Francijā svētdien notiks prezidenta vēlēšanu pirmā kārta; Makronam sola sīvu cīņu ar Lepēnu
Svētdien Francijā notiek prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, un tiek prognozēts, ka visvairāk balsu iegūs pašreizējais Elizejas pils saimnieks Emanuels Makrons un Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna, kas atkal cīņu turpinās balsošanas otrajā kārtā.
2017.gadā vēlēšanu otrajā kārtā Makrons bez pūlēm sakāva Lepēnu, taču eksperti prognozē, ka šogad cīņa būs daudz sīvāka.
"Vairums franču tautas vēlas pārmaiņas," norāda viens no vadošajiem Francijas politikas analītiķiem un izraēliešu televīzijas kanāla "i24 News" komentētājs Kristiāns Malārs.
Nedz Covid-19 pandēmijas apkarošanas politika, nedz diplomātiskie centieni Ukrainas krīzes atrisināšanai nav palīdzējuši Makronam pārvarēt francūžu dziļo nepatiku pret viņu. Makrons, būdams uz reformām orientēts tehnokrāts, gadiem ilgi ticis uzskatīts par arogantu un pret ierindas pilsoņu rūpēm vienaldzīgu politiķi, kas lielā mērā bija viens no cēloņiem 2018.gada "dzelteno vestu" protestu kustībai.
"Daudzi ļaudis jūtas pamesti un viņa nicināti," norāda Malārs.
Savukārt Lepēna mīkstinājusi dažas savas asākās nostādnes tādos jautājumos kā imigrācija un islāms un vairāk pievērsusies tādām pilsoņu ikdienas problēmām kā, piemēram, augstā inflācija, atzīst Malārs. Viņai nācis par labu arī tas, ka franču elektorāts kopumā ir nosliecies pa labi. Nacionālās apvienības līderei ir izdevies uzlabot savu slikto tēlu, uzskata eksperts.
Viena no pēdējām aptaujām liecina, ka otrajā vēlēšanu kārtā Makronam izdosies iegūt tikai 51% balsu, kamēr 49% francūžu gatavojas balsot par Lepēnu, un tādējādi pašreizējā prezidenta pārsvars sarucis līdz statistiskās kļūdas robežām.
Ņemot vērā to, ka Francijas ekonomika ir otra lielākā Eiropas Savienībā (ES), kā arī to, ka tā ir vienīgā kodolvalsts ES un ieņem vienu no piecām pastāvīgajām vietām ANO Drošības padomē, visus norūpē jautājums, ko varētu sagaidīt, ja Elizejas pilī nonāks Lepēna.
Pilnīgi droši, ka tas nenāks par labu Parīzes attiecībām ar ES, jo Lepēna sen ir bijusi viena no skarbākajām bloka kritiķēm, un sagaidāms, ka viņa pieslies citiem Eiropas nacionālkonservatīvajiem līderiem, vēršoties pret Briseli.
Malārs uzskata, ka pēc iespējamās uzvaras vēlēšanās Lepēna ieņemtu stingrākas pozīcijas arī attiecībās ar pašreizējo ASV administrāciju, jo viņa vienmēr bijusi iepriekšējā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāja.
Tomēr francūži tradicionāli pirmajā vēlēšanu kārtā sliecas pakļauties protesta balsojuma vilinājumam, taču otrajā kārtā izšķiras balsot par "mazāko ļaunumu". Tas varētu nākt par labu Makronam.
