Lukašenko paraksta grozījumus, kas paredz nāvessodu par terorakta mēģinājumu
foto: AP/Scanpix
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko.
Pasaulē

Lukašenko paraksta grozījumus, kas paredz nāvessodu par terorakta mēģinājumu

Jauns.lv / LETA

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko parakstījis kriminālkodeksa grozījumus, kas paredz iespēju piespriest nāvessodu par mēģinājumu "sarīkot teroraktu".

Lukašenko paraksta grozījumus, kas paredz nāvessod...

Lukašenko parakstītie grozījumi trešdien publicēti Baltkrievijas valdības portālā. Tie stāsies spēkā stāsies desmit dienas pēc oficiālās publicēšanas.

Grodņas pilsētas tiesa trešdien slēgtā sēdē sāka izskatīt lietu pret 12 aktīvistiem, kuri apsūdzēti par "terorakta gatavošanu", liecina Baltkrievijas tiesību aizstāvju grupas "Vjasna" publiskotā informācija.

Viņu vidū ir pieredzējušais aktīvists Nikolajs Avtuhovičs, kurš jau pavadījis cietumā vairāk nekā septiņus gadus. Viņam izvirzītas apsūdzības arī par valsts nodevību un citiem noziegumiem.

Aktīvistus apsūdz par miliča mājas un automašīnas aizdedzināšanu 2020.gada oktobrī un vēl viena miliča automašīnas aizdedzināšanu tā paša gada novembrī.

Pēc tam, kad 2020.gada augustā par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju oficiāli tika pasludināts Lukašenko, Baltkrievijā izcēlās plaši protesti. Tiek uzskatīts, ka vēlēšanās uzvarēja opozīcijas kandidāte Svjatlana Cihanouska, kura tagad dzīvo trimdā Lietuvā.

Martā Baltkrievijas prokuratūra apsūdzēja Cihanousku par "terorakta gatavošanu organizētā grupā", vēstīja Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra "BelTA".

Līdz šim nāvessods bija noteikts Baltkrievijas kriminālkodeksa 59. pantā, augstāko soda mēru paredzot "par dažiem īpaši smagiem noziegumiem, kas saistīti ar apzinātu dzīvības atņemšanu personai vainu pastiprinošos apstākļos". Nāvessodu apžēlošanas ceļā var aizstāt ar mūža ieslodzījumu.

Baltkrievija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā joprojām tiek izpildīts nāvessods.

Lukašenko diktatoriskais režīms par teroraktiem cita starpā pasludinājis tā dēvēto sliežu partizānu diversijas nolūkā kavēt Krievijas karaspēka un tehnikas transportēšanu uz Ukrainu.

Aizdomās par šo sabotāžu aizturētos cilvēktiesību aizstāvji uzskata par politieslodzītajiem.