Pieprasa Maskavas Kirilam atņemt patriarha zizli, Lietuvas pareizticīgie viņu nolād: Krievijas baznīcas vadītāja krahs 

Jauns.lv jau vairākkārt rakstījis par Krievijas patriarha nedienām sakarā ar viņa atbalstu Krievijas izraisītajam karam un “krievu pasaules” sludināšanu Dieva valstības vietā. Smagnējā baznīcas birokrātija nu beidzot ķērusies pie reāliem darbiem, lai Vladimiram Gundjajevam liktu sajusties kā ķecerim un Dieva zaimotājam.

Vienotā pareizticība

Ukrainas pareizticīgā baznīca oficiāli visas pasaules pareizticīgo augstākos vadītājus aicinājusi no troņa gāzt Maskavas patriarhu Kirilu, bet Lietuvas pareizticīgo baznīca paziņojusi, ka tā uz savas zemes nevēlas redzēt Kirila kāju. Tas liecina, ka Kirila kā “Dieva vietnieka” zemes virsū autoritāte strauji krītas ne tikai citu konfesiju kristiešu, bet arī to ļaužu, kuri sevi pavisam nesen pieskaitīja vai joprojām pieskaita Maskavas patriarhāta jurisdikcijai, acīs.

Pareizticīgo pasaule nav tik viendabīga, kā tas varētu šķist cilvēkam, kurš nepazīst tās hierarhiju. Atšķirībā no katoļiem, tai nav vienots garīgais līderis, kā tas ir ar Romas pāvestu.

Oficiālās pareizticīgās baznīcas ir sadalītas vairākos patriarhātos vai autokefālijās – patstāvīgās baznīcās, no kurām katrai ir savs augstākais garīgais līderis (patriarhs, metropolīts, arhibīskaps), kurš atbildīgs par to, lai tās pareizi tulkotu Dieva Vārdu, ievērotu vienotu liturģiju (dievkalpojuma kārtību) un tamlīdzīgi. Tā, piemēram, ir Konstantinopoles, Maskavas (Krievijas), Antiohijas, Aleksandrijas, Jeruzalemes, Rumānijas, Čehijas, Gruzijas, Albānijas un citas pareizticīgo baznīcas. Zemēs jeb valstīs, kur nav savas pareizticīgo kopienas virsvadības, tās kanoniski ir pakļautas kādai no šīm autokefālijām, no kurām lielākā autoritāte ir Konstantinopoles patriarhātam, kuru uzskata arī par Vispasaules jeb ekumenisko patriarhātu.

Vēsturiski izveidojies, ka Latvijas, tāpat kā arī mūsu kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas, pareizticīgo baznīcas ir Maskavas patriarha garīgajā jurisdikcijā (vienīgi pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē Latvijas baznīca pakļāvās Konstantinopoles patriarham). Līdz Krievijas sāktajam karam pret Ukrainu arī vairums ukraiņu pareizticīgo bija Maskavas patriarhāta sastāvā, bet tagad viņi no tā atdalās un pāriet Konstantinopoles garīgajā vadībā.

Tomēr tas nenozīmē, ka šīs baznīcas savā starpā nav saistītas. Tās vieno Seno Austrumu baznīcu hierarhu Sinode, kas tiek sasaukta ārkārtīgi retos gadījumos un lemj par visai pareizticībai izšķirošiem jautājumiem. Maskavas patriarha gadījums teorētiski varētu būt viens no tiem.

Ukraiņi pieprasa patriarha Kirila degradāciju

Ukrainas pareizticīgās baznīcas augstāko vadītāju Sinode jūlija beigās nolēma pieprasīt Konstantinopoles patriarham Bartolomejam lemt par Maskavas patriarha Kirila gāšanu no troņa. Ukrainas pareizticīgie (starp citu, Ukrainā darbojas arī vēl Maskavas patriarham pakļautas draudzes, bet salīdzinoši to skaits nav liels) izplatījuši paziņojumu, kurā teikts:

“Ukrainas baznīcas svētā Sinode atbalstīja Sinodes Teoloģiskās un liturģiskās komisijas iesniegto vēstules projektu ekumeniskajam patriarham Bartolomejam un vietējo pareizticīgo baznīcu primātiem par Krievijas patriarha Kirila saukšanu pie kanoniskās atbildības un patriarhālā troņa atņemšanu”. Ukrainas baznīca Gundjajevam pārmet ķecerību - garīgos noziegumus, jo viņš Dieva valstības vietā sludina “krievu pasaules” ideju un atbalsta asinsizliešanu. Ukrainas baznīca vēršas pie visu autokefālo baznīcu vadītājiem ar lūgumu nosodīt Kirila (Gundjejeva) noziegumus un atņemt viņam patriarha regālijas.

