Francijā notiek parlamenta vēlēšanu otrā kārta; izšķiras Makrona reformu programmas nākotne

Ja centrisko partiju alianse "Ensemble" ("Kopā") nespēs nodrošināt vismaz 289 no 577 vietām parlamenta apakšnamā, tas būs smags trieciens Makrona reformu programmai.

Piektdien partijas steidza izmantot pēdējo kampaņas dienu, bet sestdien ir jāievēro tradicionālā klusuma diena, kad jebkāda aģitācija ir aizliegta.

Atšķirībā no aprīlī notikušajām prezidenta vēlēšanām, kad Makrona galvenais sāncensis bija galēji labējās Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna, tagad viņam jārēķinās ar negaidīti spēcīgu pretestību no politiskā spektra kreisā flanga, jo Žana Lika Melanšona vadītajai galēji kreisajai partijai "Nepakļāvīgā Francija" izdevies izveidot koalīciju ar sociālistiem, zaļajiem, komunistiem un citiem sīkākiem kreiso ekstrēmistu nogrupējumiem.

Melanšona līdzskrējēji un sabiedrotie nosodījuši Makrona šīsnedēļas vizīti Kijivā, apgalvojot, ka Elizejas pils saimnieks izmantojot karu Ukrainā savas popularitātes vairošanai, tā vietā lai risinātu francūžu ikdienas rūpes.

"Viņš uzskata, ka šīs parlamenta vēlēšanas būs tikai formalitāte (..), ka tās jau izšķirtas," sarunā ar televīzijas kanālu BFM piektdien izteicās Melanšons, aicinot vēlētājus atņemt prezidentam parlamentāro vairākumu.

Tomēr aptaujas liecina, ka kreisajiem pašiem nav izredžu izcīnīt vairākumu, kas spiestu Makronu valdības veidošanu uzticēt Melanšonam.

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības institūta "Odoxa" veikto aptauju, kuras rezultātus piektdien publicējis laikraksts "Le Figaro", 70% vēlētāju nevēlas, lai Makronam būtu parlamentārais vairākums.

Tas var nopietni sarežģīt Elizejas pils saimnieka iekšpolitisko ieceru īstenošanu, tostarp pensionēšanās vecuma palielināšanu no 62 līdz 65 gadiem.

Pats Makrons uzsvēris, ka Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu, kas stipri ietekmēs arī Franciju, liedz francūžiem greznību būt sašķeltiem.

"Ja mūsu valsts var apvienoties, apvienosimies, vienlaikus cienot mūsu atšķirības. Mēs no šīs krīzes varam iziet stiprāki," intervijā BFM piektdien uzsvēra prezidents.

Vēlēšanu pirmā kārta nedeva nekādas izšķirošas norādes par balsošanas galīgo iznākumu, jo gan centriskā koalīcija "Kopā", gan kreiso partiju alianse NUPES (Jaunā ekoloģiskā un sociālā tautas savienība) katra ieguva pa aptuveni 26% balsu.

Tikai četri no kandidātiem - četri no NUPES un viens no "Kopā" - tika ievēlēti pirmajā kārtā, tādējādi pilnībā saglabājot otrās kārtas intrigu.

Saskaņā ar pēdējo "Ifop-Fiducial" aptauju, kas veikta pēc televīzijas kanāla LCI un radiostacijas "Sud" pasūtījuma, "Kopā" Nacionālajā sapulcē varētu iegūt 265 līdz 300 vietas, kamēr kreisie var cerēt uz 180 līdz 210 mandātiem.

Tādējādi Makronam vairākuma nodrošināšanai nepieciešamās 289 vietas nebūt nav garantētas.

Kā uzskata Vācijas Māršala fonda pētnieks Martins Kinkecs, Makronam izšķirīga ir labēji noskaņoto vēlētāju mobilizācija.

"Ja prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu salīdzina ar parlamenta vēlēšanu pirmo kārtu, var konstatēt, ka Makrons zaudējis aptuveni četrus miljonus balsu," norāda Kinkecs.

Vēlētāju aktivitāte pirmajā kārtā sasniedza rekordzemu līmeni, un pie balsošanas urnām devās tikai 47,5% balsstiesīgo francūžu. Taču arī kreiso izredzes ir atkarīgas no viņu spējas pamudināt nobalsot lielāku skaitu neapmierināto jauniešu un strādājošo.

Premjerministre Elizabete Borne trešdien NUPES nosauca par "gadījuma aliansi", kas slēpj Melanšona ekstrēmistiskos, ekonomiku apdraudošos uzskatus.

Lielākā daļa kabineta locekļu paši startē vēlēšanās, un Makrons ļāvis noprast, ka tiem, kas zaudēs, nāksies pamest savus amatus arī valdībā.

Neskatoties uz to, ka Lepēna parlamenta vēlēšanām pievērsusi ievērojami mazāku vērību nekā cīņai par Elizejas pili, tiek prognozēts, ka Nacionālā apvienība pirmo reizi kopš 1986.gada iegūs vairāk nekā minimālās 15 vietas, kas nepieciešamas, lai izveidotu oficiālu parlamentāro frakciju.