Ungārija kļuvusi par Trojas zirgu Eiropā
Ungārija vēlas saņemt Eiropas Savienības (ES) labumus fondu naudas un brīvās tirdzniecības veidā, bet tajā pašā laikā lobē Krievijas intereses.
Budapešta nesen bloķējusi jauno ES sankciju Krievijai apstiprināšanu, pieprasot tās neattiecināt uz Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, aktīvu diktatora Putina un viņa uzsāktā katra atbalstītāju. ES šā spiediena priekšā ir padevusies.
Nu jau sestajā sankciju paketē paredzēts aizliegt Krievijas naftas importu ar tankkuģiem, taču šajā aizliegumā nav iekļauts naftas imports pa cauruļvadiem, ņemot vērā Ungārijas iebildumus. Jaunās sankcijas paredz arī atslēgt Krievijas lielāko banku Sberbank no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, bloķēt vēl trīs Krievijas valsts raidorganizāciju saturu, papildināt sarakstu ar jaunām personām.
Vēl maija sākumā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns asi kritizēja Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu par plānu aizliegt Krievijas naftas importu. “EK prezidente apzināti vai neapzināti uzbrūk Eiropas vienotībai,” intervijā valsts radio sacīja Orbāns. “Jau no paša sākuma mēs skaidri norādījām, ka būs sarkanā līnija, un viņi šo sarkano līniju ir šķērsojuši.”
Ungārijai un Slovākijai, kas ir ārkārtīgi atkarīgas no Krievijas naftas, dots laiks līdz 2023. gada beigām. Orbāns norāda, ka tas nav pietiekami ilgi, šo embargo salīdzinot ar atombumbu, kas uzmesta Ungārijas ekonomikai. “Ungārijas enerģijas pārvades un piegāžu sistēmas pārveidošanu iespējams paveikt piecos gados,” norādījis premjers.
Ungārija ir liegusi savu teritoriju ieroču tranzītam uz Ukrainu, un Orbāns pat izteicis aizdomas, ka Krievijas kara noziegumi ir inscenējums.
Nesena aptauja liecina, ka 48% ungāru karā vaino Krieviju, 19% uzskata, ka Rietumi “provocēja Krieviju”, bet 18% – ka Ukraina “apspieda krievvalodīgos”. Tikmēr lielākā daļa ES pilsoņu atšķirībā no Ungārijas vaino Krieviju šajā karā. Latvijā 14% domā, ka Rietumi izprovocēja Krievijas uzbrukumu.