Konstantinopoles patriarhs no ukraiņu ticības brāļiem saņēmis vēstuli, kurā teikts: “Katrs nogalinātais bērns, katra izvarotā sieviete, katra nopostīta dzīvojamā ēka un templis ir ne tikai kara noziegums, bet arī Kristus noliegšanas akts, kā rezultātā noziedznieks nokļūst ārpus baznīcas auglīgā žoga. Par to morālā atbildība gulstas ne tikai uz tiešajiem vainīgajiem, bet arī uz viņu ideoloģiskajiem iedvesmotājiem – Maskavas patriarhu Kirilu un viņam līdzīgi domājošiem hierarhiem, kuri jau gadu desmitiem ir popularizējuši rašistisko “krievu pasaules” doktorīnu.”

Te jāatgādina, ka pasaules vēsturē jau ir bijis gadījums, kad Maskavas patriarhu nomet no troņa un viņu pazemina līdz vienkāršai mūka kārtai. 1666. gadā no Krievijas patriarha goda nācās atvadīties Nikonam, kurš iniciēja vienu no lielākajām šķelšanām ortodoksālajā baznīcā, no tās izdzenot tūkstošiem kristiešu, kuri mūsdienās apvienojušies krievu vecticībnieku draudzēs. Pasaules pareizticīgo hierarhi šo šķelšanos atzina par Dievam netīkamu procesu, tāpat Nikonam tika pārmesta arī pārāk liela saistība ar laicīgajiem valdniekiem jeb toreizējo Krievijas caru Alekseju. Te nu var vilkt paralēles ar pašreizējo Maskavas patriarhu, kurš arī veicina pareizticīgās pasaules šķelšanos un vairāk klausa Krievijas caram, nevis Dieva Vārdam.

Lietuvas pareizticīgie atkratās no Kirila, bet paliek Maskavā

Savukārt Lietuvas pareizticīgo baznīca pievienojusies Lietuvas Iekšlietu ministrijas lēmumam, kas liedz Kirilam (Gundjajevam) iebraukšanu valsts teritorijā, jo viņš apzināti noliedz Ukrainas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti, kā arī attaisno un atbalsta Krievijas agresiju, ar kuru tiek pārkāptas starptautisko tiesību normas un principi.

Lietuvas pareizticīgās baznīcas kanceleja ar tās vadītāja - metropolīta Inokentija svētību izplatījusi paziņojumu, kurā teikts: “Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Lietuvas pareizticīgo arhidiecēze ir asi nosodījusi šo karu un agresiju. Šī nostāja tika konsekventi apstiprināta Viļņas un Lietuvas metropolīta Inokentija izteikumos, kā arī Lietuvas pareizticīgās baznīcas laju un garīdznieku aicinājumos. Lietuvas pareizticīgā baznīca nepiekrīt patriarha Kirila uzskatiem un politiskajiem izteikumiem.

Lietuvas pareizticīgā baznīca par Ukrainu:

Tādējādi Lietuvas pareizticīgos nevar saukt pie atbildības par patriarha Kirila izteikumiem, jo tas ir viņa personīgais viedoklis, kam nav nekādas ietekmes uz Lietuvas arhibīskapijas nostāju. Pašreizējā situācijā būtu absurdi pat domāt par patriarha Kirila vizītes iespējamību Lietuvā.”

Pirms šī paziņojuma izplatīšanas Maskavā vizītē bija ieradusies Lietuvas pareizticīgo baznīcas otra augstākā amatpersona - Trāķu diecēzes bīskaps Ambrozijs, kurš, pēc visa spriežot, Kirilam (Gundjajevam) izteica lietuviešu nostāju Ukrainas kara sakarā. Jāpiebilst, ka mūsu kaimiņvalstī publiskajā telpā šī lietuvieša vizīte Maskavas patriarha apartamentos izraisīja neviennozīmīgu reakciju – publiskajā telpā to pārsvarā nosodīja. 

