Černobiļā joprojām mīt cilvēki. Aprit 29 gadi kopš kodolsprādziena. FOTO

Sprādziens no reaktora izsvieda kodoldegvielu un grafīta kontrolstieņu fragmentus; pēc sprādziena sākās ugunsgrēks, kas ievērojami palielināja radioaktīvo piesārņojumu. Tūdaļ pēc notikušā no vairākām PSRS bloka valstīm - galvenokārt Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas - mobilizēja 800 tūkstošus cilvēku glābšanas darbu veikšanai. Turp devās arī 6000 latvieši, tostarp bijušais prezidents Valdis Zatlers. Seku likvidētāji bija vīri spēka gados. Tagad vairāk kā 900 no viņiem jau ir miruši - tieši tie, kuriem nācās uzkāpt uz avarējušā energobloka jumta. Dzīvi palikušie mūsējie ir cilvēki, kuriem saskare ar radiāciju nebija tik intensīva. Taču izvēles braukt vai nebraukt nebija, jo mobilizēja galvenokārt tos, kas tobrīd bija dienestā. Vējš un nokrišņi radioaktīvo piesārņojumu aiznesa viscaur Eiropai, 60% teritorijas tika konstatēts paaugstināts piesārņojums. Tomēr visvairāk cieta pašas Ukrainas iedzīvotāji.  Daudziem tūkstošiem sākās veselības problēmas. Turpmākajos gados būtiski pieauga saslimstība ar vairogdziedzera vēzi, dzima bērni ar dažādām ķermeņa anomālijām. Gadu gaitā radiācija mazinājās, un atomreaktora reģions nav pārāk apdzīvots, bet pati Pripeta - atomreaktora strādnieku pilsētiņa - izmirusi pilnībā. Tomēr Černobiļā joprojām dzīvo 625 cilvēki, lielākā daļa no tiem ir reaktoru apkalpojošie darbinieki, robežsargi, kārtības uzraugi. Viņi tur tur mīt "uz maiņām" - nedēļu strādā, bet tad dodas prom, lai atkal atgrieztos dežūrā. Reaktora apkārtne gan pavisam ieaugusi aizmirstībā, un Kijevas aktuāli darāmo lietu plānos neietilpst rūpes par reģiona atdzīvināšanu, - valsts austrumus plosa separātisti.

Kasjauns.lv/Foto: Vida Press/AFP/EPA/Reuters