Somija un Zviedrija jau klauvē pie NATO vārtiem

Somija, kas pasludināja neatkarību no Krievijas 1917. gadā, Otrajā pasaules karā spēja izturēt Padomju Savienības iebrukumu un saglabāt savu neatkarību, lai gan zaudēja vairākas pierobežas teritorijas. Aukstā kara laikā Somija saglabāja neitralitāti apmaiņā pret Padomju Savienības garantijām neuzbrukt.

Tikmēr Zviedrija nav bijusi iesaistīta karā kopš Napoleona laikiem un veidojusi savu drošības politiku, neiesaistoties militārās aliansēs. Taču arī zviedri sākuši apjaust, ka var nonākt tādā pašā situācijā kā ukraiņi, kuriem visi jūt līdzi, bet neviens neiet palīdzēt karot, ziņu aģentūrai AFP norādīja Zviedrijas Aizsardzības izpētes aģentūras pētnieks Roberts Dalsje.

„Krievijas uzvedība ir daudz neprognozējamāka, un tā ir gatava uzņemties lielākus riskus nekā agrāk. Ja paraugāmies uz Gruziju 2008. gadā un Krimu 2014. gadā, mēs varētu teikt, ka šajos gadījumos Krievija uzņēmās izsvērtus riskus. Pašreizējā situācija atšķiras ar to, ka Krievijas sākotnējais mērķis, uzbrūkot Ukrainai, bija režīma maiņa valstī ar 40 miljoniem cilvēku. Tā Krievijai ir augsta riska operācija, bet Krievija parādīja, ka ir gatava uzņemties šos riskus," norādīja Hāvisto.

Viņš sacīja, ka lielas bažas somiem radījuši arī Krievijas draudi pielietot Ukrainā ķīmiskos ieročus un kodolieročus. Ministrs atklāja, ka pirmo reizi viņa garajā politiķa karjerā somi uz ielas un veikalos viņam jautā, ko Somija iesāktu, ja tai draudētu ar kodolieročiem.

Somija aktīvi virzās uz NATO

Runājot par iespējamo pievienošanos NATO, Somijas un Zviedrijas likteņi sen bijuši saistīti, valdot izpratnei, ka abas valstis pievienosies vienlaicīgi, ja izlems spert šādu soli. Taču desmitgadēm ilgi Zviedrijā iespējamā dalība NATO tika uztverta labvēlīgāk nekā Somijā. Pēdējos gados aptaujās Zviedrijā atbalsts dalībai NATO bija ap 30% vai lielāks. Tikmēr Somijā sabiedrības atbalsts NATO pārliecinoši turējās zem 30%, un Zviedrijā valdošā Sociāldemokrātiskā partija ilgstoši izmantojusi Somiju kā ērtu vairogu NATO lietās, norādījis izdevums "Politico".

Zviedrijas sociāldemokrāti varēja mierīgi solīt, ka nopietni apsvērs iestāšanos NATO gadījumā, ja Somija nolems spert šādu soli, labi zinot, ka tāda iespējamība ir mazticama. Pateicoties Somijai, Zviedrijas sociāldemokrāti varēja izvairīties no jautājuma, kas, visticamāk, izraisītu šķelšanos partijā un sabojātu attiecības ar Krieviju.

Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā, kas sākās 24. februārī, ir krasi mainījis situāciju. Somijas Aizsardzības ministrijas decembrī publicētajā ikgadējā ziņojumā par nacionālās drošības jautājumiem bija norādīts, ka Somijas dalību NATO atbalsta 24% somu. Četrus mēnešus vēlāk atbalsts šādam solim pieaudzis līdz 68%, norādījis "Politico".

Somijas premjerministre Sanna Marina 13. aprīlī pēc tikšanās ar Zviedrijas valdības vadītāju Magdalēnu Andešsoni pavēstīja, ka viņas valsts acīmredzot jau tuvāko sešu nedēļu laikā izlems, vai pieteikties dalībai NATO. Daudzi politologi uzskata, ka Somija pieteikumu dalībai NATO varētu iesniegt jau NATO samitā jūnijā.

Somijas apņēmība devusi iespēju Zviedrijai izvairīties no nepieciešamības lauzt ledu NATO jautājumos un, iespējams, aiztaupīs arī asu Krievijas pretreakciju, jo Maskavas dusmas, domājams, vispirms skartu tieši Somiju.

Somijas prezidents Sauli Nīniste pieļauj, ka Krievija, reaģējot uz Somijas lēmumu pievienoties NATO, varētu īstenot hibrīdos uzbrukumus un pārkāpt Somijas gaisa telpu un robežu, taču somi, kas atbalsta pievienošanos aliansei, uzskata, ka valsts ir labi sagatavota izturēt šādus incidentus.

