Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit.
Krievijas agresija Ukrainā
Karš Ukrainā var norisināties ilgi, bet varētu beigties arī nākamnedēļ, taču kara beigas iestātos, ja notiktu strauji procesi Krievijā, trešdien aizsardzības nozares portāla "Sargs.lv" rīkotajā tiešsaistes diskusijā norādīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Vairāk lasi šeit.
Čečenijas prokremliskais līderis septembrī platformā "Telegram" publicēja video, kurā redzams, kā viņa 15 gadus vecais dēls Adams ar dūrēm sit un spārda ieslodzījumā Čečenijā turēto Ņikitu Žuraveļu, kas ir apsūdzēts par Korāna dedzināšanu. Kadirovs norādīja, ka lepojas ar savu dēlu. Vairāk lasi šeit.
Laikraksts vēsta, ka Grieķijas valdība ar Eiropas Savienības (ES) partneriem jau ir apspriedusi iespēju transportēt Ukrainas graudus caur Soloniku un Aleksandrupoles ostām. Graudus uz šīm ostām varētu transportēt pa dzelzceļu caur Rumāniju un Bulgāriju un pēc tam iekraut Grieķijas tirdzniecības kuģos. Vairāk lasi šeit.
Ukrainā kara laikā palīdz dzīvniekiem.
Krievijas bijušajai balerīnai Anastasijai Voločkovai par "Krievijas militārās slavas simbola apgānīšanu" draud līdz pat 3 gadiem cietumā.
Par to, atsaucoties uz likumsargiem, ziņo Kremļa mediji. Balerīnu nosodīja viņas sekotāji pēc tam, kad viņa publicēja fotogrāfiju ar padomju iznīcinātāju "La-5".
Ukrainas inženieri izveidojuši "neredzamības apmetni", lai aizsargātu karaspēku no Krievijas termiskās attēlveidošanas sensoriem.
2,5 kg smagais apmetnis bloķē ķermeņa siltuma emisiju. To izstrādāja Ukrainas platforma "Brave1", kas savieno novatorus ar valsts aizsardzības vajadzībām.
Maskavas ieceltās Zaporižjas apgabala administrācijas vadītājs Jevgeņijs Balickis aicināja Krieviju ar ieroču spēku "atbrīvot" Baltijas valstis, Somiju un Poliju, jo tās ir Krievijas teritorijas un tur dzīvo "Krievijas impērijas subjekti".
Daudzus iedvesmojušais ukraiņu karavīru mīlasstāsts diemžēl ir beidzies, sociālajos tīklos paziņojusi snaipere Jevgeņija Emeralda. Viņa šķiras no vīra un baidās, ka zaudēs arī nepilnu pusgadu veco meitu. Emeralda pagaidām nesniedz sīkāku informāciju, taču notiekošo raksturo ar lakonisku frāzi - ne viss ir zelts, kas spīd. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas karavīrs Ivans un viņa vācu aitu suns Cēzars aizstāv Ukrainu 35. jūras kājnieku brigādē.
Cēzars piedalās visās kaujas misijās un nēsā līdzi pirmās palīdzības aptieciņas visiem karotājiem.
Krievu okupanti padziļina ostu ieņemtajā Mariupolē. Osta, iespējams, uzņems lielus kuģus, to "Radio Svoboda" paziņojis Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko.
Pēc viņa teiktā, Mariupoles ostā darbojas sūkšanas bagarētājs - tas ir speciālais tehniskās flotes kuģis, kas nodarbojas ar grunts padziļināšanu. Ja okupanti pabeigs darbu, tad ostā varēs ienākt lielie kuģi, nevis tikai upes-jūras klases, kā tagad.
Andrjuščenko uzskata, ka darbs Mariupoles ostā ir daļa no krievu plāna. Okupanti vēlas izveidot jaunu loģistikas centru. Viņaprāt, tā varēs sākt darbu nākamajā pavasarī.
Mēra padomnieks skaidroja, ka 30 jūras jūdzes no Mariupoles atrodas osta Krievijas pilsētā Jeiskā, kas var uzņemt arī lielus kuģus. Ostas ir arī Rostovā pie Donas, okupētajā Kerčā un Sevastopolē.
