Krievijas kara mašīnas sirds: kā agresorvalsts spēs turpināt karu, kad beigsies tai pieejamās Rietumu rezerves?

Uzreiz pēc iebrukuma Ukrainā Rietumi ķērās pie kārtējām un
šoreiz jau drastiskām sankcijām, tehnoloģiskās kompānijas viena pēc otras paziņoja, ka pārtraukušas visu eksportu uz Krieviju. Tomēr Rietumu elektronikas piegādes turpinās, raisot nakamo jautājumu - cik lielā mērā iespējams ierobežot čipu plūsmu uz Krieviju?

Pusduča Rietumu kompāniju produkcijas Krievijas dronā

2017. gadā ukraiņu spēki, kas ilgstoši cīnās pret Maskavas
atbalstītajiem separātistiem, notrieca dronu, kas īstenoja Ukrainas austrumu daļas novērošanu. Pusotru metru garajam lidaparātam ar konusveidīgu priekšgalu un mirdzošu pelēku korpusu bija visi Krievijas dronu raksturojoši ārējie parametri. Kad speciālisti lidaparātu uzlauza, viņi tajā ieraudzīja elektroniskās komponentes, ko bija ražojis pusducis Rietumu kompāniju.

Noskaidrot situāciju Ukrainas drošības dienesti pieaicināja britu
pētniecības organizāciju CAR (Conflict Armament Research), kas izseko ieroču un kaujas lādiņu piegādes dumpiniekiem un
teroristiem. CAR eksperts Demiens Spliters izlidoja uz Kijevu, lai
izpētītu, kas šim “lācītim vēderā”.

Bruņojies ar mugursomu, kas piebāzta ar skrūvgriežiem, uzgriežņu atslēgām, kamerām, Spliters dronu fotografēja un izjauca, meklējot sērijnumurus un marķējumus, kas līdzētu noteikt, no kurienes nākušas detaļas.

Virzuļmotoru bija izgatavojusi Vācijas kompānija, kuras produkcijas galvenie patērētāji ir amatieri, kas aizraujas ar nelielu lidmašīnu modeļu būvēšanu. Datoru čipus navigācijai un bezvadu sakariem bija ražojuši amerikāņu uzņēmumi. Britu kompānija bija sarūpējusi čipu aparāta pārvietošanās izmērīšanai. Vēl citu šī drona sastāvdaļu izejas punkti bija Šveice un Dienvidkoreja.

Krievijas atpalicība vismodernākajā nozarē

Krievija slavena, pateicoties saviem zinātniekiem un hakeriem. Tomēr ieroči, kurus izmanto karā pret Ukrainu, lielā mērā atkarīgi no kolektīvo Rietumu elektronikas, kurai alternatīvu Krievija nav spējusi radīt. Daudzas šī drona sastāvdaļas atceļojušas uz Krieviju, pateicoties neskaidriem starpniekiem un nelielām tirdzniecības firmām, kuru biznesu grūti izsekot. Bez tam salīdzinoši nelielie Krievijas militārajai rūpniecībai
nepieciešamo produktu daudzumi tai atvieglo vajadzīgo komponenšu slepenu iegādi.

Ja vajadzīgas vien 500 vai 1000 vienības, tad tas īstenojams
samērā viegli un šāda lieluma partiju plūsmas grūti apstādināt. Visa aukstā kara laikā, kad teorētiski eksports uz Padomju Savienību neeksistēja, tas netraucēja tai saņemt kontrolētas eksporta preces, kuru piegādi ierobežoja embargo.

Eksistē globālā starpnieku un treideru galaktika Austrumāzijā un
citos ģeogrāfiskajos punktos - viņi gatavi nosūtīt jebko. Arvien
atradīsies vīrieši ar čemodāniem, kuri dodas austrumu virzienā,
iegādājas noteiktus produktus un atgriežas.

Vēl viena noslēpumaina kārts šajā kontrabandas spēlē ir Ķīna,
kas spējīga ierobežot daudzus Savienoto Valstu mēģinājumus
iedzīt stūrī Krievijas militāro rūpniecību. CAR secinājusi, ka
tās izpētītie Ukrainā nokritušie Krievijas droni uzbūvēti
laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam, kad Rietumu ražotāji čipu
nozarē dominēja daudz pārliecinošāk.

Saskaņā ar tehnoloģiju ekspertu vērtējumu, kopš tā laika Ķīna
pārtapusi par ievērojami nozīmīgāku elektronisko komponenšu
ražotāju. Līdztekus tā diez vai gatava pildīt Rietumu noteiktās
sankcijas simtsprocentīgi; no otras puses, lielākā daļa čipus
izgatavojušo uzņēmumu pasaulē, tostarp arī Ķīnā un Taivānā,
ražošanai izmanto produktus un programmnodrošinājumu, kas radīts Savienotajās Valstīs - šis faktors Ķīnai tomēr liek būt
piesardzīgai.

