Maskavas patriarha Kirila “svētais kritiens” sakrālajā peļķē: ko tas nozīmē?

Protams, uz mitras grīdas var paslīdēt jebkurš mirstīgais un tas nebūtu nekas ārkārtējs, ja vien Krievijas propaganda augstistāvošo personu cilvēcīgos paklupienus neizmantotu saviem mērķiem. Pagājušajā mēnesī Kremļa televīzijas aizgūtnēm vien ironizēja par ASV prezidenta Džo Baidena neveiksmīgiem kritieniem gan uz lidmašīnas trapa, gan no velosipēda. Tagad, kad līdzīga neraža gadījusies ar “savējo”, rašisti to izliekas neredzam.  

Liktenīgā peļķe

Taču patriarha Kirila kritiens ticīgo aprindās izpelnījies īpašu uzmanību un ieguvis plašu publicitāti. Vēl jo vairāk tādēļ, ka to tiešraidē varēja redzēt miljoniem cilvēku. Dievkalpojumu no Novorosijskas translēja gan pareizticīgās baznīcas kanāls “Sojuz” (“Savienība”), gan vietējā Kubaņas televīzija. Pēc svētā hierarha, kuru daudzi saprotamu iemeslu dēļ viņu par tādu neuzskata, krievu televīzijas no interneta arhīviem ātri vien izdzēsa “svētā kritiena” kadrus, bet bija jau par vēlu – tas bija nokopēts un tagad klejo interneta dzīlēs.

Patriarha Kirila sakrālais kritiens:

Jāteic, ka pareizticīgo dievkalpojumiem ar patriarha piedalīšanos ir īpaša kārtība. Tajos patriarham gan pie labās, gan pie kreisās rokas līdzkalpo zemāka ranga garīdznieki, respektīvi - viņu pienākums ir būt par “balstiem”: lai tik kaut kas slikts nenotiek!

Ja vien Kirils nebūtu tik bailīgs, tad viņu dievkalpojuma laikā mierīgi uzķertu miesassargi un paslīdēšanu uz slapjā grīdas, iespējams, pat neviens nepamanītu. Tomēr kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Kirils ir krasi norobežojies no apkārtējiem un, lai tik, Dievs nedod, nesaslimtu ar kovidu, viņš nevienam neļauj sev pieskarties un pārāk cieši pietuvoties.

Tas izrādījās liktenīgi 25. jūnijā, kad Maskavas patriarhs nespēja nosargāt savas varas simbolu – zizli un ar to nogāzās uz muguras, iesvētot svētās Fevronijas un svētā Pētera vārdā nosaukto Dieva templi Novorosijskā.

Tikko patriahs nožāvās uz grīdas, viņu ātri vien apstāja citi garīdznieki un apsardzes vīri, kuru viņu uzstutēja kājās. Tomēr viņa stāja saļodzījās.

Tāpat dievkalpojuma laikā patriarhs Kirils bija iespējis nomainīt garderobi. Iesākumā patriarhs bija baltā apmetnī, bet pēcāk kaut kur sakristejā viņš ar svēto ūdeni un kritienu apskādēto balto apmetni apmainījis pret zaļu.

Morālā tīrīšana un fizikas likumi

Kāds baznīcas aprindām tuvu stāvošs cilvēks portālam Yasnonews.ru atklājis: “Baznīcas dzīve ir ar savu simboliku un zīmju meklējumiem. Šis patriarha kritiens vienkārši nevar neizraisīt interpretāciju vilni. Piemēram, ja bīskaps nomet savu zizli, tad tas tiek uztverts ar šausmām - kā zīme nenovēršamībai, pārcelšanos uz citu vietu. Šajā gadījumā situācija ar patriarhu var būt skaidra Dieva zīme.

Ticīgos Novorosijskā nelaiž klāt Maskavas patriarham:

Kas zina, varbūt tā bija Tā Kunga dusmu izpausme jogas festivāla atcelšanas dēļ. Dažkārt var sajaukt labo ar ļauno, un kļūdīties”.

