Putins noraidījis ģenerāļu lūgumu atkāpties no Hersonas un glābt Krievijas karavīrus
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēdējās nedēļās daudz tiešāk pievērsies Ukrainas kara stratēģiskajai plānošanai, tostarp noraidot savu ģenerāļu lūgumus atkāpties no Hersonas, ziņo laikraksts "The New York Times".
Kā norāda laikraksts, aiziešana no Hersonas ļautu Krievijas militārpersonām organizēti atkāpties pār Dņepru, saglabājot tehniku un glābjot karavīru dzīvības. Bet šāda atkāpšanās būtu vēl viena pazemojoša publiska atzīšanās par Putina sakāvi karā un nestu Ukrainai otro lielo uzvaru mēneša laikā.
Hersona bija pirmā lielpilsēta, ko krievi ieņēma sākotnējā iebrukuma laikā, un tā paliek vienīgais apgabala centrs, kas atrodas Maskavas kontrolē.
Putins koncentrējies uz uzvaru par katru cenu
Laikraksta publikācijā teikts, ka koncentrējies uz uzvaru par katru cenu, Putins kļuvis par daudz publiskāku kara seju, izsludinājis 300 tūkstošu civiliedzīvotāju mobilizāciju. Šomēnes Maskava demonstrēja, ka tai ir pārāk maz karaspēka, lai turpinātu ofensīvu, tā cieš no augsto tehnoloģiju ieroču trūkuma un nespēj nodrošināt kontroli debesīs virs Ukrainas.
Taču ASV oficiālās personas, kas ir informētas par ārkārtīgi slepeniem izlūkdienestu datiem, paziņojušas, ka aizkulisēs Putins uzņemas vēl nozīmīgāku lomu karā, tostarp paziņojis komandieriem, ka stratēģiskie lēmumi uz vietām jāpieņem viņam. Lai gan Putins pieņēmis dažus militārās pavēlniecības ieteikumus, ieskaitot civiliedzīvotāju mobilizāciju, viņa līdzdalība radījusi spriedzi.
Okupanti Hersonā zaudējuši morālo garu
Oficiālās personas paziņojušas, ka Putina nepakļaušanās karaspēka izvešanai no Hersonas arī novedusi pie morālā gara krituma Krievijas karavīru vidū, kuri lielākoties bijuši nošķirti no savām apgādes līnijām un kuri, šķiet, uzskata, ka varētu nonākt sarežģītā stāvoklī pret Ukrainas karaspēku.
"Situācija Ukrainā ir acīmredzami dinamiska," piektdien paziņoja ASV Apvienotā štāba komandieris Marks Millijs. "Pagaidām ir pāragri precīzi prognozēt, bet man ir skaidrs, ka stratēģiskā iniciatīva pārgājusi pie ukraiņiem" Taču viņš brīdināja, ka priekšā vēl ir “garš ceļš”.
Pēc amerikāņu oficiālo personu teiktā, Putina domstarpības par frontes līniju Hersonā parāda, cik kritisks ir karš Ukrainas dienvidos abām pusēm. Neskatoties uz Ukrainas nesenajiem panākumiem ziemeļaustrumos, teritorija ap Hersonu ir nozīmīgs karadarbības lauks, kam ir nopietnas stratēģiskas sekas Kijivai un Maskavai.
Dažas amerikāņu oficiālās personas paziņojušas, ka saskata problēmas Krievijas militārpersonām dienvidu karadarbības frontē. Šonedēļ augsta ranga ASV pārstāvis paziņoja, ka Ukraina ir ceļā uz dienvidu panākumu atkārtošanu, ko tās spēki guvuši zibenīgā ofensīvā ziemeļaustrumos šā mēneša sākumā. Pēc amerikāņu oficiālo personu teiktā, ja Ukraina Krievijas karaspēku atsviedīs vēl tālāk, Putina sauszemes tilts uz Krimu, par kuru viņš ar tādām grūtībām cīnījies, var tikt apdraudēts.
Karaspēka atvilkšana no Hersonas ir tikai pēdējās domstarpības starp Putina un viņa augstāko virspavēlniecību. Pēc amerikāņu oficiālo personu teiktā, augsta ranga Krievijas virsnieki vairākkārt apšaubījuši kara agrīnos plānus, īpaši tā sākumposmu, kas paredzēja ātru triecienu Ukrainas galvaspilsētai Kijivai. Pēc amerikāņu oficiālo personu teiktā, Krievijas virsnieki uzskatīja, ka Putins dodas karā ar nepietiekamu karaspēka un bruņojuma daudzumu.
Krievijas virsnieku satraukums nav palicis bez sekām
Krievijas virsnieku satraukums attaisnojās, un pēc Krievijas armijas sakāves pie Kijivas Putins vājināja kontroli pār militāro plānošanu. Pēc ASV oficiālo amatpersonu teiktā, viņš ļāvis vecākajiem ģenerāļiem izstrādāt jaunu stratēģiju, kas orientēta uz masīvajām artilērijas apšaudēm. Jaunā stratēģija faktiski bija nogurdinošs karš uz novājināšanu, kas palīdzēja Krievijas armijai un ļāva virzīt karaspēku uz priekšu Ukrainas austrumos.
Kopš Putins licis saviem komandieriem turpināt kaujas darbības Hersonā, Krievijas militārpersonas mēģinājušas tur apturēt ukraiņu vienību virzību. Pagājušajā nedēļā krievi uzspridzināja dambi Inhulecas upē, lai apgrūtinātu pašreizējo pretuzbrukumu.
Taču Ukrainas triecieni uzspridzināja pārceltuves pāri Dņeprai, kas lielā mērā nogrieza Krievijas karaspēku no to apgādes ceļiem otrā krastā. Pēc Ukrainas oficiālo amatpersonu teiktā, krieviem nācies izmantot pontonu tiltus pār upi tikai tādēļ, lai redzētu, kā viņi nokļuvuši Ukrainas karaspēka apšaudē. "Viņiem tur ir vienības, kuras, ja ukraiņi pārraus pozīcijas, tiks nogrieztas un ielenktas," sacīja Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra vecākais viceprezidents Sets Džonss.
Atgādināsim, pēc CNN datiem, Krievijas prezidents Vladimirs Putins pats dod norādījumus ģenerāļiem. Tā ir ārkārtīgi neparasta vadības taktika mūsdienu bruņotajos spēkos, kas dod mājienu uz neefektīvu vadības struktūru.