Krievija rēķinās ar gan Āzijas, gan Rietumu valstīs
izgatavotajiem sadzīves elektronikas un datoru čipiem - tie ir
smadzenes, kas elektronikai liek funkcionēt. Saskaņā ar ANO
tirdzniecības statistiku, Krievijas oficiālais šo preču imports
2020. gadā sastādīja vairāk kā 38 milj dolāru.

Pirms Padomju Savienības sabrukuma tās teritorijā bija dažādas
nelielas pusvadītāju rūpnīcas, kas ražoja čipus - galvenokārt
militāriem nolūkiem. PSRS sabrukums Krievijā raisīja ilgstošu
haosu, kas neļāva attīstīties tehnoloģiskajai jomai.

Padomju Savienībā radītā mikroelektronikas nozare tika bezmaz
pilnīgi iznīcināta 1990-ajos gados. Vienkāršāk bija šādus
produktus importēt, tie izrādījās plaši pieejami pasaules tirgū.
Šobrīd daži Krievijas ražotāji - tostarp Maskavas pievārtē
esošais uzņēmums Mikron - izlaiž novecojušu modifikāciju
pusvadītājus. Tāpat tiek izstrādāti čipi Baikal un Elbrus;
pēdējo izmanto militārajā rūpniecībā, tomēr projekti fiziski
tiek realizēti ārzemēs - Taiwan Semiconductor Manufacturing
ražotnē.

Rietumu elektronika ballistiskajās raķetēs, radiosakaru sistēmās,
starta kompleksos

1831. gadā dibinātā Britu Karaliskā apvienotā aizsardzības
pētījumu institūta RUSI (Royal United Services Institute)
speciālisti augusta sākumā pabeidza Ukrainā atrastās Krievijas
kara tehnikas sastāvdaļu izpēti. Tika izanalizēti 27 vismodernāko
Krievijas militāro iekārtu veidi - ieskaitot spārnotās raķetes,
sakaru sistēmas un radioelektronikas kompleksus. Šajā nolūkā
eksperti fiziski aplūkoja izjauktus bruņojuma eksemplārus, ko
Krievijas armija bija pametusi kaujas laukos vai kurus bija
pārtvērusi Ukrainas puse.

Ar medību naža galu augstu stāvošs ukraiņu drošības dienesta
darbinieks izskrūvē 18 skrūves un noņem vāku nelielai melnai
metāla kastei. Tajā iekšā četri izvelkami paneļi, kas
piepildīti ar desmitiem datoru čipu. Šīs ir nesprāgušas
Krievijas ballistiskās raķetes 9M727 elektroniskās smadzenes.

Saskaņā ar Ukrainas varas iestāžu datiem, pirmajos piecos kara
mēnešos Krievijas bruņotie spēki izšāvuši vairāk kā 3650
raķešu un vadāmo raķešu, iznīcinot ukraiņu militāros objektus,
tāpat arī daudzdzīvokļu namus, tirdzniecības centrus, nogalinot
simtiem mierīgo iedzīvotāju.

Melnajā kastē, tāpat kā citos kaujas laukos savāktajos un RUSI
atrādītajos ieročos, redzama arī Krievijas elektronika ar
uzrakstiem kirillicā, reizēm tie izdarīti ar roku.

Tomēr daudzas tieši vissvarīgākās ieročos ievietotās
elektroniskās komponentes - mikrokontrolieri, programmējami čipi un signālprocesori - daiļrunīgi apliecina Rietumu tehnoloģiju
klatbūtni: tie ir amerikāņu čipu ražotāju zīmoli, ieskaitot
Texas Instruments; Altera, kas pieder Intel; Xilinx, kas ir Advanced Micro Devices (AMD) struktūrvienība; Maxim Integrated Products, ko pērn iegādājās kompānija Analog Devices. Tāpat ieraugāmi čipi, ko ražojis uzņēmums Cypress Semiconductor, kas šobrīd pieder Vācijas kompānijai Infineon.

Bez šīm Rietumu komponentēm Krievijas raķetes un lielākā daļa
ieroču - ja nu atskaitām tāda veida produkciju kā, piemēram,
Kalašņikova automāti - vienkārši nedarbotos.

Spārnotās raķetes melnajā metāla kastē esošā borta
datorsistēmas izpēte apliecina, ka Krievija savu augstas
precizitātes ieroču izgatavošanā paļaujas ne tikai uz
modernākajām tehnoloģijām. Piemēram, marķējums uz diviem Texas Instruments čipiem, kuri apstrādā digitālos signālus, liecina - tie tikuši izgatavoti pirms 30 gadiem.

Izjaucot 27 Krievijas militāros produktus, eksperti tajos atrada ne
mazāk kā 450 komponenšu, kas ražotas ASV, Japānā, Taivānā,
Dienvidkorejā, Šveicē, Nīderlandē, Lielbritānijā, Vācijā.
Šīm sastāvdaļām alternatīvas Krievijā neeksistē: lai saņemtu
atļauju izmantot ārzemju komponentes militārajā tehnikā,
Krievijas uzņēmumiem nepieciešams Aizsardzības ministrijai
pierādīt to, ka valsts iekšienē analogi netiek ražoti.

