Iebrukt un ātri uzvarēt. Uz kā balstās Putina kara lēmumu pieņemšana?
foto: REUTERS/SCANPIX
Krievijas prezidents Vladimirs Putins Maskavā, Krievijā 2018. gada 26. decembrī, apmeklē Nacionālo aizsardzības kontroles centru.
Pasaulē

Iebrukt un ātri uzvarēt. Uz kā balstās Putina kara lēmumu pieņemšana?

Jauns.lv

Vladimirs Putins, februārī pieņemot lēmumu par iebrukumu Ukrainā, galvenokārt paļāvās uz Federālā drošības dienesta (FDD) Piektā dienesta ziņojumiem, kas nodarbojas ar informācijas vākšanu un analīzi no Krievijas un bijušās Padomju Savienības valstīm. Tas apgalvots pirmdien publicētajā rakstā izdevumā "Važniji Istoriji", kurā mēģināts noskaidrot, kādā veidā pieņemts lēmums sākt karu un kāpēc Krievijas varas iestādes kļūdījušās, uzskatot, ka tas tiks ātri uzvarēts.

Iebrukt un ātri uzvarēt. Uz kā balstās Putina kara...

Pēc kāda izdevuma sarunu biedra teiktā, Kremlī uzskatīja, ka Mariupole tiks ieņemta trīs dienās, bet Kijiva - piecās. Realitātē Mariupoli līdz šim krieviem pilnībā nav izdevies pārņemt savā kontrolē (lielā mērā sagrautie dzīvojamie kvartāli atrodas Krievijas armijas kontrolē, taču pretestība saglabājas rūpnīcā "Azovstaļ"), bet no Kijivas Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties, vēsta "Radio Svoboda" atsaucoties uz "Važniji Istoriji".

Kā saka "Važniji Istoriji" avoti, FDD Piektā dienesta darbinieki "izdomāja, nepareizi interpretēja un brīžiem arī fantazēja, bet vadība tam labprāt ticēja". Putinam bijusi dzirdama doma, ka "Ukrainas reģioni dzīvo atsevišķi no varas Kijivā un atliek tikai pastumt, kā reģioni skries Krievijas virzienā".

Tiek apgalvots, ka par FDD galvenajiem informatoriem par situāciju Ukrainas iekšienē kļuvuši izbēgušie ierēdņi, militāristi un biznesmeņi no gāztā prezidenta Viktora Janukoviča komandas, kuriem vai nu nebija informācijas, vai arī tā bijusi sagrozīta. Tāpat tiek apgalvots, ka pati FDD vadība devusi priekšroku nenovest līdz prezidentam informāciju, kas būtu pretrunā ar kopainu.

Svarīga loma lēmuma pieņemšanā uzbrukt Ukrainai, kā tiek apgalvots, bijusi arī Putina ielenkuma psiholoģijai, vispirms no specdienestiem, kas balstīta uz aizvainojuma sajūtu par PSRS sabrukumu un sazvērestības teorijām.

Zināma loma tajā, ka Putins, ar izdevuma sarunu biedru vārdiem, "atrāvās no realitātes", bija arī viņa izolācijai no ārpasaules un alternatīviem informācijas avotiem, kas pastiprinājās pēc pandēmijas sākuma.

Kremlis publikāciju nekomentēja.