Kremļa retorikā samazinās izteikumi par kodolieroču izmantošanu
Kremlis droši vien nolēmis samazināt kodoldraudu uzplūdus savā publiskajā retorikā, un privātā kārtā, visticamāk, ziņojis par to ASV un to sabiedrotajiem. Tomēr Maskava noteikti joprojām centīsies mudināt šīs valstis izdarīt spiedienu uz Ukrainu. Šādus pieņēmumus savā jaunajā kopsavilkumā pēc 6. novembra rezultātiem izklāsta Kara izpētes institūts (ISW), veltot to vienīgi kodoltēmai.
Institūtā atgādina, ka visa oktobra laikā (sākot ar Putina runu 30. septembrī) Kremlis un Krievijas pirmās personas turpināja un vairoja "slikti aizplīvurotus kodoldraudus" — domājams, lai novērstu uzmanību no Krievijas problēmām frontē un mobilizācijas procesā, kā arī iebiedētu Ukrainas Rietumu partnerus.
Tomēr ISW analītiķi uzskata, ka kopš novembra Kremļa atslēgas amatpersonas sākušas retorikas deeskalāciju attiecībā uz kodolieroču pielietošanu. Pie šādiem soļiem institūts pieskaita Krievijas Ārlietu ministrijas 2. novembra paziņojumus ("par kodolkara novēršanu"), Vladimira Putina 27. oktobra apliecinājumus (paziņoja, ka Krievijai nav vajadzības lietot kodolieročus pret Ukrainu un ka Krievija it kā nekad nav diskutējusi par iespēju izmantot kodolieročus), kā arī faktu, ka Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs samazinājis kodolretorikas uzplūdus, koncentrējot savus paziņojumus uz "Krievijas vienotības" propagandu karā pret Ukrainu.
Līdzīgas pārmaiņas Maskavas retorikā "norāda, ka augsta ranga Krievijas militāristi un Kremļa pārstāvji droši vien zināmā mērā apzinās milzīgās izmaksas uz nenozīmīga operatīvā izdevīguma fona, ko Krievija cietīs kodolieroču pielietošanas gadījumā pret Ukrainu vai NATO", uzskata Kara izpētes institūta eksperti.
Viņi atgādina, ka saskaņā ar "New York Times" datiem oktobra vidū augsta ranga Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvji diskutēja par nosacījumiem kodolieroču pielietošanai uz pieaugošās kodolnaratīvu plūsmas fona (šajā tikšanās reizē Putins nepiedalījās).
ISW konstatē, ka četru Ukrainas apgabalu nelikumīgā aneksija, no kuriem lielu daļu pat nav okupējis Krievijas karaspēks, "droši vien ir pārmērīgi sarežģījusi pastāvošo Krievijas militāro doktrīnu". Šī doktrīna acīmredzot pieļauj kodolieroču pielietošanu, reaģējot uz "agresiju, izmantojot parastos bruņojumus, kad apdraudēta pati valsts pastāvēšana" — tika pieļauts, ka tādā gadījumā Kremlis varētu dot kodoltriecienu Krievijas nelikumīgi anektētās Ukrainas teritorijas robežās.
Putins līdz šim publiski ne reizi nav iezīmējis, kas tad ir "uzbrukums Krievijas teritorijai" (pēc Maskavas domām). Iespējams, ka augsta ranga Krievijas militārie ierēdņi tikpat lielā mērā ir "apmulsuši par Putina dekrēta par aneksiju piemērošanu esošajai militārajai doktrīnai", paredz ISW analītiķi (iepriekš viņi pieļāva, ka dekrēts ir kļuvis par vēl vienu polarizācijas un šķelšanās faktoru Kremlī, padziļinot šķelšanos starp kara un sarunu atbalstītāju frakcijām). ASV ierēdņi arī norādījuši, ka viņi nenovēro nekādas pazīmes, ka Krievija būtu pārvietojusi savus kodolieročus vai spērusi kādus citus soļus, lai sagatavotos triecienam.
Kremlim pakļautā televīzija joprojām ik pa laikam apspriež un "demonstrē" kodoldraudus, tomēr tā ir "parasta parādība" Krievijas šovinistiskajā iekšējā informācijas telpā, atgādina ISW eksperti. Viņi prognozē, ka Krievijas TV propagandisti arī turpmāk virzīs šādus draudus, lai atgādinātu Krievijas auditorijai par Krievijas "varenību" uz acīmredzamu militāro neveiksmju fona.
Pie tam privātā kārtā Kremlis droši vien ir skaidrojis ASV un to sabiedrotajiem savu "deeskalācijas" politiku attiecībā ar kodolieročiem. Jau vēstīts, ka ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans kontaktējies ar Putina ārpolitikas padomnieku Juriju Ušakovu un Drošības padomes sekretāru Nikolaju Patruševu, cenšoties samazināt kodolieroču pielietošanas risku.
Arī Krievijas vēstnieks Lielbritānijā Andrejs Keļins 26. oktobrī norādīja, ka Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu vairākas reizes zvanījis saviem kolēģiem, tostarp apliecinot, ka Krievija nav ieinteresēta izmantot kodolieročus karā. Ķīnai varēja būt arī zināma loma spiediena izdarīšanā uz Kremli, lai Krievija mazinātu savus kodoldraudus, uzskata ISW.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins 4. novembrī paziņoja, ka "starptautiskajai sabiedrībai kopīgi jāstājas pretī kodolieroču pielietošanai vai pielietošanas draudiem, jāiestājas par kodolieroču nepielietošanu un par atteikšanos no kodolkaru izmantošanas, lai novērstu Eirāzijas kodolkrīzi".
Apkopojot šos faktorus, ISW prognozē, ka nākotnē Kremlis varētu joprojām izmantot "balansēšanas uz kodolkara robežas" retoriku, lai mudinātu ASV un to sabiedrotos izdarīt spiedienu uz Ukrainu sarunu sarīkošanai.
Tomēr Maskava nespēs piespiest Kijivu vest sarunas ar kodoldraudu palīdzību. ISW turpina uzskatīt, ka Krievijas kodolieroču izmantošana Ukrainā paliek maz ticama. Krievijas kodoldraudi nespēja graut Ukrainas politisko un sabiedrisko gribu turpināt pretošanos Krievijas iebrukumam. ASV un to sabiedrotie arī "nedrīkst graut Ukrainas nemainīgo uzticību visas Krievijas okupētās teritorijas atgūšanai un Krievijas genocīda iebrukuma pārtraukšanai", secina ISW eksperti.
