NATO šā gada maijā.

Pievienošanās protokoli tika parakstīti jūlijā, tie gan vēl ir jāratificē visām pārējām dalībvalstīm.