Te jāteic, ka vietēji varasvīri, gatavojoties baznīcas vadītāja vizītei, bija veikuši Krasnodaras novada “morālo tīrīšanu”, tostarp formālu iemeslu dēļ  aizliedzot viņa vizītes laikā Novorosijskā ieplānoto jogas festivālu un pārceļot vides aizsardzībai veltīto mītiņu, jo patriarha vizītes laikā pilsētā taču nedrīkst notikt pasākumi, kas būtu pretrunā ar pareizticības kanoniem.

Savukārt pats Kirils savā kritienā nekādu dievišķu zīmi nesaredzēja un to komentēja: “Tas, ka es šodien nokritu, neko nenozīmē. Vienkārši grīda ir skaista, tajā var ieskatīties, tā ir tik spīdīga un gluda! Bet, kad uz tās krīt ūdens, pat svētais ūdens, darbojas fizikas likumi. Uz šīs skaistās grīdas es diemžēl paklupu. Bet ar Dieva žēlastību bez jebkādām sekām. Bet, no otras puses, jūs visi, protams, atcerēsities šo dienu, tāpat kā es to atcerēšos, bet ar prieku un pateicību, ka šis templis tika uzcelts”.

Vēlāk, kad par šo “svēto kritienu”, interesi izrādīja laicīgās preses pārstāvji, Maskavas patriarhāta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Vahtangs Kipšidze radiostacijai “Govorit Moskva” (“Runā Maskava”) izteicās: “Mēs to vienkārši nekomentējam”.

Patriarha tronis nav uz mūžīgiem laikiem

Daudzi pareizticīgo baznīcas pārstāvji šo Kirila (laicīgajā vārdā – Vladimirs Gundjajevs) “svēto kritienu” saista ar īpašu Dieva zīmi, ar to, ka viņu “pievelk elle”. Pāris simtu Ukrainas garīdznieku ierosinājuši Maskavas patriarhu nodot baznīcas tiesai, lai tā viņam atņemtu patriarha regālijas par viņa klaji izteikto atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā. Starp citu, pareizticīgajā pasaulē tas ir iespējams.

Pasaules vēsturē jau ir bijis gadījums, kad Maskavas patriarhu nomet no troņa un viņu pazemina līdz vienkāršai mūka kārtai. To var izdarīt Seno Austrumu baznīcu hierarhu Sinode, kurā sapulcējas visu pasaules pareizticīgo baznīcu augstākie vadītāji (šādi patriarhu saieti notiek joprojām, piemēram, 2011. gadā pareizticīgo patriarhi sapulcējās, lai apspriestu Tuvo Austrumu problēmu).

1666. gadā šādā saietā no Krievijas patriarha goda nācās atvadīties Nikonam, kurš iniciēja vienu no lielākajām šķelšanām ortodoksālajā baznīcā, no tās izdzenot tūkstošiem kristiešu, kuri mūsdienās apvienojušies krievu vecticībnieku baznīcā. Pasaules pareizticīgo hierarhi šo šķelšanos atzina par Dievam netīkamu procesu, tāpat Nikonam tika pārmesta arī pārāk liela saistība ar laicīgajiem valdniekiem jeb toreizējo Krievijas caru Alekseju. Te nu var vilkt paralēles ar pašreizējo Maskavas patriarhu, kurš arī veicina pareizticīgās pasaules šķelšanos un vairāk klausa Krievijas caram, nevis Dieva Vārdam.

Dīvainais flešmobs Kirila atbalstam

Tikmēr viena otra rašistu estrādes zvaigzne savā īpatnējā manierē izteikusi atbalstu Maskavas patriarham. Piemēram, tai pašā dienā, kad 75 gadus vecais baznīcas hierarhs nožāvās uz Novorosijskas baznīcas grīdas, kritienu uz skatuves piedzīvoja arī Krievijas estrādes dziedātāja Valērija. Viņa pēcāk paziņoja, ka tas nebija vienkāršs negadījums, bet gan īpašs “atbalsta žests” patriarham:

Dziedātāja Valērija ar “svēto kritienu” atbalsta Maskavas patriarhu:

“Es nolēmu izrādīt solidaritāti ar patriarhu Kirilu, kurš arī šodien paslīdēja un nokrita dievkalpojuma laikā”.