Zviedrijas šķietamā pasivitāte

Uz Somijas apņēmības fona Zviedrija var šķist pasīva, taču noskaņojuma maiņa ir nenoliedzama. 20. aprīlī publiskota sabiedriskās domas aptauja liecina, ka valsts dalību NATO atbalsta jau 57% zviedru.

Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone sākotnēji sacīja, ka nepievienojušās valsts statuss "labi kalpojis Zviedrijas interesēm", taču vēlāk atzina, ka ir gatava debatēm par politikas maiņu, bet marta beigās neizslēdza, ka Zviedrija varētu pievienoties NATO. Arī Zviedrijas valdošā sociāldemokrātu partija, kas tradicionāli bijusi pret valsts iestāšanos NATO, ir nolēmusi pārskatīt savu nostāju. „Sociāldemokrātiem Zviedrijā mainīt viedokli [par NATO] ir kā mainīt reliģiju. Un es ar to nedomāju no protestanta par katoli, es domāju no kristieša par musulmani," norādījis bijušais Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs, uzsverot šīs soļa nozīmīgumu. Arī Zviedrijas labējās opozīcijas līderis konservatīvais Ulfs Kristersons paziņojis, ka lūgs uzņemt Zviedriju NATO, ja pēc septembra vēlēšanām viņam būs vairākums parlamentā.

Izskanējušas prognozes, ka Zviedrija varētu iesniegt pieteikumu dalībai NATO rudenī. Savukārt laikraksts "Svenska Dagbladet" 13. aprīlī vēstīja, ka Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone faktiski jau esot izlēmusi par labu valsts dalībai NATO un viņas vadītā valdība lūgumu uzņemt valsti aliansē plānojot iesniegt NATO samitā jūnijā.

Somija un Zviedrija tiks uzņemtas atplestām rokām

Nevienam nekad nav bijis šaubu, ka Somija un Zviedrija tiks uzņemtas aliansē atplestām rokām, bet Ukrainas kara kontekstā šis process solās būt sevišķi raits. Maz ticams, ka kāda no 30 NATO dalībvalstīm varētu iestāties pret šo valstu uzņemšanu, pat ne Ungārija, kas manevrē starp Rietumiem un Austrumiem. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau paziņojis, ka NATO ātri uzņems Somiju un Zviedriju savās rindās, ja šīs valstis nolems pievienoties aliansei.

Skaidrs, ka šīm valstīm izpaliks lielā lobēšana, lūgšanās, reformēšanās, investēšana un pielāgošanās, kas bija jāveic Baltijas valstīm un citām, kuras pēc Aukstā kara vēlējās iestāties NATO. Daudzām pagāja gadi, līdz tika saņemts uzaicinājums pievienoties aliansei. Somijai un Zviedrijai periods starp pieteikuma vēstuļu iesniegšanu un uzaicinājumu saņemšanu, visticamāk, nebūs ilgāks par pāris nedēļām. Taču pēc tam visām NATO valstīm un to parlamentiem vēl jāratificē šis lēmums, kas pēdējai valstij (Ziemeļmaķedonijai), kas pievienojās NATO, prasīja aptuveni gadu.

Jāatzīmē arī, ka abas valstis ir teju ideāli piemērotas NATO. Gan Zviedrija, gan Somija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un tām ir stipras partnerattiecības ar NATO, tās piedalās NATO militārajās mācībās un pat stratēģiskajā plānošanā. Nevienā no abām valstīm nav šaubu par likumu varas ievērošanu un to ieguldījums savā aizsardzībā ir pārliecinošs. Vairāku ekspertu skatījumā Somijas armija ir labāk savietojama ar NATO spēkiem nekā vairāku esošo NATO dalībvalstu bruņotie spēki, norādījis laikraksts „Economist".

Eiropas diplomāti uzsvēruši, ka abas valstis būtu nozīmīgs papildinājums NATO spēkiem, sevišķi, attiecībā uz izlūkošanu, informācijas vākšanu un gaisa spēkiem. Somijas gaisa spēki teju katru nedēļu veic pārrobežu militārās mācības kopā ar Zviedriju un Norvēģiju, kas ir NATO dalībvalsts. Somija un Zviedrija ir iesaistījušās arī Apvienotajos reaģēšanas spēkos (JEF), kas tika izveidoti pēc Lielbritānijas iniciatīvas. Desmit Eiropas valstis, kas veido JEF, raksturo mobilas un modernas armijas un līdzīga nostāja pret Krieviju.

