Anomālie laikapstākļi un Krievijas iebiedēšana. Eksperti prognozē, vai Eiropa šajā ziemā izbēgs nežēlīgo krīzi
Anomāli silto temperatūru dēļ, ar kurām šoziem saskarsies Eiropa, gaidāmā apkures sezona varētu tikt aizvadīta ievērojami vieglāk, nekā sākotnēji varas iestādes bija domājušas. Par to liecina klimata pārmaiņu dienesta "Copernicus" zinātnieku prognoze, kuru datus publicējusi aģentūra "Bloomberg".
Zinātnieki prognozē, ka Baltijas, Vidusjūras un Ziemeļjūras akvatoriju tuvumā tiks fiksētas temperatūras ievērojami virs vēsturiski vidējām, vēsta "The Insider".
Viņi arī norāda, ka šāda notikuma iespējamība pēdējos mēnešos ir ievērojami pieaugusi un šobrīd tiek vērtēta no 50 līdz 60 procentu diapazonā. Siltais laiks apkures sezonā ar augstu varbūtību sagaida Lielbritāniju, kā arī Centrāleiropas un Dienvideiropas valstis.
Aģentūra norāda, ka siltā ziema būs izdevīga Eiropas varas iestādēm, kas spēs samazināt gāzes un stabilizēt enerģijas patēriņu kontinentā. Par gāzes deficītu analītiķi un politiķi vairs tikpat kā nerunā, diskusiju vektors plūstoši pāriet no esošās ziemas uz jau 2023. gada apkures sezonu.
"Tā kā lielākā daļa laika apstākļu modeļu paredz salīdzinoši maigus apstākļus līdz 2022. gada beigām, gāzes droši vien pietiks pieprasījuma apmierināšanai pat 2023. gada aukstā sākuma gadījumā," aģentūra min izvilkumu no "Eurasia Group" analītiskā pārskata.
Silts laiks, visticamāk, palīdzēs arī Eiropas lielākajām ekonomikām - Vācijai un Francijai. Zinātnieki prognozē nokrišņu samazināšanos tuvākajos mēnešos šajās valstīs par 40 līdz 50 procentiem, kas ļaus palielināt elektroenerģijas izstrādi ar HES palīdzību, kā arī pagarināt upes transporta darbības sezonu. Tomēr ir arī pretējā puse: slēpošanas sezona būs jāatliek.
"Copernicu" institūta prognozēšanas modeļi izmanto apkopotus datus no daudziem avotiem - Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas un ASV. Datus iegūst no satelītiem, kuģiem, lidmašīnām un meteostacijām visā pasaulē. Silta ziema 2022. gadā būs ne tikai Eiropā, bet arī citos kontinentos: arī Ziemeļamerikā un Āzijas austrumu daļā gaidāmas temperatūras virs vidējām, no kā enerģētikas ziņā varētu iegūt ASV, Ķīna un Japāna.
Laika prognozēm pēdējos mēnešos ir gandrīz vai noteicošā loma gāzes cenu noteikšanai Eiropas tirgū. Septembrī, balstoties uz bažām par gāzes deficītu un bargo ziemu, cena sasniedza gandrīz 3600 dolāru par tūkstoš kubikmetriem gāzes.
Krievijas varas iestādes vairākkārt biedējušas Eiropas valstis ar skarbajām sekām, ko rada atteikšanās no Krievijas gāzes, tomēr šobrīd liela krīze nav notikusi. Tomēr galvenie sarežģījumi ar gāzes apgādi gaidāmi 2023. gadā.
