Uz Ukrainu ar tanku, mājās - ar zagtu velosipēdu: atbrīvoto ciemu iedzīvotāji detaļās stāsta par okupantu bēgšanu
Ātrā tempa dēļ, ar kādu Ukrainas bruņotie spēki pēdējo dienu laikā patriec no valsts austrumiem krievu okupantus, sabiedrība uz šo ilgi gaidīto pretuzbrukumu lielākoties ir reaģējusi ar gavilēm un Krievijas armijas izsmiešanu sociālajos tīklos. Taču nule atbrīvotajās teritorijās paviesojušies žurnālisti ir pārliecinājušies, ka arī šeit dzīvojušie nav izbēguši no okupējošās armijas nežēlīguma.
Uz zagtiem veslosipēdiem, kājām, ar vietējiem nolaupītām drānām mugurā – tā Ukrainas austrumos, spriežot pēc vietējo iedzīvotāju izstāstītā, notikusi Krievijas spēku „pārgrupēšanās”, kā to nodēvēja agresorvalsts Aizsardzības ministrija.
Uz vietas ar tikko kā Ukrainas bruņoto spēku atbrīvoto ciemu iedzīvotājiem aprunājās „The Washington Post” žurnālisti Stīvs Hendriks, Serhijs Koroļčuks un Robins Diksons.
Tēvs blakus dēlam, kura dzīvību izdzēsa krievu raķete Harkivā
Par spīti tam, ka krievu armija no Kijivas un Ukrainas ziemeļiem tika padzīta jau pirmajos kara mēnešos, valsts ziemeļaustrumos esošā ...
Arī austrumos kara noziedznieku „rokraksts”
ASV medija pārstāvji viesojās nelielajā Zaļizničnes ciemā, Harkivas apgabalā. Šī ciema vietējie iedzīvotāji tika atstāti mierā pēc 28 nedēļas ilgas okupācijas.
„Viņi vienkārši nometa šautenes uz zemes,” žurnālistiem stāsta Oļena Matvienko.
Aina nelielajā apdzīvotajā vietā esot bijusi īpatnēja – visapkārt izsvaidītas okupantu munīcijas kārbas, izdegusi tehnika un turpat pamests tanks, kurš uzkrāmēts uz treilera transportēšanai.
Taču todien ciemā viesojās ne vien Rietumu prese, bet arī izmeklētāji un atbildīgās iestādes no Harkivas.
Viņu uzdevums – savākt civiliedzīvotāju mirstīgās atliekas no ielām un pagalmiem.
Kamēr internetā Ukrainas straujais pretuzbrukums kalpoja par iedvesmu priekiem un neskaitāmu, smieklīgu bildīšu radīšanai, vairāki žurnālisti un konflikta novērotāji brīdināja, ka, Ukrainas spēkiem nostiprinoties atgūtajās teritorijās, visticamāk, tiks uzietas ne mazums liecību par okupantu zvērībām šajās vietās.
„The Washington Post” novērotais liecina, ka arī Ukrainas austrumos Krievijas armija ir atstājusi sev raksturīgo brutalitātes rokrakstu.
„Es joprojām nespēju noticēt, ka mēs piedzīvojām kaut ko tādu 21. gadsimtā,” valdot asaras, žurnālistiem pauda Oļena.
Kopš Ukrainas aizstāvju ierašanās Zaļizničnes ciema iedzīvotāji ir atsākuši naktis pavadīt guļamistabās, nevis pagrabos.
Kāda no sastaptajām kundzēm žurnālistiem paudusi, ka savu meitu nav redzējusi kopš februāra, neskatoties uz to, ka viņa dzīvo vien aptuveni 15km attālumā.
Nesen sieviete esot saņēmusi ziņu, ka drīz ir gaidāma abu atkal-satikšanās.
„Man bija ļoti bail par ziemu,” žurnālistiem stāsta kundze, kurai ir problēmas ar elpceļiem, „Mums nav elektrības un man vienai ir ļoti grūti savākt malku.”
Rudens iesaukums obligātajā militārajā dienestā Krievijas pilsētā Ivanovā
Jauniesaucamie krievijas jaunieši iziet medicīnisko pārbaudi Ivanovas rekrutēšanas centrā.
Ciemā līdz šim dislocētie Krievijas karavīri esot bijuši dažādi. Sākotnēji slaktējuši vietējo fermeru mājlopus, bet ļāvuši ņemt gaļu arī civiliedzīvotājiem, raksta „The Washington Post”.
