Putins domā, ka Rietumi nogurs un agri vai vēlu piekāpsies, skaidro Krievijas elite
foto: AFP/Scanpix
Krievijas prezidents Vladimirs Putins atstāj Sarkano laukumu pēc Uzvaras dienas militārās parādes Maskavas centrā 2022. gada 9. maijā.
Pasaulē

Putins domā, ka Rietumi nogurs un agri vai vēlu piekāpsies, skaidro Krievijas elite

Jauns.lv

Krievijas prezidents Vladimirs Putins joprojām uzskata, ka ilgtermiņā var uzvarēt un gatavojas ilgstošam karam par Ukrainu. Viņš neatlaidīgi centīsies izmantot ekonomiskos ieročus, piemēram, Ukrainas graudu eksporta blokādi, lai mazinātu Rietumu atbalstu Kijivai, uzskata Krievijas ekonomiskās elites pārstāvji.

Putins domā, ka Rietumi nogurs un agri vai vēlu pi...

Kā vēsta "The Washington Post", Kremlis uzskata, ka Rietumi varētu nogurt, cenšoties pretoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, jo īpaši tāpēc, ka pēc sankciju noteikšanas Maskavai pasaulē strauji pieaug energoresursu izmaksas.

"Putins uzskata, ka Rietumi nogurs un izsmelsies," "The Washington Post" sacījis viens no labi pazīstamiem Krievijas miljardieriem, kurš, baidoties no atriebības, vēlējies saglabāt anonimitāti. Viņaprāt, Putins nebija gaidījis sākotnēji tik ļoti spēcīgu un vienotu Rietumu reakciju, "bet tagad viņš cenšas mainīt situāciju, un viņš joprojām uzskata, ka ilgtermiņā uzvarēs," paudis miljardieris. "Putins tic, ka sabiedriskā doma var mainīties vienas dienas laikā". Tāpat viņš norādījis, ka Putins ir ļoti pacietīgs un neatlaidīgs savu mērķu sasniegšanā.

Līdzīgu viedokli pauž arī Maskavas diplomātiskajām aprindām tuvu stāvoša Krievijas amatpersona, kura arī, baidoties no izrēķināšanās, vēlējās palikt anonīma. "Eiropas Savienības (ES) šonedēļ izsludinātajam Krievijas naftas aizliegumam, ko Eiropadomes prezidents Šarls Mišels paslavēja kā maksimālu "spiedienu uz Krieviju, lai tā izbeigtu karu", būs maza ietekme", sacīja amatpersona. "Kremļa noskaņojums šobrīd ir tāds, ka mēs nedrīkstam zaudēt - neatkarīgi no cenas."

Kremlis ir norādījis, ka ES solis ir tikai izraisījis turpmāku pasaules enerģijas cenu kāpumu, un apgalvo, ka centīsies novirzīt piegādes uz Āzijas tirgiem.

Tikmēr Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs "The Washington Post" norādījis, ka ES valstu iedzīvotāji paši izjūt šo sankciju ietekmi vairāk. "Rietumi ir pieļāvuši kļūdu pēc kļūdas, kas ir novedis pie pieaugošām krīzēm, un apgalvot, ka tas viss notiek Ukrainas un Putina rīcības dēļ, ir nepareizi," paudis Peskovs.

Nenoliedzami, šāda nostāja liek domāt, ka Kremlis uzskata, ka tas var uzvarēt Rietumus, lai pārvarētu ekonomisko sankciju ietekmi.

Bijušais Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas galvenais ekonomists Sergejs Gurjevs paudis, ka Putinam neesot citas izvēles, kā vien turpināt karu, cerot, ka Ukrainas graudu blokāde "novedīs pie nestabilitātes Tuvajos Austrumos un izprovocēs jaunu bēgļu plūsmas."

Arī Krievijas Drošības padomes vadītājs Nikolajs Patruševs paziņojis, ka Eiropa atrodas uz "dziļas ekonomiskās un politiskās krīzes sliekšņa", jo pieaugošā inflācija un dzīves līmeņa pazemināšanās jau ietekmējot eiropiešu noskaņojumu, un ka jauna migrantu krīze radīs jaunus draudus Eiropas drošībai.

"Pasaule pakāpeniski nonāk vēl nepieredzētā pārtikas krīzē. Desmitiem miljonu cilvēku Āfrikā vai Tuvajos Austrumos nonāks uz bada sliekšņa - Rietumu dēļ. Lai izdzīvotu, viņi bēgs uz Eiropu. Es neesmu pārliecināts, ka Eiropa pārdzīvos šādu krīzi," vienā no intervijām Krievijas valsts laikrakstam "Rossijskaja Gazeta" paudis Patruševs.

Putins 9. maija svinībās 2022. gadā

Maskavā 9. maijā notiek svinības un militārā parāde par godu uzvarai pār nacistisko Vāciju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā ...

Jau ziņots, ka ES oficiāli apstiprinājusi sesto sankciju paketi Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā.

"Mēs pastiprinām ierobežojumus, kas ietekmē Kremļa spējas finansēt karu, ieviešot jaunas ekonomiskās sankcijas. Mēs aizliedzam Krievijas naftas importu ES un tādējādi samazinām milzīgu ienākumu avotu Krievijai. Mēs no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT atslēdzam vairāk galveno Krievijas banku. Mēs arī uzliekam sankcijas dezinformācijas izplatītajiem, kas aktīvi līdzdarbojas prezidenta Putina kara propagandā," paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

Jaunās ES sankcijas aizliedz pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus naftas produktus. Pakāpeniska atteikšanās no Krievijas naftas prasīs sešus mēnešus jēlnaftai un līdz astoņiem mēnešiem citiem naftas pārstrādes produktiem. Pagaidu izņēmums jēlnaftas importam pa cauruļvadiem attiecināts uz tām ES dalībvalstīm, "kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ cieš no īpašas Krievijas piegāžu atkarības un kurām nav dzīvotspējīgas alternatīvas".

No SWIFT tiek atslēgtas bankas "Sberbank", Maskavas kredītu banka, "Rosseļhozbank" un Baltkrievijas Attīstības un rekonstrukcijas banka.

Tāpat ES aptur trīs Krievijas valsts telekanālu apraidi - "RTR-Planeta", Rossija-24" un "Meždunarodnij TV-Centr".

ES arī papildina sankciju sarakstu ar jaunām personām un organizācijām, uz kurām attiecas eksporta ierobežojumi attiecībā uz dubultas izmantošanas precēm un tehnoloģijām. Šajā sarakstā iekļautas gan Krievijas, gan Baltkrievijas organizācijas.

Tāpat ES aizliedz sniegt Krievijai grāmatvedības un sabiedrisko attiecību pakalpojumus, kā arī nosaka individuālas sankcijas pret fiziskām un juridiskām personām, kas atbildīgas par Krievijas spēku pastrādātajām zvērībām Bučā un Mariupolē un kas atbalsta karu.