Lietuvas Seims ratificē protokolus par Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO

Lietuvas parlaments trešdien ratificēja protokolus par Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO, un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda tos parakstīja, tādējādi pabeidzot protokolu ratifikācijas procesu Lietuvā. 

Seims trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumus, kas apstiprina abu valstu pievienošanās protokolus. Par Zviedrijas pievienošanos aliansei nobalsoja 112 Seima deputāti, viens bija pret, bet Somijas pievienošanos NATO atbalstīja 111 parlamentārieši.

Lai ratifikācijas likumi stātos spēkā, tie bija jāparaksta valsts prezidentam Nausēdam, ko viņš izdarīja trešdien. 

Nausēda uzsvēra, ka Somijas un Zviedrijas iestašanās NATO ir vēsturisks lēmums un "iespēja NATO kļūt vēl specīgākai un spējīgākai aliansei".

Lietuvas parlamenta pavasara sesija beidzās 30.jūnijā, bet rudens sesijas sākums gaidāms 10.septembrī, tādēļ jūlija vidū tika izsludināta Seima ārkārtas sesija, lai ratificētu Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO protokolus.

Jau vēstīts, ka Lietuvas valdība 7.jūlijā lūdza Nausēdu iesniegt šos protokolus ratifikācijai parlamentā.

30 NATO dalībvalstu vēstnieki 5.jūlijā Briselē parakstīja abu valstu iestāšanās protokolus.

6. jūlijā protokolus par Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO ratificēja Igaunijas parlaments, bet 14. jūlijā ratifikāciju pabeidza Latvijas Saeima. Starp valstīm, kas jau veikušas ratifikāciju, ir Bulgārija, Dānija, Islande, Kanāda, Norvēģija un Vācija.

Visām NATO dalībvalstīm ir jāratificē protokoli atbilstoši katras valsts likumiem.

Kad protokoli būs stājušies spēkā, NATO ģenerālsekretārs nosūtīs Somijai un Zviedrijai oficiālu uzaicinājumu pievienoties aliansei. Iestāšanās sarunu un apstiprināšanas procesa laikā Somijai un Zviedrijai aliansē ir īpaša novērotāja statuss, kas paredz dalībvalstij līdzīgu pozīciju, tikai bez balsstiesībām. No uzaicinājuma iestāties līdz iestāšanās brīdim abas valstis saņem ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Ziemeļvalstu sniegtas drošības garantijas, kas nozīmē kopīgas aizsardzības darbības, arī mācības.

Abas Ziemeļvalstis maijā pieteicās dalībai NATO, atsakoties no gadu desmitiem ilgās militārās neitralitātes politikas. Lēmumu veicināja Krievijas 24.februārī sāktais iebrukums Ukrainā.