Kas ir svētie - Fevronija un Pēteris?

Jaunuzbūvētā Novorosijskas baznīca nosaukta svēto - uzticības un mīlestības patronu Pētera un Fevronijas vārdā. Viņus pareizticīgā baznīca par svētajiem atzina 1547. gadā un abi īpaši tiek godāti abu nāves dienā - 25. jūnijā (pēc vecā stila – 8. jūlijā), kad arī tika iesvētīta Novorosijskas baznīca.

Svētie Fevronija un Pēteris dzīvoja XII gadsimta beigās – XIII gadsimta sākumā Muromas pilsētā. Kņazs Pēteris Muromas tronī sāka valdīt 1203. gadā. Pāris gadus pirms tam viņš saslima ar spitālību, kuru neviens nevarēja izārstēt. Sapnī nākamajam kņazam atklājās, ka atbrīvot viņu no šīs slimības var tikai zemniece, biškopja meita Fevronija no Rjazaņas guberņas Laskovo sādžas. Pamodies Pēteris nekavējoties sūtīja savus ļaudis viņu meklēt, seno leģendu atstāsta Latvijas pareizticīgās baznīcas portāls Pravoslavie.lv.

Leģenda par svētajiem kņaziem – Pēteri un Fevroniju:

Parunājoties ar Fevroniju, Pēteris bija pārsteigts par vienkāršās zemnieku meitenes gudrību un labestību, un kad izveseļojās, apņēma viņu par sievu. Bet lepnie Muromas bajāri un viņu skaudīgās sievas negribēja kņazieni no vienkārša dzimuma un prasīja, lai kņazs viņu padzen. Kņazs Pēteris atteicās, un tad viņi padzina abus laulātos. Pēteris šo pārbaudījumu uzņēma nekurnēdams: viņš uzskatīja par labāku atteikties no varas un bagātības, nekā šķirties no mīļotās sievas. Fevronija mierināja un atbalstīja vīru.

Drīz pēc Pētera un Fevronijas aizbraukšanas no Muromas, pilsētu piemeklēja Dieva sods: bajāru starpā sākās ķildas, kuru laikā daudzi ļaudis aizgāja bojā. Tauta sadumpojās un prasīja atdot tās likumīgos valdniekus. Pēteris un Fevronija lēnprātīgi atgriezās savā pilsētā valdīja ilgi un laimīgi mīlestībā un saskaņā, darot labus darbus ar lūgšanu sirdī un saprātīgi valdot pār savu tautu. Kad pienāca vecumdienas, viņi pieņēma mūku kārtu un lūdza Dievu, lai viņi nomirtu vienā dienā. Viņi novēlēja sevi apglabāt kopā, vienā kapā.

Svētie dzīvesbiedri nomira vienā dienā, 1228. gada 8. jūlijā, katrs savā cellē. Bet ļaudis uzskatīja par nepareizu apglabāt abus vienā kapā un uzdrošinājās pārkāpt aizgājēju gribu, apglabājot viņus atsevišķi. Raksti vēsta, ka no rīta svētie Pēteris un Fevronija atradās kopā vienā zārkā... Un atkal viņus izšķīra. Brīnums atkārtojās, un šoreiz Muromas iedzīvotāji abus guldīja vienā kapā.

Tagad abu nāves dienā tiek svinēta Pareizticīgo Mīlētāju diena. 8. jūlijs (pēc jaunā stila – 25. jūnijs) ir laulības svētības diena. Tiek uzskatīts, ka šajā gaišajā dienā noslēgtā laulību savienība būs mūžīga un laimīga. Par šīs dienas simbolu tiek uzskatīta margrietiņa, kuras ziedlapiņas tiek izmantotas zīlēšanai “mīl – nemīl”.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Patiesība par meliem" saturu atbild SIA “Izdevniecība Rīgas Viļņi”.