Laikraksts „The Times" norādījis, ka Somija izveidojusi tādu fizisko un psiholoģisko noturīgumu, kādu NATO valstis varētu ņemt par piemēru. Somijā skolās bērniem jau no pirmajām klasēm tie mācīts atpazīt dezinformāciju. Somija uztur lielus degvielas, pārtikas un medikamentu krājumus, valstī ir spēkā obligātais militārais dienests vīriešiem un rezervistiem tiek regulāri rīkotas mācības. Neviena cita Eiropas valsts nespēj tik ātri mobilizēt tik lielu cilvēku skaitu kā Somija, norādījis „The Times".

Pagaidu garantijas

Kamēr visas 30 NATO dalībvalstis apstiprinās jaunu locekļu uzņemšanu aliansē var paiet četri līdz 12 mēneši. „Šajā periodā mēs esam gatavi visādu veidu traucējumiem no Krievijas, kiberuzbrukumiem, hibrīdiem uzbrukumiem un tā tālāk. Tam vienkārši jābūt gatavam," intervijā „Guardian" atzina Somijas ārlietu ministrs.

Šajā periodā Zviedrijas un Somijas situācija būtu riskanta, un NATO jau notiek debates par iespējamām drošības garantijām šim posmam. Somijas prezidents Sauli Nīniste jau ir apspriedis ar ASV prezidentu Džo Baidenu un Lielbritānijas valdību iespējamās divpusējās un trīspusējās garantijas. ASV jau ir trīspusēja sadarbība aizsardzības jomā ar Zviedriju un Somiju, kas varētu tikt paplašināta, norādījis laikraksts „The New York Times". Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs 6. aprīlī pauda pārliecību, ka izdosies atrast veidus, kā kliedēt bažas par periodu starp pieteikšanos NATO un ratifikāciju.

Krievijas reakcija

Pirms kara uzsākšanas pret Ukrainu Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieprasīja, lai NATO pārtrauc paplašināties un atvelk savus spēkus no Krievijas robežām. Taču jau tagad skaidrs, ka Putina cerētais efekts izpaliks. Karš Ukrainā ir apvienojis Rietumus pret Maskavu, un NATO, kā izskatās, pietuvosies Krievijai tuvāk kā jebkad.

Ja Somija un Zviedrija abas iestāsies NATO, Baltijas jūra faktiski kļūs par NATO ezeru, ievērojami ierobežojot Krievijas iespējas izmantot savus gaisa un jūras spēkus pret Latviju, Lietuvu un Igauniju. Līdz ar Somijas pievienošanos Krievijas un NATO robežas garums palielināsies vairāk nekā divas reizes, kas ietekmēs abas puses. Somijai un Zviedrijai pieaugs draudi no Krievijas puses, bet Krievijai cita starpā nāksies pārvērtēt drošību Somu līcī un ostās ap Murmansku.

Krievija uz Somijas un Zviedrijas diskusijām par pievienošanos NATO reaģējusi ar draudiem. Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs paziņojis, ka Somija un Zviedrija pēc iestāšanās NATO kļūs par Krievijas oficiālajiem pretiniekiem un Krievijai nāksies pastiprināt savu aizsardzību Baltijas jūras reģionā, cita starp izvietojot tur kodolieročus.

Prognozes par Krievijas iespējamo reakciju ir dažādas. Sākot no pieņēmumiem, ka Maskavas rekcija būtu apvaldītāka nekā vēl pirms gada, jo Krievija radījusi sev virkni citu daudz lielāku problēmu, un beidzot ar bažām, ka Krievija varētu izlemt izraisīt konfliktu ar Somiju vai Zviedriju, tādējādi efektīvi nobloķējot to ceļu uz NATO, jo neviena valsts kara stāvoklī nevar cerēt tikt uzņemta aliansē.

Kā reaģēs Maskava, iespējams, zina tikai Putins, bet skaidrs ir viens - notikt var jebkas, ticam tam mēs vai ne. Arī Krievijas iebrukumu Ukrainā daudzi paredzēja, bet reti kurš ticēja, ka 21. gadsimtā Eiropas vidū sāksies visaptverošs asiņains karš ar civiliedzīvotāju nogalināšanu, spīdzināšanu, sieviešu izvarošanu un slimnīcu bombardēšanu.

Kļuvis skaidrs, ka gadiem ilgā Krievijas nomierināšanas politika nav atmaksājusies un pozitīvus pārsteigumus no Maskavas tagad būtu naivi gaidīt. Arī Somija aktīvi centās pārliecināt Putinu neiebrukt Ukrainā, bet nesen bija spiesta atzīt, ka Krievija tai sagādājusi lielu vilšanos. Iebrukums Ukrainā, maigi izsakoties, kļuvis par modinātāja zvanu Eiropai.

Avoti: AFP, The Economist, The Guardian, The Washington Post, The New York Times, The Times, Politico