Vai pasaule ir kodolkara priekšvakarā?
Pēc daudzu pasaules ekspertu vērtējuma, tuvāk kodolkara reālai uzsākšanai pasaule ir bijusi tikai tā saucamās Karību krīzes laikā, kad pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados PSRS slepus izvietoja kodolraķetes Kubas teritorijā. Toreiz gan šo krīzi izdevās novērst.
Kaut arī daudzi netic, ka Krievija sadūšosies pielietot kodolieročus, vienlaicīgi Krievijas amatpersonu un vadošo propagandistu izteikumi kļūst arvien histēriskāki. Protams, maz ticams, ka tiktu pielietotas starpkontinentālās ballistiskās raķetes, taču Krievijas rīcībā ir arī pietiekams daudzums tā saucamo “taktisko” kodolieroču – to arsenāls ir lielākais pasaulē.
Ar kādiem mājieniem operē iesaistītās puses
Jau pirmajā paziņojumā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā prezidents Vladimirs Putins visai tieši lika noprast, ka citu valstu tiešas iejaukšanās gadījumā viņš ir gatavs pielietot arī atomieročus. Faktiski visās kodolvalstīs atomieroču lietošana formāli ir paredzēta tikai citas valsts uzbrukuma gadījumā, un arī Krievijas paziņojumi liek domāt, ka tas var notikt tikai šādā situācijā. Viņa runasvīrs Dmitrijs Peskovs pat ir apzīmējis četras konkrētas situācijas, kad tas varētu notikt, taču tās attiecas uz gadījumiem, kas kopumā raksturojami kā tiešs uzbrukums Krievijai un tās eksistences apdraudējums. No 27. februāra pēc Putina pavēles Krievijas Stratēģiskie spēki ir paaugstinātā kaujas gatavībā.
Situāciju var mainīt pseidoreferendumu rezultāti okupētajās teritorijās, kur oficiālie valsts ziņu kanāli ziņo par teju vai 100% iedzīvotāju vēlmi pievienoties Krievijai. Nav arī nekādu šaubu, ka Krievija, neraugoties uz pasaules aso reakciju, šīs zemes tuvākajās dienās pasludinās par tai piederošajām teritorijām, bet tas savukārt nozīmēs, ka ukraiņu karaspēks formāli būs iebrucis Krievijā. Ukraiņi, protams, šos referendumus neatzīst un atkāpties negrasās.
Piemēram, pēdējā laikā visai histēriskais Drošības padomes vadītāja vietnieks un bijušais valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs ir izteicies: “Stādieties priekšā, kas notiks, ja Krievijai nāksies pret Ukrainas režīmu, kurš ir veicis liela mēroga agresiju, kas apdraud mūsu valsts pastāvēšanu, pielietot pašu iedarbīgāko ieroci. Uzskatu, ka NATO šādā gadījumā konfliktā tieši neiejauksies, jo Vašingtonas, Londonas un Briseles drošība Ziemeļatlantijas aliansei ir daudz svarīgāka, nekā nevienam nevajadzīgās Ukrainas liktenis.”
Tikmēr daudzas Rietumu amatpersonas, tostarp arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, gan ir likušas noprast, ka Krievijas vara visai sīki un skaidri ir informēta par sekām, kādas ir gaidāmas jebkādu kodolieroču pielietošanas gadījumā. Vieni eksperti uzskata, ka tā varētu būt momentāna un pilnīga Krievijas Melnās jūras flotes iznīcināšana, savukārt citi apgalvo, ka Putinam pašam ir iesniegts pilns viņa rezidenču saraksts – līdz pat tādiem sīkumiem, kā norādēm, kur katrā no šīm vietām atrodas viņa gulta.
Kāds kodolarsenāls ir pasaules rīcībā
Pavisam pasaulē ir deviņas valstis, kuru rīcībā ir kodolieroči. Tās ir ASV, Krievija, Lielbritānija, Francija un Ķīna, kuru rīcībā šādi ieroči bija vēl pirms 1970. gada kodolieroču neizplatīšanas līguma – tikai šo valstu arsenāls skaitās legāls. Tagad šo valstu pulkā ir vēl Indija, Pakistāna un Ziemeļkoreja, kā arī Izraēla, kura pati to nekad oficiāli nav atzinusi – zem lielas jautājuma zīmes joprojām ir arī Irāna. Kopējais aptuvenais kodolgalviņu skaits ir teju vai 16500, no kurām 14 tūkstoši, aptuveni vienādās daļās, ir ASV un Krievijas rīcībā. Ja ballistisko raķešu skaits ir zināms visai precīzi, tad citādi izskatās situācija “taktisko” kodolieroču jomā. Šis ieroču veids nav iekļauts nevienā no starptautiskajām konvencijām un līgumiem, līdz ar ko tos vajadzības gadījumā Krievija pat var uzskatīt par parastajiem ieročiem.