Pēc bīskapa Ambrozija vizītes Maskavā tika pavēstīts, ka “Maskavas patriarhs Kirils atbalsta lielāku autonomijas piešķiršanu Lietuvas pareizticīgajai baznīcai”. Tā varētu būt Maskavas patriarhāta izmisīga vēlme saglabāt vēl kaut kādu teikšanu pār Lietuvas pareizticīgo baznīcu.

Jāteic, ka Lietuvas pareizticīgo vadībai nenācās viegli pieņemt Kirilu (Gundjajevu) nosodošo rezolūciju. Piemēram, jūnija beigās no Lietuvas pareizticīgās baznīcas par “kanoniskajiem pārkāpumiem” ar metropolīta Inokentija lēmumu tika padzīti pieci Viļņas diecēzes garīdznieki, kuri, izmantojot “pretkara retoriku, centās diskreditēt Lietuvas pareizticīgo baznīcu” kā kara Ukrainā atbalstītāju un aicināja tās draudzes pāriet no Maskavas jurisdikcijas Konstantinopoles pakļautībā. Tā kā Lietuvas baznīca ļoti divdomīgi ir “atkratījusies” no Maskavas kundzības – it kā jā un reizē nē.

Latvijas un Igaunijas pareizticīgie par karu Ukrainā

Tikmēr pārējās divas Baltijas valstu pareizticīgo baznīcas, it sevišķi Igaunijas, tik krasu nostāju pret Kirilu nav izteikušas.

Mūsu valsts pareizticīgo baznīcas mājaslapā Latvijas metropolīts Aleksandrs karu sauc par karu nevis “speciālo militāro operāciju”, kā to dara Kirils Gundjajevs, aicina pārtraukt agresiju un karu Ukrainā, kā arī aicina izteikt atbalstu un palīdzību ukraiņu bēgļiem un paziņojis, ka “starpvalstu jautājumu risināšana šādā militārās iejaukšanās veidā nav pieļaujama” un “Latvijas krieviski runājošie pareizticīgie ļaudis ir patriotiski noskaņoti un lojāli Latvijai, un nav atbildīgi par citu valstu valdību rīcību”.

Savukārt Igaunijas Maskavai pakļautā pareizticīgā baznīca savā ziņā ir rašistiski noskaņota. Tā savā mājaslapā publicē Kirila (Gundjajeva) izteikumus par “notikumiem Ukrainā”, ko neatļaujas Latvijas pareizticīgie. Te gan jāteic, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalstī pareizticības stāvoklis ir atšķirīgāks nekā Latvijā, jo tur paralēli Maskavas pakļautībā esošajām draudzēm darbojas arī draudzes, kuras atzīst Konstantinopoles patriarha virsvadību. Vienlaikus Igaunijas drošības iestādes paudušas bažas, ka Maskavas patriarhāta draudzes ir “krievu pasaules” aģenti Igaunijā.

Igaunijas reliģisko procesu vērotāji un pētnieki uzsver, ka pašreiz Igaunijas “pareizticīgajā tirgū” vērojama asa konkurence un cīņa starp Maskavas un Konstantinopoles patriarhātam pakļautajām draudzēm. Šajā ziņā virsroku gūstot pēdējās, kurām nu pievienojas arī Igaunijā patvērumu guvušie ukraiņu bēgļi.

Nīderlandieši beidzot atbrīvojušies no “Maskavas rokas”

Jauns.lv arī rakstīja, ka pirmā Maskavas patriarhātam pakļautā draudze, kura pēc Krievijas agresijas šī gada 24. februārī uzreiz izteica vēlmi atdalīties no Kirila (Gundjajeva) vadītās organizācijas, bija Nīderlandes galvaspilsētas Amsterdamas svētā Nikolaja pareizticīgā draudze, kura Maskavas patriarhāta jurisdikcijā bija vairākus gadu desmitus. Nu tā atbrīvojusies no Maskavas “svētījošās rokas”.

Draudzes mājaslapā vēstīts: “Pēc daudzu gadu uzturēšanās Maskavas patriarhātā, mēs 2022. gadā tikām uzņemti Ekumēniskajā (Konstantinopoles) patriarhātā.”