Bez kritiski nepieciešamajām Rietumu sastāvdaļām Krievija
nespētu karot tā, kā to 2014. gadā darīja Ukrainā un turpina
tagad, tāpat nespētu karot Sīrijā 2015. gadā. Vienkāršs
piemērs: vispirms Krievijas armija atrod mērķi ar drona Orlan-10
palīdzību, tad mērķa koordinātes tālāk nodod radiosakaru
kompleksam Akveduk, bet pēc tam raķeti uz mērķi palaiž no
reaktīvās zalves uguns sistēmas Tornado-S.

Visos šīs ķēdes posmos atrodami tās darbībai būtiski elementi,
kas ražoti Rietumos: Orlan-10 apgādāts ar Sony kameru un
amerikāņu elektrodzinēju Hextronik, vadības sistēmu, kas bāzēta uz Šveices kompānijas STMicroelectronics mikrokontrolieri, un Japānas kompānijas Saito Seisakusho dzinēju.

Radiosakaru kompleksā Akveduk ir vairāk kā desmit komponenšu, ko ražojuši Rietumu uzņēmumi, piemēram, izmantots amerikāņu kompānijas Analog Devices mikrokontrolieris un amerikāņu Texas Instruments ražotais digitālais signālprocesors. Raķetē 9M549, ko
palaiž ar Tornado-S, atrodas navigācijai kritiski svarīgi elementi,
ko saražojušas ASV kompānijas Altera Corporation un Cypress
Semiconductor.

Kas ierobežo Krievijas kaujasspējas Ukrainā

“Krievija karā pret Ukrainu plaši izmantojusi spārnotās un
ballistiskās raķetes militāras, politiskas un ekonomiskas nozīmes mērķu iznīcināšanai. Šī veida ieročiem ir vitāli svarīga
nozīme karadarbības turpināšanai,” pausts RUSI ziņojumā.

Precīzs Krievijas raķešu rezervju apjoms nav zināms, tomēr
oficiālas ukraiņu amatpersonas jau akcentē pāreju uz ievērojami
zemākas kategorijas bruņojuma sistēmām, ieskaitot tādas kā
Grad-1. Saskaņā ar Savienoto Valstu ekspertu vērtējumu, Krievijai beidzas augstas precizitātes vadāmi ieroči.

Kas attiecas uz tādām “prestižām” bruņojuma sistēmām, kā
ballistiskās raķetes Iskander-M, šeit pastāv limits attiecībā uz
rezervēm, ko Krievija var atļauties izmantot pret Ukrainu - ja tā
negrib pārsvītrot savus pret NATO, Ķīnu un citiem ģeogrāfiskiem
punktiem vērstos plānus; saprotams, daļu no šāda tipa raķetēm
nepieciešams taupīt.

Ļoti nozīmīgs blakusapstāklis - Krievija spiesta saglabāt
ievērojamu daļu rezervju arī tālab, ka tomēr neeksistē drošu
piegādes ķēžu šādu kompleksu liela skaita ražošanai.
Modernākie šīs valsts ieroči būtiski atkarīgi no svarīgām
ārzemēs ražotām komponentēm. Sekojoši, tas ierobežo Krievijas armijas iespējas izmantot modernāko militāro produkciju Ukrainā vismaz tuvāko mēnešu laikā.

Rietumu elektronika - vitāli svarīga agresijai

Savā ziņojumā RUSI analītiķi uzskaita Ukrainā pielietotā
Krievijas bruņojuma veidus, kuros izmantotas importa sastāvdaļas, kuras nevar aizvietot ar pašmāju analogiem. Viens no piemēriem - spārnotā raķete 9M727, kas tiek palaista no kompleksa Iskander-K.

Šī ir viena no Krievijas vismodernākajām bruņojuma sistēmām:
raķete, virzoties uz mērķi, spēj manevrēt ļoti mazos augstumos
un izdarīt triecienus ar lielu precizitāti. Lai veiksmīgi sasniegtu
šo mērķi, raķetē jāuzstāda dators, kas saņem datus un tos
transformē raķetes vadības instrukcijās.

RUSI eksperti fiziski aplūkoja vienu no datoriem, kas tika iegūts
pēc nesprāgušas 9M727 kritiena. “Šis dators aizsargāts ar
siltumaizsardzības slāni, kas spējīgs izturēt augstu spiedienu un
temperatūru. Datoram jābūt ārkārtīgi izturīgam, tā
sastāvdaļām jāturpina strādāt, pat ja struktūra ap to
deformējas lielu temperatūru svārstību rezultātā. Priekš tā
vajadzīgi izteikti specializēti materiāli un komponentes. No 7
pieslēgšanas punktiem, kas ļauj nodot datus caur
siltumaizsardzības slāni, tikai viens ražots Krievijā un tas
izstrādāts vēl padomju laikā. Pārējie 6 - ASV kompāniju
produkcija,” konstatē ziņojuma autori, piebilstot:

“Krievijas ieroču un transporta līdzekļu tehniskā apskate
atklāja, ka šāda likumsakarība pastāv visās galvenajās
Krievijas bruņojuma sistēmās, kas atrastas kaujas laukos. Lādiņi
9M949, ko palaiž zalves uguns reaktīvā sistēma Tornado-S, savai navigācijai izmanto optiskās šķiedras žiroskopu, kas ražots ASV.