Kas ir taktiskie kodolieroči, un cik postoši tie var būt
Taktiskie kodolieroči ir salīdzinoši nelielas jaudas lādiņi, kas parasti ir uzstādīti uz dažādiem to nesējiem un ir domāti ierobežota atomsprādziena izraisīšanai. To izmērs svārstās no 1 kilotonnas (tas atbilst tūkstoš tonnām trotila) līdz 100 kilotonnām, atkarībā no nesēja veida. Salīdzinājumam – uz Hirosimas pilsētu nomestās atombumbas jauda bija 15 kilotonnas, un pilsēta pēc šī sprādziena tika faktiski pilnībā nopostīta.
Pēc Rietumu valstu izlūkdienestu rīcībā esošās informācijas, Krievijas rīcībā šobrīd ir aptuveni divi tūkstoši taktisko kodolgalviņu. Pārsvarā tās ir izvietotas dažāda tāluma taktiskajās raķetēs, kurām kā palaidējus var izmantot gan lidmašīnas, gan kuģus un pārvietojamās sauszemes iekārtas. Ar pašām mazākajām kodolgalviņām ir aprīkoti pat lielkalibra artilērijas šāviņi, kuru lidojuma tālums ir aptuveni 40 – 50 kilometri. Pasaules praksē līdz šim šādi ieroči vēl nekad nav pielietoti, taču ASV uzskata, ka Krievija pēdējā laikā ir īpaši strādājusi pie to attīstības, palielinot gan precizitāti, gan pielietošanas attālumu. Rietumu valstīs šis bruņojuma veids nav īpaši izplatīts, jo vairumā to militārajās koncepcijās valda uzskats, ka lokāli jautājumi ir risināmi ar parastajiem ieročiem.
Izšaujot artilērijas lādiņu ar 1 kilotonnas jaudu, postījumi būs relatīvi nelieli, un tādus var pielietot kaujas grupas un tehnikas iznīcināšanai – arī radioaktīvo putekļu izplatība nebūs sevišķi liela, jo šajā gadījumā izpaliks parasti attēlos redzamā atomsēne milzu augstumā. Šāda lādiņa radītie postījumi sniegtos vien dažu kilometru rādiusā. Ir zināms, ka Krievijai apbruņojumā ir arī ar šādiem lādiņiem aprīkotas pretgaisa aizsardzības raķetes. Savukārt pēc 100 kilotonnu jaudas lādiņa postījumi jau būs visai nopietni. Aptuveni divu kilometru rādiusā būs nopostīts pilnīgi viss, bet kopējā postījumu robeža būtu diametrā no 16 līdz 20 kilometriem, un tā jau ir Latvijas mērogiem visai liela pilsēta. Jāatzīmē arī, ka, atšķirībā no ballistiskajām raķetēm, taktisko kodolieroču pielietošana var notikt bez tā saucamā “kodolčemodāna” un procesa, kuru kontrolē 3 līdz 5 cilvēki, kā rezultātā Putins var šādu lēmumu pieņemt arī vienpersoniski
Tiesa gan, eksperti vēl joprojām nav pārliecināti, ka Putins riskēs ko tādu darīt, bet tikpat nepārliecināti viņi ir arī par to, kāda varētu būt Rietumu reakcija pēc taktisko kodolieroču pielietošanas. ASV gan ir paziņojusi, ka nodrošinās Ukrainai “kodollietussargu”, un profilakses nolūkos uz vienu dienu visām NATO lidmašīnām pat tika izslēgti to atrašanās vietas noteicēji.
Tikmēr Putina varas sistēmu apkalpojoši propagandisti televīzijā aicina veikt kodoltriecienus pa “lēmumu pieņemšanas centriem”, un tie viņu izpratnē var būt gan Kijiva, gan Brisele un Vašingtona.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Patiesība par meliem" saturu atbild SIA “Izdevniecība Rīgas Viļņi”.