Rotācijas kārtībā karavīrus pakāpeniski nomainījuši citi, no kuriem ne visi bijuši tik labvēlīgi. Pakāpeniski okupantu vienības kļuvušas agresīvākas savās izpausmēs.
„Kāds no viņiem reiz paprasīja man telefonu, lai piezvanītu mātei. Iedevu viņam to, bet viņš vienkārši paņēma sev SIM karti un aizgāja,” medijam atklāj vietējā iedzīvotāja Tamāra Kozinska. Viņas vīrs gāja bojā īsi pēc okupantu ierašanās ciemā.
Tikmēr kādai citai sievietei viens no okupantu mediķiem reiz palīdzējis apkopt brūci, kas radusies, lādiņa šķembai ietriecoties viņas mugurā.
Pašu šķembu izvilka sievietes 87 gadus vecā māte.
„Viņi man palīdzēja, bet priecājos, ka nu esam no viņiem atbrīvoti,” pauda cietusī Haļina Noskova.
Atbraukuši „aizsargāt no amerikāņiem”
Kopumā austrumos atbrīvoto teritoriju iedzīvotāju liecības liek domāt, ka šeit okupanti nav izcēlušies ar tādām zvērībām kā Bučā, Ukrainas ziemeļos.
Taču te iesūtīto krievu karavīru uzvedība, motivācija un sajēga par notiekošo esot bijusi tikpat ļodzīga.
Kāds stāstījis, ka viņam esot bijusi izvēle – šeit, vai cietumā. Tikmēr citi skaidrojuši, ka ieradušies, lai mazā lauku ciemata iedzīvotājus „aizsargātu no amerikāņiem”.
Būtisks nosacījums okupantu kontrolētajā ciemā bijis – visiem jābūt telpās pēc 18:00.
Vietējie reiz, ar diviem ložu caurumiem galvā, paša mājās atraduši vīrieti, kurš iepriekšējā vakarā bija izdomājis iedzert kopā ar paziņu. Abiem diennakts tumšajā laikā bija ieslēgta gaisma.
Zelenskis apmeklējis okupantu zvērību skarto Buču
No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Kijivas apgabala Bučā apglabāti 330 līdz 340 Krievijas karaspēka nogalinātie civilisti, vēsta tīmekļa izdevums "Ukrainska pravda", ...
Vietējie arī atklāj, ka dienās, kad okupanti sākuši steidzīgi pamest pozīcijas, novērotais reizēm pat veicinājis žēlumu pret svešiniekiem.
Ciema ļaudis redzējuši, kā daļa okupantu aizbēg ar tehniku, bet daļa palikušo – ar rāciju palīdzību izmisīgi lūdzas komandieriem, lai kāds atbrauc viņiem pakaļ.
Tas viss beidzies ar kārtējo reizi uz ciema iedzīvotājiem notēmētiem ieročiem.
Šoreiz – ar prasību atdot auto atslēgas, velosipēdus, drēbes u.c. personiskās mantas, kas ļautu šeit teju pusgadu nosēdējušajiem nelūgtajiem visiem kaunpilni, bet saglābjot savu ādu, doties māju virzienā.
Krievi Dņepras labajā krastā ir gatavi nolikt ieročus
Krievijas karaspēka apakšvienības Dņepras labajā krastā ir gatavas nolikt ieročus, un meklē iespējamos kontaktus ar Ukrainas armiju, pirmdien pavēstījusi Ukrainas armijas operatīvā štāba "Dienvidi" preses centra priekšniece Natālija Gumeņuka.
"Turpinām virzību, un šī virzība ir pārliecinoša. Tai ir ietekme ne tikai uz ienaidnieka pozīciju ģeogrāfisku atvirzīšanu, bet arī uz [pretinieka] psiholoģiju," televīzijas kanāla "Espresso" tiešraidē norādīja Gumeņuka.
"Ienaidnieka apakšvienības (..) meklē iespējas nodibināt kontaktu ar mūsu apakšvienībām, lai veiktu tā dēvētās sarunas par ieroču nolikšanas nosacījumiem un pāreju starptautisko humanitāro tiesību jurisdikcijā. Viņi [krievi] apzinās, ka ir iespiesti starp Dņepras krastu un mūsu spēkiem."
Gubeņuka piebilda, ka iebrucēji meklē veidus, kā saglabāt savu dzīvību.
"Šobrīd šis jautājums tiek izskatīts, jo ir kara stratēģijas izpratne, kas paredz šādus pasākumus. Viņi ir gatavi pāriet starptautisko humanitāro tiesību jurisdikcijā, tas ir, papildināt [gūstekņu] apmaiņas fondu," norādīja preses centra vadītāja.