Krievijas Tor M-2 - viena no pasaulē visjaudīgākajām maza
attāluma pretgaisa aizsardzības sistēmām - savā datorā, kas
pārvalda platformas radaru, izmanto Lielbritānijā izstrādāto
oscilatoru. Līdzīgi secinājumi izdarāmi gan attiecībā uz
[raķešu kompleksu] Iskander-M, spārnoto raķeti Kalibr, spārnoto
raķeti H-101 un citu bruņojumu.”

No Rietumu komponentēm atkarīgi ne vien Krievijas ieroči, bet arī taktiskais kaujas bruņojums. Viens no piemēriem -
radioelektroniskās cīņas komplekss Borisogļebsk-2, kam jāizsit no ierindas pretinieka vadības, sakaru un izlūkošanas
radioelektronisko līdzekļu darbība. Eksperti uzskaitīja vairāk
kā 60 Rietumos radītas sastāvdaļas, kas izmantotas šī kompleksa izveidošanā; lielākā daļa no tām ražota ASV, Lielbritānijā un Vācijā.

Saskaņā ar analītiķu pausto, situācijā, kad Krievijas militārā
tehnika un kaujas lādiņi atkarīgi no importa, bet Rietumi ievieš
aizvien jaunas sankcijas, valsts vadībai arvien svarīgāks uzdevums ir noteikt - kas var tikt saražots Krievijas iekšienē, bet kas piegādāts no valstīm, kuras neievēro vai spēj apiet Rietumu
sankcijas. Līdztekus Kremlis izstrādā pelēkās un melnās shēmas kritiski svarīgu sastāvdaļu iegūšanai.

“Neraugoties uz to, ka dažas komponentes militārajai tehnikai būs iespējams saražot Krievijā - lai arī ar milzīgiem finanšu
resursiem un zemāku produkcijas drošības līmeni, daudzas Krievijas bruņojuma sastāvdaļas aizstāt nav iespējams,” pauž militārie analītiķi. “Piemēram, Krievijas Zinātņu akadēmijas
Radiotehnikas un elektronikas institūts veica Krievijas militārās
tehnikas sakaru arhitektūras pētījumu, tostarp arī attiecībā uz
transporta lidmašīnu Il-76. Šīs lidmašīnas komunikāciju
kompleksā vien tika atklātas 80 komponentes, kuras nevar aizvietot ar Krievijā ražotām detaļām.”

Vēršanās pie tehnoloģiju ražotājiem un Lietuvas atgadījums

Daudzas RUSI izpētīto Krievijas ieročos esošo Rietumu komponenšu - parasta mikroelektronika, ko izmanto arī civilos nolūkos - tādējādi to viegli iegādāties. Savukārt citos gadījumos tās ir preces, kuras aizliegts eksportēt uz Krieviju - jo īpaši, ja tās paredzētas tieši militāriem nolūkiem. Ja daļa no tām bija
saražota vēl 1980-o sākumā, tad cita - pavisam nesen. Piemēram, spārnotās raķetes Kalibr Rietumu komponentes saražotas 2018. un 2019. gadā - tātad 4-5 gadus pēc tam, kad ieviesa sankcijas pret Krieviju sakarā ar ielaušanos Ukrainā un Krimas aneksiju 2014. gadā.

Vēl 2012. gadā Savienotās Valstis izvirzīja apsūdzības 11
cilvēkiem par to, ka viņi vadījuši kontrabandas tīklu, kas
novirzīja uz Krieviju mikroelektroniku “pirmkārt Krievijas valsts
orgāniem, ieskaitot tās militāros un izlūkošanas dienestus”.

ASV Tieslietu ministrija apgalvoja, ka ar fiktīvas firmas Arc
Electronics starpniecību viņi iepirkuši amerikāņu kompāniju
Texas Instruments un Analog Devices produkciju nosūtīšanai uz
Krieviju. Laikposmā no 2002. līdz 2012. gadam Arc Electronics
piegādāja Krievijas militārās produkcijas ražotājiem preces
kopumā par 50 milj dolāru.

Protams, dažādas organizācijas sūta attiecīgus pieprasījumus
kompānijām, kuru produkti, apejot sankcijas, nonāk Krievijas
militārajos uzņēmumos. 2017. gadā notriektajā dronā, ko izjauca
D. Spliters, kustības izmērīšanas čipu bija izgatavojis britu
ražotājs Silicon Sensing Systems. Tas CAR paziņoja, ka produktu 2012. gadā pārdevis krievu civilajam elektronikas distributoram, nosūtot čipu pa pastu.

