Ukrainas ugunsdzēsēju ikdiena kara laikā
Pirms kara sākuma un tagad, ugunsgrēka dzēšanas darbi ir ļoti atšķirīgi.
FOTOSTĀSTS. Ugunsgrēku dzēšana ellē: Ukrainas ugunsdzēsēji dara visu, lai palīdzētu savai zemei
Agrāk Ukrainas ugunsdzēsējiem bija nepieciešamās zināšanas un aprīkojums, lai tiktu galā ar jebkuru situāciju. Kad sākās Krievijas iebrukums, tas viss mainījās. Par cik kara darbības rezultātā tiek iznīcināti daudzīvokļu nami un apkaimes, ugunsdzēsējiem nākas pieņemt lēmumu, kuru no degošajām ēkām noteikt kā prioritāti, kuru glābt pirmo.
Kad cietušas daudzdzīvokļu ēkas, veikali, mājas un rūpnīcas, Ukrainas Valsts ārkārtas palīdzības dienesta darbinieki, tostarp ugunsdzēsēji un glābšanas brigādes, steidzas uz notikumu vietu, lai palīdzētu jebkuram cietušajam, mazinātu postījumus un novērstu ugunsgrēka izplatīšanos.
Pirms kara sākuma un tagad, ugunsgrēka dzēšanas darbi ir ļoti atšķirīgi. Ugunsdzēsējiem tagad ir jāvalkā ložu necaurlaidīgas vestes un ķiveres, kas ierastā ekipējuma svaram dod papildu vēl apmēram 20 kilogramu svaru.
Savās sajūtās par notiekošo dalās Slovjanskas glābšanas stacijas vadītājs Serhijs Moskalets: “Pirms kara Slovjanskas ugunsdzēsības nodaļas darbs lielā mērā sastāvēja no zāliena ugunsgrēkiem vai kādiem sadzīviskiem virtuves vai atkritumu dzēšanas darbiem.”
“Tagad jau ugunsdzēsēji ir pielāgojušies savam jaunajam darba ritam: degošiem apgabaliem, brūkošām ēkām un masu upuriem.” Kopš vasaras sākuma, viņa komanda uz šāda veida notikumiem ir devusies vairāku simtu reižu.
Moskalets atzīst, ka slodze ir milzīga, maiņas ir nebeidzamas, un tagad kaujas apstākļos ir jādara ļoti bīstams darbs.
Ugunsdzēsēju lielākās bažas ir par neuzsprāgušu munīciju, kā arī par atkārtotiem uzbrukumiem. Krievi sagaida, kad ugunsdzēsēji ir ieradušies notikumu vietā, un veic otro uzbrukumu.
Ukrainas pilsētas Harkivas ugunsdzēsēju depo priekšnieks Romāns Kačanovs atklāj, ka šis viss ir kā loterijas spēle. “Ieejot iekša daudzdzīvokļu ēkā, un ieraugot, ka vienlaikus deg seši vai septiņi dzīvokļi, un tu nezini, kurā ir un kurā nav iekšā cilvēki, kā arī, ja tu esi tikai ar trīs ugunsdzēsēju mašīnām…tā ir kā loterijas spēle.”
Harkiva, kas atrodas netālu no Krievijas robežas Ukrainas ziemeļaustrumos, pēdējā pusgada laikā gandrīz katru dienu ir cietusi no raķetēm un šāviņiem.
Harkivas ugunsdzēsēju depo priekšnieks piebilst: “Tas ir tā pat kā Irākā vai Afganistānā, tu nezini, kas notiks. Viņi vienkārši uzspridzina kaut kādu vietu, un mēs nezinām, vai viņi spridzinās atkal.”
Viņš dalās atmiņās par emocionāli grūtāko, ko savā mūžā ir nācies redzēt, tie ir miruši bērni vai bērni, kuri ir zaudējuši savus vecākus.
“Atceros vienu konkrētu gadījumu. Es nezinu, cik bērnam bija gadu, iespējams kādi astoņi vai deviņi, un viņam ar veselību viss bija kārtībā, viņš bija bez ievainojumiem, bet viņa mamma un tētis bija miruši, jo viņiem trāpīja šāviņš."
Ugunsdzēsējiem tiek izmaksāta papildu nauda par to, ka viņi strādā kara apstākļos, kā arī tiek pārtaisīti maiņu grafiki, lai ekipāžas saņemtu vismaz minimālu atpūtu. Starp dzēšanas darbiem ugunsdzēsēji trenējas, kopā spēlē kārtis, sazvanās ar ģimeni vai vienkārši guļ, tā pat kā tas bija pirms kara.
