UNESCO piešķir Baltkrievijas Žurnālistu asociācijai Pasaules preses brīvības balvu
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) trešdien paziņoja, ka tā piešķir ikgadējo Pasaules preses brīvības balvu Baltkrievijas Žurnālistu asociācijai (BŽA) par neatkarīgo mediju saglabāšanu, neraugoties uz Aleksandra Lukašenko režīma represijām.
Lukašenko ir vērsies ar smagām represijām pret pilsonisko sabiedrību un medijiem kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām 2020. gadā, kuras Rietumi ir atzinuši par negodīgām. Pēc šīm vēlēšanām cietumos ir ieslodzīti vairāk nekā 1000 politieslodzīto.
BŽA tika nodibināta 1995. gadā, lai pēc Lukašenko nākšanas pie varas 1994. gadā mudinātu varas iestādes ievērot preses brīvību. Asociācijā ir apmēram 1300 biedru, bet tiesu vara pērn lika to slēgt.
"Piešķirot šo balvu BŽA, mēs atbalstām visus žurnālistus pasaulē, kuri kritizē, pretojas un atmasko autoritāros politiķus un režīmus, pārraidot patiesu informāciju un veicinot runas brīvību," sacīja balvas starptautiskās žūrijas priekšsēdētājs Alfrēds Lela.
Preses brīvības balvas 25 gadu ilgajā vēsturē tā pirmoreiz ir piešķirta organizācijai, nevis fiziskai personai.
"Tas ir ļoti negaidīti. Tā ir atzinība visiem neatkarīgajiem Baltkrievijas žurnālistiem, kas pēdējos divus gadus strādājuši, par spīti visiem spaidiem, publicēšanās aizliegumiem un arestiem," telefona intervijā sacīja BŽA priekšsēdētājs Andrejs Bastuņecs.
"Tā ir atzinība visai kopienai," piebilda Bastuņecs, kurš pērn atstāja Baltkrieviju un tagad dzīvo neizpaustā vietā ārzemēs.
Saskaņā ar BŽA uzturētu datubāzi, pašlaik Baltkrievijā ieslodzījumā atrodas 24 žurnālisti.
"Praktiski visi neatkarīgie mediji Baltkrievijā tika aizliegti kā ekstrēmistiski, tika bloķēti šajā valstī un ir pieejami tikai ar VPN (virtuālo privāto tīklu). Daudzi žurnālisti atstāja Baltkrieviju, bet daži vēl turpina strādāt, rakstot medijiem, kas tagad ir bāzēti ārpus valsts," sacīja Bastuņecs.
"Fakts, ka daži ir palikuši [Baltkrievijā], parāda, cik drosmīgi viņi ir," viņš uzsvēra. "Jebkuram autoritāram līderim mērķis ir informācijas kontrole. Ir bijis pastāvīgs spiediens no brīža, kad viņš (Lukašenko) nāca pie varas."
Pasaules preses brīvības balva tiks pasniegta 2. maijā ceremonijā, kas notiks Urugvajā. Tā ir nosaukta Kolumbijas žurnālista Giljermo Kano vārdā. Kano 1986. gadā tika noslepkavots Bogotā.
