VIDEO: Igaunija grasās izraidīt pareizticīgās baznīcas metropolītu
Igaunijas valdība par Krievijas agresijas Ukrainā nenosodīšanu no valsts grasās izraidīt kanoniski Maskavas patriarhātam pakļautās Igaunijas pareizticīgās baznīcas metropolītu Jevgēņiju, kurš ir Krievijas pilsonis un kuram mūsu ziemeļu kaimiņvalstī ir piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Patiesībā viņš pat nav jāizraida, jo pašlaik garīdznieks uzturas Krievijā, igauņiem vien jāliedz viņam ieceļošana savā zemē.
Pagājušajā nedēļā Igaunijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka tā ir nolēmusi metropolītam Jevgēņijam anulēt uzturēšanās atļauju, ja viņš nenosodīs savas priekšniecības – Maskavas patriarhāta atbalstu rašistu iebrukumam Ukrainā. Uz to Maskavas garīgajā aprūpē esošā Igaunijas pareizticīgā baznīca vien nenoteikti atbildēja, ka ir “par mieru” un “pret jebkāda veida karu”.
Tallinas metropolīts slēpjas Maskavā
Vai “Maskavas popam” turpmāk ļaus spert soli uz igauņu zemes, atkarīgs no viņa paša, paziņojusi Igaunijas valdība. Jāteic, ka atšķirībā no Latvijas un Lietuvas Igaunijas pareizticīgās baznīcas situācija ir savādāka nekā baltu valstīs.
Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums nosaka, ka par mūsu valsts baznīcas vadītāju (metropolītu, arhibīskapu, bīskapu) var būt tikai Latvijas pilsonis, kurš vismaz desmit gadus nodzīvojis Latvijā. Līdz ar to Latvijas ticīgo augstākais vadītājs nevar būt citas valsts (šajā gadījumā – Krievijas) pilsonis. Savukārt Lietuvas pareizticīgā baznīca, kura, starp citu, formāli bauda mazāku neatkarību no Maskavas kā Latvijas un Igaunijas pareizticīgās baznīcas, nosodījusi Krievijas agresiju Ukrainā un paziņojusi, ka uz savas zemes nevēlas redzēt Maskavas patriarhu Kirilu, kamēr viņš atbalstīs rašistu uzbrukumu Ukrainai.
Toties Igaunijā ir divas pareizticīgās baznīcas – viena pakļauta Konstantinopoles, bet otra - Maskavas patriarham. Ja pirmā iestājas pret Putina režīmu, tad otrā ieņem “neitrālu” nostāju, un jāņem vērā tas, ka savulaik Tallinas metropolīts Jevgēņijs bija Putina režīmam pietuvināta persona.
Pagājušajā nedēļā Igaunijas Iekšlietu ministrijas Reliģijas lietu pārvaldes vadītājs Ilmo Au paziņoja, ka Igaunijas varas iestādes cenšas panākt, lai metropolīts Jevgēņijs ieņem publisku nostāju par Maskavas un visas Krievijas patriarha Kirila paziņojumu, kurā Kremļa “garīgais tēvs” pauda, ka karā pret Ukrainu Krievijas karavīri pilda savu aicinājumu un pienākumu, tāpēc viņu rīcība ir pielīdzināma pašaizliedzībai. Pēc viņa teiktā, mirušajiem krievu karavīriem tiks piedoti absolūti visi viņu grēki.
Lai gūtu skaidrojumu par sava priekšnieka izteikumiem un uzzinātu, kāda ir Tallinas metropolīta nostāja šajā jautājumā, Igaunijas Iekšlietu ministrija “uz paklāja” izsauca garīdznieku Jevgēņiju, bet viņš neieradās, jo pašlaik “medicīnisku problēmu dēļ” atrodas Krievijā. Viņa vietā ministrijā ieradās zemāka ranga garīdznieki.
Bezzobainais pacifisms
Pēc šīs tikšanās Igaunijas pareizticīgās baznīcas sinode publicēja pēc būtības bezzobainu un nekonkrētu paziņojumu, kuru parakstījis arī pats Tallinas metropolīts. Tajā teikts:
“Ir izteiktas apsūdzības pret mūsu Igaunijas pareizticīgo baznīcu, it kā tā aicina turpināt konfliktu un uz vardarbību, lai gan nekas tāds nekad nav noticis un nevarētu notikt. Mūsu baznīca iebilst pret jebkuriem kariem, tā ir par mieru un par jebkuru konfliktu mierīgu atrisināšanu.
