Krievijā ieviesīs cietumsodus par slepenu sadarbību ar ārzemniekiem
Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome trešdien pieņēma likumu, kas paredz bargus cietumsodus par aicinājumiem rīkoties pret valsts drošību un nosaka kriminālatbildību par slepenu sadarbību ar ārzemniekiem, lai palīdzētu tiem rīkoties pretēji Krievijas interesēm.
Par publiskiem aicinājumiem rīkoties pret Krievijas drošību draudēs līdz septiņiem gadiem cietumā.
Par slepenu sadarbību ar ārzemnieku vai starptautisku organizāciju, palīdzot rīkoties pretēji Krievijas interesēm, paredzēts līdz astoņiem gadiem ilgs cietumsods.
Likumdevēji arī padarīja stingrāku likumu par valsts nodevību un spiegošanu.
Tiesību aktīvisti bažījas, ka jaunie likumi tiks izmantoti, lai apspiestu pēdējo pretestību Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmam.
"Izmaiņas ir adekvāta un savlaicīga atbilde uz izaicinājumiem, ar kuriem pašlaik saskaras mūsu valsts," uzsvēra Valsts domes drošības un pretkorupcijas komitejas priekšsēdētājs Vasilijs Piskarjovs no valdošās partijas "Vienotā Krievija".
Turpmāk informācijas vākšana, glabāšana un nodošana ienaidniekam, kas to var izmantot pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, tiks uzskatīta par spiegošanas veidu, un par to varēs tik piespriests no 10 līdz 20 gadiem ilgs cietumsods.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums iebrukt Ukrainā novedis pie vēl lielākas vārda brīvības ierobežošanas un mediju apspiešanas Krievijā un izraisījis ārvalstu un neatkarīgo žurnālistu aizbraukšanu no valsts.
Krievijā iebrukumu ir aizliegts dēvēt par karu. Tas jāsauc par speciālo militāro operāciju un to faktiski aizliegts kritizēt.
Martā Krievijā tika pieņemts likums, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par ziņām, kas Krievijas skatījumā diskreditē Krievijas armiju.
