"Tā viņiem arī vajag!" Igaunijā lūdz atļaut strādāt un mācīties tiem Krievijas pilsoņiem, kuri ir tā cienīgi
Pēc kara sākuma Tartu universitāte atteicās uzņemt jaunus studentus no Krievijas un Baltkrievijas. Toreiz tos, kuri jau mācījās, nomierināja – teica, ka nav par ko uztraukties. Izrādījās, ka tā nav, raksta Narvas koledžas students un zinātnieks Ādams Alidibirovs.
Augusta sākumā Igaunijas valdība nolēma ne tikai aizliegt tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas iedzīvotājiem, bet arī apturēt uzturēšanās atļauju saņemšanu darbam un studijām.
Šie ierobežojumi skāruši pat tos studentus, kuri Igaunijā studējuši jau divus trīs gadus un tos, kuri pabeiguši studijas un paspējuši saņemt darba piedāvājums. Iznāk, ka cilvēks Igaunijā mācās četrus gadus, runā igauņu valodā, vairākos gadījumos viņam ir uzaicinājums uz darbu, bet viņam saka, lai brauc mājās.
Komentējot ieviestos ierobežojumus, iekšlietu ministrs Urmass Reinsalu sacīja, ka nekādu izņēmumu nebūs (11. augustā valdība paziņoja par izslēgšanu: studentiem, kuri jau uzsākuši studijas Igaunijā, pagarinās uzturēšanās atļauju uz gadu, lai viņi varētu pabeigt studijas – red. piez.).
Var teikt: "Tā viņiem arī vajag." Viņi ir no Krievijas, un ar to viss ir pateikts. Tomēr ir vērts situāciju aplūkot nedaudz sīkāk, vēsta "Postimees".
"Es esmu Ādams Alidibirovs, es nāku no Čečenijas. Mana agrīnā bērnība bija kara laikā. Igaunijā esmu jau vairāk nekā divus gadus, mācos igauņu valodu un varu mierīgi runāt par ikdienas tēmām. Strādāju un mācos par IT speciālistu.
Narvas koledžā strādāju projektā, kas saistīts ar bērnu runu, paralēli veidoju lietotni igauņu valodas apguvei un saistībā ar pašreizējiem notikumiem palīdzu kā brīvprātīgais programmas izstrādē psiholoģiskajam atbalstam bēgļiem."
Aprakstā par sevi Ādams minējis arī vairākas savas kolēģes no Krievijas, kuras pirms dažiem gadiem atbraukušas studēt uz Igauniju.
"Iespējams, daži simti cilvēku būs jādeportē. Cilvēkus, kuri mācījušies vai mācās igauņu valodu, nereti dzīvojot reģionos, kur igauņu valoda nav ļoti plaši izplatīta. Cilvēki, kuriem ir intelektuāla un sociāla vērtība. Es jau nerunāju par to, ka viņu apmācībai Igaunijā tika iztērēta nodokļu maksātāju nauda, laiks un spēki," norādīja Ādams.
"Medijos teikts, ka valdība domā par Igaunijas drošību. Bet kādā veidā cilvēki, kuri mācījās igauņu valodu un jau sāka strādāt Igaunijas Republikas labā, kuri iestājās un iestājās pret karu, šobrīd ir kļuvuši par draudu valstij?" viņš turpina.
Pēc studenta domām, lēmums bloķēt apmācības ceļus Igaunijā Krievijas pilsoņiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļauju vai oficiāli iesnieguši tajā dokumentus, nekādā veidā nepalīdzēs.
Ādams raksta: "Valsts teorētiski spēs atbrīvoties no iespējamiem riskiem, kamēr studentiem, kuri šeit devušies politisku iemeslu dēļ, praktiskie riski pieaugs. Daudzi, kas šogad šeit aizbrauca, iestājās pret Putina varu, piedalījās mītiņos pret karu.
Šobrīd Krievijā nepaiet ne diena, kad cilvēki nesaņemtu sodu par protesta vārdiem. Šie cilvēki ir motivēti adaptēties dzīvei citā valstī kā neviens cits. Viņi iegūst pieprasītas profesijas un nodarbojas ar brīvprātīgajiem. Viņi interesējas par vietējo kultūru un gremdējas tajā pēc labākās gribas.
Mēs ar kolēģiem uzrakstījām petīciju ar aicinājumu izdarīt izņēmumus kaut vai cilvēkiem, kuriem ir Igaunijā iegūts diploms. Mēs uzskatām, ka varam būt noderīgi valstij, kas mums devusi izglītību. Un mēs ceram uz igauņu atbalstu.
Kamēr rakstīju šo sleju, valsts pieņēma lēmumu ļaut studentiem pabeigt studijas Igaunijas augstskolās. Taču tas nepalīdz studentiem, kuri iestājušies augstskolās vai jau tās pabeiguši un nevar palikt Igaunijā. Mēs aicinām dot iespēju studentiem ar igauņu izglītību mācīties tālāk Igaunijas maģistratūrās un strādāt valsts uzplaukuma labad! Nē karam!"
