Krievijai nācies atzīt, ka sankcijas darbojas

Un to nu nācies atzīt arī “oficiālajai Krievijai”. Vagonbūvētāju dīkstāves iemesls ir gluži vienkāršs – rūpnīcām vairs netiek piegādāti gultņi, bez kuriem nevar ne uzbūvēt, ne remontēt lokomotīves, vilcienu un metro vagonus, tramvajus un šajos kara apstākļos, kas īpaši svarīgi, – arī bruņutehniku. Pēdējo 30 gadu laikā kopš PSRS sabrukuma Krievijā likvidēta praktiski visa vietējo gultņu rūpniecība smagajai mašīnbūvei, un tā nonākusi starptautisko kompāniju vai ārzemju piegādātāju atkarībā.

“Vagonu nevar ne uzbūvēt, ne remontēt”

Pasaulē lielākā gultņu ražotājkompānija “SKF” (Gēteborga, Zviedrija) aprīlī paziņoja, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ vairs neredz iespēju turpināt darbu Krievijā un aiziet no šīs valsts tirgus, kur tai bija sava gultņu rūpnīca. Tāpat krievu rūpnīcām gultņus vairs nepiegādā citas rūpnīcas, kas darbojas valstīs, kuras noteikušas sankcijas pret Krieviju, pārsvarā amerikāņu.

Rezultātā darbu pārtraukusi Tihvinas vagonbūves rūpnīca (Ļeņingradas apgabalā) - viena no lielākajām vagonbūves rūpnīcām Krievijā, kurā strādāja 8000 darbinieku, gadā izgatavojot ap 18 000 kravas vagonu. Jau 17. maijā rūpnīca paziņoja, ka līdz jūnija sākumam komplektējošo detaļu tūkuma dēļ pārtrauc darbību. Savukārt jūnija sākumā tā pavēstīja, ka darbu neatsāks vismaz līdz jūlijam.

Visas lielākās Krievijas oficiālās ziņu aģentūras citē Tihvinas vagonbūves rūpnīcas direktora Jevģēnija Kuzmenko teikto: “Jāteic tieši. Nepārtrauktas ražošanas darbības pārtraukšanai izšķiroši izrādījās divi faktori - kasešu gultņu importēto detaļu pieejamība un patērētāju iepirkumu politika. Visas rūpnīcas apstājās gultņu dēļ. Vagonu nevar ne uzbūvēt, ne remontēt.”

Kā Kremļa politiķu greizo izpratni par reālo situāciju var minēt Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva vizīti Tihvinas rūpnīcā 2015. gada martā, kad tā tika izrotāta ar celsmīgiem transparentiem, ka vagonbūvētāji veiksmīgi pārvarējuši atkarību no ārzemju piegādātājiem, un tagad rūpnīca ir “importa aizstājēju” flagmanis, balstīta tikai uz vietējo komplektāciju un ražošanu. Medvedevs rūpnīcu pat uzlielīja, ka tā veiksmīgi atbrīvojusies no importa atkarības. Tā visa izrādījās tikai nepamatota lielīšanās.

Tukšu salmu kulšana

Tagad Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs paziņojis, ka Krievijas rūpniecība tikai 2024. gadā Krievijas dzelzceļu varēšot nodrošināt ar pašmāju komplektējošām detaļām, tostarp gultņiem. Opozīcijas politiķi tomēr šo Manturova solījumu gan uzskata par tukšu salmu kulšanu.

Saratovas domes opozīcijas deputāts Bondarenko izplatījis video, kurā apgalvo, ka sankciju dēļ apstājušās visas Krievijas vagonbūves rūpnīcas un tādēļ bez darba paliks ap 300 000 strādājošo gan vagonbūves nozarē, gan ar to saistītajās jomās. Par to 4. jūnijā pirmajā lappusē raksta arī Krievijas nosacītās – “sistēmiskās” opozīcijas laikraksts “Sovetskaja Rossija” (“Padomju Krievija”).

Laikraksts ziņo, ka kopš marta nestrādā vēl viens liels vagonbūves uzņēmums Ņižņijtagilā - “Uralvagonzavod”. Taglicity.ru rakstīja: ““Uralvagonzavod” darbinieki Ņižņijtagilā ziņo par izmaiņām rūpnīcas darba grafikā - daļa darbinieku saņem tikai divas trešdaļas no algas un praktiski nenodarbojas ar savu pamatdarbu." Daži darbinieki, piemēram, veic teritorijas uzkopšanu. Kāds ir uz slimības lapas, kāds palaists atvaļinājumā, teic strādnieki. Būtiski pieminēt, ka “Uralvagonozavod” ir viens no lielākajiem tanku ražotājiem Krievijā.