Maskavas Patriarhāta Igaunijas pareizticīgo baznīca atbalstīja Igaunijas Baznīcu padomes 2022. gada 19. marta paziņojumu, nosodot Krievijas militārās darbības Ukrainā. Vienlaikus (mūsu) baznīcai joprojām tiek izteikti aicinājumi sniegt politisku vērtējumu par notiekošo, nākt klajā ar patstāvīgiem politiskiem paziņojumiem. Bet, ja baznīca iesaistīsies šajos strīdos un kopā ar politiķiem sāks nosodīt notiekošo, kur gan cilvēks atradīs mieru savai nemierīgajai dvēselei?”
Ministrs neapmierināts ar metropolīta nostāju
Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēmets pēc iepazīšanās ar šo paziņojumu sacīja, ka nav apmierināts ar šo Maskavas patriarhāta Igaunijas pareizticīgo baznīcas dokumentu un strikti noteica, ka Tallinas metropolītam dod laiku līdz trešdienai, 12. oktobrim, lai viņš nosodītu Maskavas patriarha kara un naida kurināšanu. Pretējā gadījumā Tallinas metropolītam Jevgēņijam Igaunijas robeža būs slēgta.
“Tā nostāja, ko Igaunijas valsts vēlējās sagaidīt no pareizticīgās baznīcas, netika izteikta. Un mēs Igaunijā neredzējām pašu metropolītu Jevgēņiju,” Lēmets teica Igaunijas sabiedriskajai televīzijai. Ja Tallinas metropolīts nepaudīs savu nostāju Ukrainas jautājumā, Lēmets lūgs “policijas un robežsardzes pārvaldi uzsākt lietvedību likumā noteiktajā kārtībā”. “Policijai un drošības dienestam ir jāveic šis process, jo tas attiecas uz mūsu drošību. Tam ir pamats,” norādīja ministrs.
Jānorāda, ka atšķirībā no Rīgas metropolīta Aleksandra, Tallinas metropolītam Jevgēņijam zeme, kurā viņš kalpo, nav viņa dzimtene. Arī atšķirībā no Viļņas metropolīta Inokentija, kurš lielu sava garīgā darba mūža aizvadījis, aprūpējot pareizticīgo draudzes ārpus Krievijas, demokrātiskās zemēs – Mongolijā, Japānā, Francijā, kā arī vairākās Dienvideiropas zemēs, Tallinas metropolīta Jevgēņija darbība cieši saistīta ar Krieviju un Putina režīmu. Viņš, tā sacīt jāsaka, nav izjutis brīvās un demokrātiskās pasaules gaisotni.
Viņu tikai 2018. gadā Maskavas patriarhs Kirils iecēla par Igaunijas pareizticīgās baznīcas galvu. Līdz tam viņš bija Maskavas garīgās akadēmijas rektors, Krievijas prezidenta Putina viens no padomniekiem reliģijas jautājumos, kā arī Krievijas Centrālā federālā apgabala Sabiedriskās palātas biedrs.
Kā ir Lietuvā un Latvijā?
Tai pašā laikā arī Lietuvas valdība, pēc visa spriežot, risina jautājumus, kā Lietuvas pareizticīgo baznīcu atsvabināt no Maskavas uzraudzības. Septembra otrajā pusē Turcijā notika Lietuvas ārlietu ministra vietnieka Mantasa Adomenso un Lietuvas vēstnieka Turcijā Ričarda Deguta tikšanās ar Konstantinopoles patriahu Bartolomeju.
Lai arī šīs vizītes sīkākas detaļas netiek atklātas, tiek pieļauts, ka tās laikā Lietuvas pārstāvji varētu būt runājuši par iespējām Lietuvas pareizticīgos “pārrakstīt” no Maskavas uz Konstantinopoli. Toties Lietuvas pareizticīgā baznīca paudusi neizpratni, kādēļ šajās sarunās nav piedalījušies paši lietuviešu baznīcas pārstāvji:
“Pēc metropolīta Inokentija domām, šāda varas iestāžu rīcība ir ārkārtīgi nožēlojama un satraucoša, jo atkal aiz muguras un bez baznīcas līdzdalības tiek risināti jautājumi, kas saistīti ar mūsu valsts pareizticīgo kopienu. Tajā pašā laikā sabiedrība netiek informēta par varas iestāžu soļiem un mērķiem.”
Savukārt Latvijas Saeima pagājušajā mēnesī pieņēma grozījumus Pareizticīgās baznīcas likumā, kurā noteica, ka tā ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas (autokefālā baznīca). Līdz 31. oktobrim mūsu valsts pareizticīgajai baznīcai jāsaskaņo savi statūti ar likuma grozījumiem par baznīcas statusu, veicot tajos nepieciešamos grozījumus.