Krievu piegādātājs informējis Silicon Sensing, ka čipu pārdevis
Krievijas organizācijai ANO PO KSI, kas paudusi, ka šādu produkciju iepērk savas valsts mācību iestādēm. Abreviatūru ANO PO KSI izmantoja Krievijas datu apstrādes sistēmu izstrādātāju profesionālā asociācija. To ASV iekļāva savā sankciju sarakstā 2016. gadā - sakarā ar Krievijas militārajai izlūkošanai sniegto palīdzību.

Kalifornijā bāzētā kompānija Maxim Integrated paziņoja CAR, ka
navigācijas komponenti, kas uzieta dronā, tā izgatavojusi 2013.
gadā un saviem distributoriem to nosūtījusi 2014. gadā. Maxim
Integrated piebilda, ka “komponente nav paredzēta izmantošanai bezpilota lidaparātos”.

Citas kompānijas - no Šveices un Lielbritānijas - atbildēja CAR,
ka tās nevarot izsekot piegādātāju, kuri apstrādājuši viņu
komponentes, ķēdei. Drona dzinējs - viencilindra agregāts ar
elektronisko aizdedzi - ceļojis pa sevišķi dīvainu maršrutu no
nelielas Frankfurtes tuvumā izvietotas kompānijas 3W Modellmotoren Weinhold. Tā paziņoja, ka 2013. gadā dzinēju nosūtījusi World Logistic Group.

Šo Čehijas firmu kūrortpilsētā Karlovivari, saskaņā ar biznesa
reģistrācijas dokumentiem, dibinājuši divi Maskavas iedzīvotāji.
Pieejamie dati liecina, ka laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam
kompāniju vadījis vēl trešais Maskavas iedzīvotājs. CAR
pētnieki atklāja, ka šis cilvēks bijis arī Maskavas reģionālās
valdības Galvenās sabiedriskās drošības pārvaldes
Konsultatīvās padomes loceklis. Šī padome tikusi izveidota, “lai
īstenotu valsts politiku sabiedriskās un ekonomiskās drošības
jomā”, pausts Maskavas valdības mājaslapā.

Ka kādam vēl šķiet, ka notikumi Ukrainā ir attālināti, tad
vērts atzīmēt: Lietuva atklājusi identisku 2017. gadā Ukrainā
notriektajam dronam modeli, kas tās teritorijā nogāzies 2016.
gadā. Saskaņā ar CAR un Lietuvas drošības dienestu datiem, tajā atradušās Rietumos ražotas komponentes un krievu
programmnodrošinājums. Gadījums liecina, ka Krievija izmanto
bezpilota lidmašīnas “izlūkošanas datu savākšanai ne vien
konfliktu zonās, bet arī kaimiņos esošajās NATO valstīs miera
laikā,” teikts ar 2019. gadu datētā Lietuvas dokumentā.

Pat atomraķetes bez Rietumu elektronikas lidot nespētu

Virknē gadījumu sastāvdaļas, kas atrastas Krievijas ieročos, bija
pakļautas stingrai eksporta kontrolei vēl pirms kara sākuma 2022. gada februārī. Embargo tika attiecināts gan uz komponentēm, kas izgatavotas ASV, gan citās valstīs - ES, Lielbritānijā, Japānā, Dienvidkorejā un Taivānā.

RUSI ziņojuma autori atzīmē, ka trešās valstis bieži izmanto
pircēji, kuri cenšas kontrolei pakļautās preces pārvest pāri
robežām tā, lai paslēptu gala lietotāju. Piemēram, pavisam nesen - 2022. gada jūnijā, ASV Finanšu ministrija ieviesa sankcijas pret trim cilvēkiem un Honkongas kompāniju EMC Sud Limited, kuta veidoja posmu slepenajā pirkšanas un pārdošanas ķēdē, kas saistīta ar Krievijas Federālo Drošības dienestu (FDD).

Viena no trim sankcionētajām personām - bijušais FDD aģents
Aleksandrs Kokorevs, kurš, saskaņā ar amerikāņu versiju, slepeni iepircis elektroniku Savienotajās Valstīs, Japānā un Eiropā Krievijas militāras rūpniecības vajadzībām.

Cita kompānija - SP Semiconductors Private Limited, Indijas
pusvadītāju ražotāja  - 2021. gada jūnijā piegādāja Vācijas
zīmola Infineon integrālās shēmas Honkongas kompānijai King-Pai Technology Co Ltd. Tajā pat mēnesī King-Pai nosūtīja preces ar analoģisku aprakstu Krievijas kompānijām, kas darbojas militāri rūpnieciskajā jomā, kā, piemēram, Treid-Komponent un Radiant, kas drīz vien tika pakļautas ASV sankcijām. Šogad ASV iekļāva sankciju sarakstā arī King-Pai - par atbalsta sniegšanu Krievijas
militārajai rūpniecībai.

Krievijā no importa atkarīga gandrīz jebkura militārā tehnika.
Pašmāju militārā ražošana valstī ir noplicināta. Viens no
piemēriem - ballistiskās raķetes Sarmat vadības sistēmas
ražošana - tās ieviešana ekspluatācijā aizkavējās elementu
bāzes atpalicības dēļ. Šī ir vispilnīgākā Krievijas raķete,
nacionālais raķešu tehnikas simbols, par kuras pirmo
izmēģinājuma startu Aizsardzības ministrija 20. aprīlī paziņoja
ar lielu lepnumu. Priekš Sarmat nespēja radīt no pašu komponentēm pilnībā sastāvošu vadības sistēmu, kas atbilstu Aizsardzības ministrijas prasībām.

Pieejami arbitrāžas tiesas dokumenti, kuros pausts, ka pie
eksistējošā Krievijas elementu bāzes līmeņa šajā gadījumā
Aizsardzības ministrijas prasības nav izpildāmas. Šī ir tikai
viena no daiļrunīgām ilustrācijām - ja Krievijai tādas
problēmas ar stratēģisko atombruņojumu, tad tad nav grūti
iztēloties, kādas galvassāpes ir cita veida ieroču ražotājiem.

15 000 tūkstoši Rietumu čipu nonākuši Krievijā pēc 24.
februāra

Pēc februārī aizsāktās invāzijas Ukrainā ASV un citas valstis
drastiski aizliedza augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju, un
tehnoloģiskās kompānijas izziņoja par jebkuru šāda veida
piegāžu uz Krieviju pārtraukšanu. Tomēr pētnieki atklāja, ka
Rietumu zīmolu komponenšu plūsma uz Krieviju nav apstājusies; pie tam šādu preču partiju daudzums mērāms tūkstošos.

Eksistē vesels piegādātāju un pircēju tīkls Austrumāzijā un
citur, kuri gatavi šādas sastāvdaļas piegādāt Krievijai.
Izpētot Krievijas muitas datus, secināts, ka kopš invāzijas
uzsākšanas brīža līdz maija beigām uz Krieviju tikušas
nogādātas vairāk kā 15 000 Rietumu elektronikas komponenšu
partijas.

Lielākoties tajās ir tie paši čipi, kurus mēs varam uziet savā
automobilī vai mikroviļņu krāsnī. RUSI pētītajos ieročos
daudzas standarta integrālās shēmas var tikt izmantotas gan
civilos, gan militāros nolūkos. Tie ir lielākoties novecojuši
standarta produkti, kas tiek izmantoti daudzās rūpnieciskās
elektroniskās sistēmās. Paši par sevi tie nav militāras
specifikācijas produkti, daudzas masveidā ražotas elektroniskās
komponentes līdz šim nav pakļautas eksporta ierobežojumiem.

Krievija iemācījusies civilajām vajadzībām paredzētās
mikroshēmas pārveidot, lai tās noderētu kara nolūkiem. Piemēram, Rietumu ieroču ražotāji bieži izmanto militāras specifikācijas čipus, lai justos droši par to noturību pret augstām
temperatūrām. Tā kā šādas mikroshēmas pakļautas embargo un tos grūtāk iegādāties, Krievijas militārā rūpniecība atradusi
alternatīvu.

Piemēram, eksperti Krievijas ierocī atrada īpašu mikroshēmu tipu - programmējamās loģiskās integrālās mikroshēmas (PLIS).
Būtība meklējama aspektā, ka tās var izmantot atkārtoti - var
nopirkt veļas mazgājamo mašīnu, izņemt no tās PLIS, lai
uzstādītu raķetē. Šādas mikroshēmas iespējams pārprogrammēt tā, lai tās darītu tieši to, kas vajadzīgs.

Maskava ilgos gados uzkrājusi militāras specifikācijas detaļu
kontrabandas pieredzi, ieskaitot Zemes mākslīgajiem pavadoņiem paredzētus dārgus specializētus čipus, kas var izturēt radiāciju kosmosā. Ukrainas kara aizsākšanās dienā Baltais nams paziņoja, ka ASV un sabiedrotie pret Krieviju ievieš “ierobežojumus attiecībā uz pusvadītājiem, telekomunikācijām, šifrēšanas drošību, lāzeriem, sensoriem, navigāciju, avioniku un jūras tehnoloģijām”.

Lai arī Rietumi nodēvējuši pret Krieviju vērsto stingro sankciju
sēriju par “bezprecedenta”, tomēr daudzas preču elektroniskās
komponentes joprojām nav pakļautas eksporta ierobežojumiem. Vēl vairāk - lai arī kravu nosūtītāji lielākoties ir nesankcionēti
piegādātāji, tomēr to starpā uzejami pat ražotāji.

Kara laikā piegādātās elektronikas ražotāju komentāri

Šo ražotāju starpā - AMD, Analog Devices, Infineon, Intel un Texas Instruments. Saskaņā ar Krievijas muitas datiem, detaļu vidū - mikroprocesori, programmējamie čipi, glabāšanas ierīces.

Krievija nav slēpusi savu vēlmi turpināt Rietumu tehnoloģiskās
produkcijas importu. Jūnijā prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu, kas Krievijas kompānijām atļauj importēt elektropreces un to komponentes bez licenču īpašnieku atļaujas. Kāds Maskavas datoru riteilers, Kvantech, savas mājaslapas augšējā daļā izvietojis paziņojumu: “Uzmanību! Mēs strādājam normāli. Mūsu noliktavas gatavas piegādāt ierīces klientiem no Krievijas Federācijas, neraugoties uz ES un ASV sankcijām.

