“Amnesty International” izvairās komentēt pārmetumus Ukrainai – atrunas atsūta no Maskavas

Konkrētais ziņojums publiski ir izplatīts ar apgalvojumu: “Ukrainas kara taktika pakļauj briesmām civiliedzīvotājus” un jau ir izsaucis jūtamu kritiku gan no Ukrainas valdības puses, gan medijiem un starptautiskās sabiedrības kopumā.

Organizācija nesteidzas ar paskaidrojumiem

Jauns.lv vērsās pie “Amnesty International”, lūdzot tās reģionālo direktoru Eiropā, kādreizējo Latvijas īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās (no “Latvijas pirmās partijas”) Nilu Muižnieku komentēt daļu no ziņojumā ietvertās informācijas.

Atbildi uz e-pastu, kurš adresēts “Amnesty International” preses dienestam, saņēmām no kāda Aleksandra Artemjeva – Maskavā, Krievijā bāzēta organizācijas mediju menedžera Austrumeiropas un Centrālāzijas reģionos.

Sākotnēji Artemjevs informēja, ka Nils Muižnieks patlaban nav pieejams un uzmanību jautājumiem, kuri sākotnēji tika sastādīti latviešu valodā, varēs veltīt vien pirmdien.

Tā vietā tika piedāvāta iespēja jau šobrīd komunicēt ar paša ziņojuma autoriem. Šāds piedāvājums tika pieņemts un jautājumi – pāradresēti, nu jau angļu valodā.

Nākamajā atbildē no mediju menedžera tika norādīts, ka “Amnesty International” visticamāk sniegs atbildi vien tad, kad preses dienests būs sagatavojis oficiālo publisko paziņojumu, “reaģējot uz kritiku, kas saņemta pēdējo 24 stundu laikā”.

Iesūtītie jautājumi, ar mērķi izprast “Amnesty International” veikto izmeklēšanu, kā arī tās atradumus, bija šādi:

Kādēļ AI [“Amnesty International”] publicējusi konkrēto aprakstu par atradumiem Ukrainā tieši šobrīd?

Kā tika mēģināts noskaidrot, vai civiliedzīvotāju atrašanās vietās, kurās tiek plānota/veikta tieša militāra darbība, ir rezultāts Ukrainas puses neieinteresētībai/nespējai veikt evakuāciju?  

Ziņojumā teikts: "Most residential areas where soldiers located themselves were kilometres away from front lines. Viable alternatives were available that would not endanger civilians – such as military bases or densely wooded areas nearby, or other structures further away from residential areas."

Jauns.lv piedāvā ziņojuma tulkojumu latviešu valodā: "Lielākā daļa dzīvojamo rajonu, kur atradās karavīri, bija kilometriem tālu no frontes līnijām. Bija pieejamas alternatīvas, kas neapdraudētu civiliedzīvotājus, piemēram, militārās bāzes vai blīvi mežu apgabali tuvumā, vai citas būves tālāk no dzīvojamiem rajoniem."

Bet kas tieši ir ļāvis AI apgalvot, ka šajos gadījumos ir bijušas citas, reālas opcijas militāro vienību dislocēšanai? Kā tas ir noskaidrots?

Ukraina pārmet “Amnesty International” iesaisti propagandā

Jau ziņots, ka starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija “Amnesty International” 4. augustā publicēja ziņojumu par situāciju Ukrainā, vainojot Ukrainas bruņotos spēkus civiliedzīvotāju apdraudēšanā.

Pēc būtības ziņojumā ir pausts aicinājums Ukrainas pusei atturēties no militāru bāzu veidošanas un militāro vienību dislocēšanas civilos objektos vai tuvu tiem.

“Amnesty International” norāda, ka šāda rīcība, kura, spriežot pēc organizācijas ziņojuma, esot dokumentēta, ir pārkāpums, un pakļauj Ukrainas iedzīvotājus riskam, kas rodas, Krievijai veicot uzbrukumus pa šādi dislocētajiem Ukrainas spēkiem.

Taču samērā īsā, vispārīgā ziņojuma teksts starptautiski ir uztverts kā mēģinājums pārmest Ukrainas pusei nespēju pietiekami meistarīgi novadīt Krievijas visaptverošo, nerimstošo un kara noziegumiem piesātināto agresīvo kampaņu pret kaimiņvalsti.

Turklāt Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks ir noraidījis visus “Amnesty International” pārmetumus kā nepatiesību, apgalvojot, ka šī organizācija ir iesaistījusies Krievijai noderīgā dezinformācijas manevrā.

“Žēl, ka tāda organizācija kā “Amnesty International” piedalās šāda veida dezinformācijas un propagandas kampaņā,” publiski pauda Podoļaks.

Viņš atgādināja, ka Krievija pieliek lielas pūles, mēģinot panākt, lai rietumi pārtrauktu bruņojuma piegādes Ukrainai.

Jāpiebilst, ka vēl nesen “Amnesty International” pārmetumus saņēma arī Latvija – mūsu valsts gadījumā par to, kā atbildīgie dienesti izturējušies pret bēgļiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Konkrētā krīze, kā zināms, bija Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko pakļautībā esošo dienestu roku darbs.