Dānija un Kanāda nolēmušas, kam pieder sala Arktikā. Strīds ilga gandrīz 50 gadus

Tā paziņojis Dānijas ārlietu ministrs Jeppe Kofods, atsaucoties uz "Associated Press", vēsta "Dsnews".

Viņš uzsvēra, ka kopā ar Kanādu viņa valsts demonstrējusi piemēru, ka jebkurus jautājumus var atrisināt diplomātija.

"Šodien patiešām ir vēsturiska diena. Mēs runājām par Tartipaluka suverenitāti 50 gadus. Pēc sarunu aktivizēšanas pēdējo dažu gadu laikā esam panākuši risinājumu.

Tas nepieciešams laikā, kad cieņa pret uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību izjūt spiedienu. Mēs devām skaidru signālu, ka robežstrīdus var atrisināt pragmatiskā un mierīgā ceļā, kad visas puses paliek ieguvējas," sacīja Kofods.

Pēc ministra teiktā, saskaņā ar vienošanos starp Kanādu un Dāniju parādīsies sauszemes robeža. Tā līnija virzīsies pa aizu, kas šķir Tartipalukas salu, 1,3 kvadrātkilometru platībā, praktiski uz pusēm.

Izdevumā piebilsts, ka strīds par salas teritoriālo piederību turpinājies kopš 1973. gada, kad Dānija un Kanāda sāka risināt sarunas par jūras robežu. Tolaik salas likteņa izlemšana tika atlikta.

Ilggadējais strīds par Tartipalukas salu pasaulē ieguvis neparastu nosaukumu - "Viskija karš". Daudzus gadus salā tika nomainīti valsts karogi.

Kanādas delegācija ieradās salā, uzstādīja savu karogu un atstāja viskija kasti dāņiem, dāņu delegācija demontēja Kanādas karogu, uzstādīja savējo un atstāja kasti ar šņabi vai brendiju kanādiešiem.

Aptuveni 60% salas tagad piederēs Dānijai, aptuveni 40% – Kanādai. Vienošanos par to parakstīja abu valstu ārlietu ministri.