Kā savas elektronikas piegādes Krievijai komentē paši ražotāji?

Andre Taubers, kompānijas Infineon preses sekretārs, pateica, ka vācu kompānija uzsākusi iekšējo izmeklēšanu, kas skar laikposmu no 25. februāra līdz 31. maijam attiecībā uz produkciju, ko saražojusi Infineon kompānija Cypress Semiconductor. Zināms, ka gandrīz 2500 partijas Infineon produkcijas Krievijā nonākušas kopš kara sākuma.

AMD preses sekretārs paziņoja, ka firma pēta Krievijas muitas
datus, kas liecina - laikposmā no 2. marta līdz 31. maijam uz
Krieviju nosūtītas ap 200 partijas ar AMD sastāvdaļām un gandrīz 700 partijas ar Xilinx komponentēm.

Tāpat arī Krievijas muitas dati liecina, ka no kara aizsākšanās
brīža līdz maija beigām uz Krieviju nosūtītas 7700 Analog
Devices izgatavotās komponentes; Krievija šajā laikposmā
importējusi aptuveni 900 partijas ar detaļām, ko izgatavojis Maxim Integrated, Analog Devices meitasuzņēmums.

Texas Instruments paziņoja, ka tās nosūtītie produkti jau
atradušies ceļā kara aizsākšanās brīdī. Intel komentēja, ka
preces, ko tā nosūtījusi, bijušas savas kompānijas, kas aprīļa
sākumā pārtrauca savu darbību Krievijā, iekšējās piegādes.

Muitas dokumentos atspoguļotās produkcijas, kas uzieta Krievijas ieročos, saņēmēju starpā atrodamas akciju sabiedrības VZZ, NPK, Uralvagonzavod un Radiopriborsnab. Saskaņā ar Krievijas korporatīvajiem reģistriem, valsts aizsardzības gigants Rostec netieši saistīts ar trim no šīm kompānijām.

ASV Finanšu ministrija jūnijā Rostec nodevēja par “Krievijas
aizsardzības, rūpniecības, tehnoloģiskā un apstrādes sektoru
stūrakmeni”. Koncernu vada Sergejs Čemezovs, bijušais izlūks,
kurš savulaik kopā ar Putinu strādāja VDK.

Radiopriborsnab mājaslapā sevi apraksta kā elektronisko komponenšu piegādātāju. Saskaņā ar muitas datiem, tā importējusi Altera un Xilinx čipus - tādus pašus, kādi uzieti Krievijas militārajā elektroniskajā produkcijā, kas atrasta Ukrainā.

Aizmugurējās durvis un grūti pieveramās durvis

Krievija paļaujas uz Rietumu tehnoloģiju izmantošanu noteiktām
sava bruņojuma sistēmām, tāpēc ka pati nespēj saražot daudzas elektronikas detaļas. Tomēr Krievijas aizsardzības kompleksa uzņēmumi ne tik vienkāršā ceļā var izmantot jebkuras pieejamas komponentes.

Pat visparastākajiem čipiem jāiziet izteikti birokrātisko
iepirkumu procesu, kas nozīmē arī to testēšanu un sertifikāciju
- lai nodrošinātu, ka tajos nebūtu “aizmugurējās durvis”, kas
varētu sekmēt Rietumu spiegošanu vai sabotāžu. Jāpiebilst,
ārzemēs ražotu čipu izmantošana ASV militārajā tehnikā ir arī
ļoti nopietna Vašingtonas problēma, jo tajos var atrasties
“drošības caurumi”.

Lai demonstrētu, cik nopietni Krievija attiecas pret šādiem
riskiem, ukraiņu eksperts, kuram ir pieeja Krievijas ieročiem,
žurnālistiem parādījis trīs nelielu hologrāfisku uzlīmju
fotogrāfijas ar FDD logotipu “FSB”. Pēc eksperta teiktā,
uzlīmes atradušās uz elektroniskajām komponentēm, kas izņemtas no Krievijas raķetēm, kaujas helikopteriem un iznīcinātājiem.

Lai novērstu kompromitējošu komponenšu nokļūšanu Krievijas
ieročos, Kremlis paļaujas uz zinātnisku institūciju, kas atrodas
Maskavas tuvumā. Nesen pārdēvēta par Krievijas Radioelektronikas zinātniski pētniecisko institūtu, tā centralizē visu militārajā rūpniecībā izmantojamo elektronisko detaļu sertifikāciju.

Vēl citas “durvis” - grūti pieveramas -, kas ļauj Krievijas
kara mašīnai darboties, ir tās atzīstamā meistarība patēriņa
sektoram paredzēto čipu pārveidošanā par militāri orientētu
produkciju. Piemēram, Rietumu ieroču ražotāji bieži paļaujas uz
militārās klases čipu speciālajām versijām, kas spēj izturēt
ļoti augstas temperatūras. Tā kā šajos gadījumos
mikroelektroniku importēt grūtāk, Krievijas kompānijas atradušas
alternatīvas.