Kad šopavasar ziņas par “Uralvagozavod” dīkstāvi parādījās atklātībā, rūpnīcas vadība sociālajos tīklos sāka apgalvot pretējo un izlikt videorullīšus, ka “Uralvagonzavod” strādā ar pilnu jaudu. Pašlaik ir grūti pārliecināties par reālo situāciju Krievijas vagonbūves rūpnīcās – strādnieki privāti saka vienu, rūpnīcu vadība pilnīgu citu, bet prese strādā kara cenzūras apstākļos.

Tanki un sarkanā strēlnieka mazdēls

Maijā biznesa žurnāla “Forbes” ukraiņu izdevums rakstīja, ka Ņižņijtagilas tanku rūpnīca ieguvusi “Putina mīļākās rūpnīcas” iesauku, kura pie dzīvības tiek turēta ar milzu dotācijām: “Tā ir viena no lielākajām tanku būves rūpnīcām pasaulē. Pēc uzbrukuma Ukrainai šis uzņēmums bija viens no pirmajiem, kam tika piemērotas Rietumu sankcijas. Taču tas netraucēja rūpnīcai izpildīt aizsardzības pasūtījumu, un tās tanki brauc pa Ukrainas laukiem.”

Jāpiemin, ka maija vidū “Uralvagonzavod” svinīgi raportēja, ka tas nodevis kārtējo tanku ešelonu Krievijas armijai. Zīmīgi, ka Krievijas oficiālajās ziņu aģentūrās šī ziņa parādījās nedēļu pēc tam, kad ukraiņu “Forbes” par “Uralvagonzavod” uzrakstīja iznīcinošu kritiku.

Jāteic, ka Ņižņijtagilas rūpnīcas darbības nodrošināšana un tātad arī tanku ražošana okupantu armijai tiešā veidā ir saistīta ar latviešu sarkano strēlnieku pēcteci, Latvijas pilsoni Pjotru Avenu, jo ne bez viņa – vienas no Krievijas lielākās bankas “Alfa bank” īpašnieka - ziņas 2016. gadā norakstīja “Uralvagonzavod” parādu 3,4 miljardus rubļu apmērā. Vispirms “Alfa bank” gribēja arestēt tanku rūpnīcas kontus, bet pēc tam parādus norakstīja, jo banka saprotot rūpnīcas “stratēģisko nozīmību Krievijas ekonomikā un aizsardzības spējās”. “Tāpēc esam pieņēmuši lēmumu – nekāds kontu arests nebūs,” bija teikts bankas paziņojumā. Un atkal zīmīgi – šis Pjotra Avena vadītās bankas paziņojums tapa uzreiz pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija viesojies Ņižņijtagilā un apjūsmojis tur ražotos tankus.

Krievijas opozīcijas deputāts Nikolajs Bondarenko (komunistiskā partija) par vagonbūves krahu (krievu val.):

Tāpat nav drošu apstiprinājumu Saratovas apgabala deputāta Bondarenko apgalvojumam, ka apstājušās “visas” Krievijas vagonbūves rūpnīcas. Tostarp arī Tveras vagonbūves rūpnīca, kura ietilpa vienā holdingā ar Ņižņijtagilas tanku rūpnīcu. Kad Daugavpils pavisam nesen iegādājās Tveras rūpnīcā iegādātos ražotos tramvajus, mūsējie svēti dievojās, ka Tveras vagonbūvētāji nav saistīti ar Krievijas armiju un tie nebija pakļauti sankcijām (kaut gan “Uralvagonzavod” ASV sankciju sarakstā ir kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimu). Bet jau 2015. gadā bija zināms, ka Tveras vagonbūvētāji tomēr kaut kā ir saistīti ar Krievijas spēka struktūrām, piemēram, togad viņi pēc Krievijas valdības pasūtījuma saražoja vairākus arestantu vagonus Iekšlietu ministrijai. Tas nozīmē, ka Tveras rūpnīcā darinātie vagoni ir radīti tam, lai ar tiem pārvadātu arī Krievijā netaisnīgi notiesātos, arī tos, kuri tagad iestājušies pret karu Ukrainā.

Tikmēr rašisti uzskata – ja nav mums, lai nav nevienam, un viņi 5. jūnijā raķešu triecienā sabombardējuši Darņickas vagonu remontu rūpnīcu Ukrainas galvaspilsētā Kijivā: