Bijušais NATO ģenerālsekretārs: Putina plāns ietver Baltijas valstis
Rietumu vājā reakcija uz Krievijas iebrukumu Gruzijā 2008. gadā un Ukrainā 2014. gadā bija signāls Vladimiram Putinam, ka viņš var pārņemt savu kaimiņu teritorijas praktiski bez maksas, intervijā "The Atlantic" sacīja bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
"Ja Putins gūs panākumus Ukrainā, viņš pie tā neapstāsies. Nākamais mērķis būs Moldova, tad Gruzija un visbeidzot Baltijas valstis. Taču šis projekts viņam kļuvis daudz sarežģītāks, jo pēc Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO Baltijas jūra kļūs par NATO jūru.
Triju Baltijas valstu aizsardzība kļūs daudz vienkāršāka un efektīvāka, un mēs varēsim slēgt visas ieejas un izejas uz Krieviju caur Sanktpēterburgu, ja gribēsim. Tas, ka Putins izprovocēja Somiju un Zviedriju iestāties NATO, ir stratēģiska sakāve Krievijai," sacīja Rasmusens.
Viņš norādīja, ka Putina draudi reaģēt uz NATO tuvošanos Krievijas robežām šodien šķiet absurdi, jo Kremlis šajā situācijā ir bezspēcīgs.
Runājot par karu Ukrainā, bijušais NATO vadītājs sacīja, ka Ukrainas drošība var tikt nodrošināta tikai ar spēcīgu bruņojumu, un ka sabiedrotajiem jāuzņemas pienākums palīdzēt tā veidošanā.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona paziņojumus par nepieciešamību nepazemot Putinu un zvanus uz Kremli Rasmusens nodēvējis par neveiksmīgiem.
"Makrona paziņojumi ir katastrofāli. Viņi pieņem, ka mēs virzāmies uz jaunu pasaules kārtību, kuras pamatā ir nevis likuma vara, bet stiprā vara. Ja Putinam izdosies sagrābt Ukrainas teritorijas, tas ir briesmīgi – jo kas notiks tālāk?" jautāja politiķis, uzsverot, ka šāda rīcība varētu iedvesmot Pekinu Taivānas spēka ieņemšanai.
"Mēs nedrīkstam piedāvāt Putinam tramplīnu aiziešanai. Mums viņam jāsūta jauna ziņa: ja gribi izkļūt no šī bardaka, vācies prom no Ukrainas."
Bijušais NATO līderis arī kritizēja Ukrainas atbalsta trūkumu no Francijas puses.
"Ja jūs paskatāties uz ieroču daudzumu, ko dažādas valstis ir nodevušas Ukrainai, tad Francija praktiski tajā nav piedalījusies. Francijas atbalsta apmēri ir vienā līmenī ar Dāniju - tika piegādāti ieroči par 160 miljoniem ASV dolāru.
Vācija, piemēram, nosūtījusi 10 reizes vairāk bruņojuma. Salīdzinot ar to, Lielbritānija ir uzrādījusi izcilus rezultātus," sacīja Rasmusens, kurš paredzēja, ka Londonas atbalsts Kijivai turpināsies arī pēc britu valdības vadītāja nomaiņas.