Tajā laikā, kad virkni Rietumu elektronikas komponenšu, ko RUSI atklāja Krievijas ieročos, regulē eksporta kontroles noteikumi, pārējās ieroču sastāvdaļas ir datoru čipi un citas komponentes, kas tiek izmantotas civilajās patēriņa precēs. Uz tām pārsvarā eksporta ierobežojumi netiek attiecināti, tāpēc līdz šim brīdim Krievija tās viegli var iegādāties.

Ukrainas karam nākotnē būs vairāk totāls raksturs

Stratēģiskā raķete Sarmat ne tuvu nav vienīgais piemērs, kas
liecina par Krievijas problēmām bruņojuma izgatavošanā.
Aizsardzības komplekss nodarbojas ar vecu tanku modernizāciju, savukārt jauno modeli T-14 Armata pagaidām nespēj ražot, jo uzņēmums Uralvagonzavod izjūt finanšu grūtības. Militārās aviācijas nozarē parādās 1-2 jaunas transporta lidmašīnas un 1-2 bumbvedēji gadā, kamēr PSRS laikā un pat 1990-ajos tika uzbūvēti pa 2-4 bumbvedējiem Tu-160 un ap 30 bumbvedējiem Tu-22M gadā.

Vēl viena problēma ir speciālistu, kuri varētu izstrādāt
Krievijas analogus Rietumu komponentēm, trūkums. Rostec, kam bija pakļauta lielākā daļa aizsardzības kompāniju, pēdējo 10 gadu laikā slēdzis ap 70% uzņēmumu. Tiklīdz kādas jomas produkcija netiek ražota gadiem, valstī vairs nav speciālistu, kuri
pārzinātu analogu ražošanu. Pat ja ir nauda un vēlēšanās,
vienkārši nav kam to izdarīt.

Dažos bruņojuma veidos Krievijai tomēr izdodas aizvietot Rietumu komponentes uz nebūt ne vispilnīgāko Ķīnas elektronisko sastāvdaļu rēķina. Vispārīgi runājot, vienas normālas amerikāņu mikroshēmas vietā iespējamas desmit ķīniešu čipu piegādes. Sastāvdaļas kopumā izrādīsies sliktākas, nekā viena amerikāņu, taču tās strādās un atbildīs Aizsardzības
ministrijas prasībām.

Krievija jau ieradusi lielākajā daļā gadījumu mikroshēmas
iegādāties no Ķīnas, jo citu galveno variantu - izņemot agrāk
iepirktu komponenšu, piemēram, Texas Instruments čipu izmantošana - Krievijas armijai nav.

“Bez pieejas amerikāņu, izraēliešu, eiropiešu sastāvdaļām
Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss var eksistēt dažus
gadus, izmantojot patlabanējās rezerves. Ja nebūs pieejams kāds Texas Instruments procesors, viņi izmantos analogus. Taču tas var novest pie drošības un precizitātes krišanās,” komentē RUSI eksperts.

Viņš uzskata, ka Rietumu aplēses, kas vēsta par Krievijas augstas precizitātes ieroču rezervju beigšanos Ukrainas karā, var būt tuvu patiesībai. “Visdrīzāk šobrīd tiek saglabāts zināms
daudzums raķešu, kas paredzētas īpaši svarīgiem mērķiem. Un
pēc tam no krājumiem izvilks laukā visu pārējo, jo veco padomju
militāro krājumu rezerves ir milzīgas. To visu liks lietā, un
karš var kļūt vairāk totāls un tajā būs mazāk precizitātes,” prognozē eksperts.

Sagaidāms, ka karš Ukrainā arvien vairāk pārvērtīsies par veca padomju bruņojuma sacenšanos ar modernām Rietumu militārajām tehnoloģijām.

Līdztekus galvenajiem ceļiem, Krievija var izmantot slēptus savai kara tehnikai vajadzīgo komponenšu piegāžu veidus. “Droši vien jau ir izstrādātas shēmas, kā tikt pie militārajai rūpniecībai nepieciešamiem produktiem, kad Krievijai “aizgriezīs skābekli”.

Atradīsies pelēkās shēmas, tātad piegādes caur trešajām,
ceturtajām valstīm, kā tas bija Padomju Savienības laikā,” saka
militārais eksperts. “Šīs operācijas īstenoja Ārējās
izlūkošanas dienests.

Tad šim mērķim tika izveidotas fiktīvas organizācijas Eiropā un
Āzijā. Piemēram, Francija nezināja, ka caur to piegādāja superdatorus, uz kuriem PSRS imitēja atomsprādzienus. Vai arī it kā naftas vadu būvei no Japānas piegādāja Toshiba darbmašīnas, ar kuru palīdzību izgatavoja zemūdeņu zema trokšņa dzenskrūves.
Tomēr šobrīd īstenot šādas piegādes sarežgītāk un tās
vieglāk izskaitļot.”