"Jeiskā ir militārais lidlauks, kas spēj uzņemt lielas kravas lidmašīnas. Proti, pat militārās loģistikas ziņā: nosēdās lidmašīna šodien Jeiskā - aptuveni pēc trim stundām tā būs Mariupoles ostā. Ar visām noslodzēm-izkraušanām tas aizņems dienas gaismu. Pat ziemā. Tas ir nopietns risks militārajai loģistikai," viņš teica.
Padomju laika ceļu klājējs BAT-2, kā pamatā ir traktors MT-T, atrodas Ukrainas bruņotajos spēkos.Diezgan rets eksemplārs.
Krievu okupanti atkal pastiprinājuši Kerčas tilta drošību. Krievijas militārpersonas drošības nolūkos izvedušas jūrā gandrīz desmit tehnikas vienības, norāda Ukrainas Jūras spēku spīkers Dmitrijs Pletenčuks.
"Krievi atkal ir pastiprinājuši Kerčas tilta drošību," sacīja Pletenčuks.
Pēc viņa teiktā, Krievijas militārpersonas tilta apsargāšanai izvedušas jūrā četrus kuģus un piecas laivas.
"Viņi atgriezās pie šāda uzlabota dienesta režīma, viņiem bija pārtraukums apmēram nedēļu, un tagad viņiem tur atkal ir līdz desmit vienībām," atzīmēja Ukrainas Jūras spēku spīkers.
Krievijas Valsts domes deputāte no Sibīrijas Altaja novada Marija Prusakova pieprasījusi valsts propagandas tīkla “Russia Today” galvenās redaktores Margaritas Simonjanas atvainošanos par ierosinājumu virs Sibīrijas uzspridzināt kodolbumbu, lai šādi iebiedētu Rietumus un vienlaikus padarītu nelietojamas visas elektroniskās ierīces. Vairāk lasi šeit.
Aizvadītajā naktī Galvenā izlūkošanas pārvaldes kaujinieku desanta ietvaros okupētajā Krimā notika sīva kauja. Krievi cieta ievērojamus zaudējumus, un ukraiņu grupas jau ir atgriezušās no specoperācijas, norāda Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs.
"Turpinās Krimas deokupācijas centieni. Šī bija diversijas un izlūkošanas operācija. Tā paredz noteiktas aktivitātes teritorijā ar grupas atgriešanos. Mūsu grupas jau ir atgriezušās," sacīja Jusovs. Vairāk lasi šeit.
Okupētajā Sevastopolē dzirdami sprādzieni. Daži aculiecinieki runā arī par šāvienu skaņām, vēsta Krievijas "Telegram" kanāls "ČP/Sevastopol".
Pēc aculiecinieku stāstītā, Kazačas līča rajonā noticis sprādziens, izraisot durvju trīci. Citi stāsta, ka sprādziens bijis dzirdams arī Gagarinska un Metro veikala rajonā. Ziņo arī par šāvieniem.
Ukrainas militārā vadība vai citas amatpersonas šo situāciju pagaidām nav komentējušas. Klusē arī Krievijas teroristu pārstāvji.
Tiek ziņots, ka Zaporižjā notikuši sprādzieni. Pirms tam šajā rajonā tika izsludināta gaisa uzlidojuma trauksme.
Ukrainas militārā vadība vai citas amatpersonas šo situāciju pagaidām nav komentējušas. Vienlaikus Zaporižjas, Harkivas, Poltavas un Doneckas apgabalos izsludināta gaisa uzlidojuma trauksme.
Krievijas tanka, domājams, T-80BV, iznīcināšana Doneckas apgabalā.
Starptautiskā leģiona kaujinieki pretuzbrukuma laikā sagūsta krievu okupantu grupu.
Kremļa propagandists Vladimirs Solovjovs ierosina nomest 1500 kg vadāmas aviācijas bumbas uz Odesu un Mikolajivu.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimirs Putins ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
Saistītās ziņas
Citi šobrīd lasa
