Krievija uz Eiropas rēķina turpina pelnīt naudu karam
Kamēr Eiropas Savienība (ES) nespēj vienoties par atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes, Maskava divos kara mēnešos par energoresursiem nopelnījusi 62 miljardus eiro, turklāt vairāk nekā divkāršojot ieņēmumus.
Lielākais importētājs ir Vācija ar deviņiem miljardiem eiro, bet ES kopumā par Krievijas gāzi, naftu un oglēm samaksājusi apmēram 44 miljardus eiro. Visā pagājušajā gadā ES devums bija 140 miljardi eiro jeb 12 miljardi mēnesī.
Eiropas Savienība nespēj vienoties
Piegāžu samazināšanās cēlusi tāpat jau augsto cenu. Aprīļa pirmajās trīs nedēļās Krievijas jēlnaftas piegādes uz ārvalstu ostām kritās par 30%, salīdzinot ar pirmskara laiku janvārī un februārī, taču auga cena. Tādējādi Krievija joprojām nepaliek zaudētājos, un vienīgā iespēja ir aizgriezt krānu pilnībā.
ES enerģētikas ministru ārkārtas sanāksmē maija sākumā neizdevās panākt vienošanos par sankcijām Krievijas naftas importam. Polija vēlas “pilnas sankcijas visiem Krievijas fosilajiem kurināmajiem”, sanāksmes sākumā paziņoja klimata un vides ministre Anna Moskva. “Mums jau ir sankcijas oglēm, tagad kārta naftai,” viņa piebilda. Krievijas gāzes kompānija Gazprom pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai, jo tās atteicās maksāt rubļos.
Ungārija kā Trojas zirgs
Tikmēr Ungārija, kas ir ļoti atkarīga no Krievijas energoresursiem (85% gāzes un 65% naftas), paziņojusi, ka nekad neatbalstīs sankcijas naftas un gāzes piegādēm, un pat draud uzlikt veto sankciju piemērošanai Krievijas naftai. Ungārija arī piekritusi izmantot Maskavas ieviesto maksājumu shēmu, lai norēķinātos rubļos.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paudusi, ka Berlīne ir gatava sekām, ko radītu Krievijas naftas importa aizliegums, jo tas pēdējo nedēļu laikā ievērojami sarucis. Arī sākotnēji skeptiskā Austrija ir gatava ES aizliegumam importēt Krievijas naftu. Vīne ir intensīvi strādājusi, lai samazinātu atkarību no Krievijas energoresursu importa, un martā nav pārstrādājusi jēlnaftu no Krievijas.
Lietuva rīkojas stingri
Lietuvas Enerģētikas ministrija izstrādājusi grozījumus Dabasgāzes likumā, paredzot aizliegumu piegādāt gāzi no valstīm, kas rada apdraudējumu nacionālajai drošībai. Tas neattieksies vienīgi uz piegādātājiem, kuri Krievijas gāzi caur Lietuvu transportē uz Kaļiņingradas apgabalu.
Uzņēmums Klaipedos nafta jau marta sākumā apturēja Krievijas kompānijas Novatek kravu pieņemšanu, aprīļa sākumā Lietuva pilnībā atteicās no Krievijas gāzes piegādes pa cauruļvadiem.
Jaunu sankciju piemērošanai Krievijai nepieciešams visu ES dalībvalstu atbalsts, bet gāzes importa aizliegums pašreiz netiek apspriests. Turklāt viena no Vācijā lielākajām enerģētikas kompānijām Uniper grasās maksāt rubļos par Krievijas gāzi, izmantojot Maskavas jaunizveidoto maksājumu sistēmu.
Krievu nafta Lielbritānijā
Tikmēr Lielbritānija kopš kara sākuma importējusi Krievijas naftu aptuveni 220 miljonu sterliņu mārciņu (265 miljoni eiro) apmērā – 257 000 tonnu. Šī nafta Lielbritānijā nonākusi ar tankkuģiem no Krievijas, kurus izsekojusi organizācija "Greenpeace".
Lielbritānija Krievijas naftas izmantošanu plāno pārtraukt līdz šā gada beigām. Londona gan aizliegusi valstī iebraukt Krievijas uzņēmumiem piederošajiem kuģiem vai kuģiem ar tās karogu, taču nekas neaptur Panamai vai citai valstij piederošu kuģi ar Krievijas naftu.
