Francijas tiesa atstāj spēkā burkini aizliegumu

Grenobles varasiestādes maijā atļāva peldbaseinos valkāt jebkādus peldkostīmus, tostarp burkini, kam priekšroku dod daudzas musulmanietes, lai tādējādi ievērotu savas ticības reliģiskās dogmas.

Šī peldkostīma nosaukums radies kombinējot terminus "bikini" un "burka" - musulmaņu sieviešu apģērbs, kas pilnībā nosedz augumu. Tomēr burkini, atšķirībā no burkas, atstāj atklātu seju, plaukstas un pēdas.

Grenobles lēmums izraisījis pilsētas konfliktu ar centrālo valdību.

Sākotnēji Grenobles vietējā tiesa aizliegumu atcēla, norādot, ka tas pārkāpjot neitralitātes principu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.

Galu galā prāvošanās nonāca līdz pat Valsts padomei, kas atzina, ka nav pieļaujami "selektīvi izņēmumi noteikumos, lai apmierinātu kāda reliģiskās prasības".

Iejaukties bija spiests arī iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns. Viņš Grenobles lēmumu nosaucis par "nepieņemamu provokāciju", kas vērsta pret Francijas sekulārajām vērtībām.

Burkini aizliegums publiskajos peldbaseinos tiek pamatots arī ar higiēnas apsvērumiem. Piemēram, vīriešiem obligāti jānēsā pieguļošas peldbikses, un Grenoles mēģinājumi atļaut peldšotus arī bijuši neveiksmīgi.

Valsts amatpersonām ir stingri aizliegts nēsāt jebkādus reliģiskus simbolus, taču, pēc Grenobles mēra Ērika Pjolē domām, tas neliedz sabiedrisko pakalpojumu, tostarp peldbaseinu, lietotājiem valkāt tādus peldkostīmus, kādus tie vēlas.

Taču centrālā valdība, atsaucoties uz pagājušajā gadā pieņemto likumu par islāmistu separātismu, vērsās pret Grenobli.

Burkini kritiķi norāda, ka tas iemieso separātisku attieksmi pret franču sabiedrību un burkini atļaušana faktiski spiedīs musulmaņu sievietes to nēsāt.

Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna burkini nosaukusi par "islāmistu propagandas apģērbu".

Savukārt tie, kas aizstāv burkini, apgalvo, ka sievietei jādod iespēja aizsegt savu ķermeni, ja viņa to vēlas, un ka tam neesot nekāda sakara ar reliģisko ekstrēmismu.