Krievija atgriežas laikmetā bez kokakolas
Pēdējo nedēļu laikā Krievijā teju par greznību kļuvis biroju papīrs, mājdzīvnieku barība, autiņbiksītes, sieviešu higiēniskās paketes, bet par cukuru dažviet bijušas gandrīz kaujas.
Pat ārzemju uzņēmumi, kas pievēruši acis uz iebrukumu Ukrainā un Krievijas kara noziegumiem, jaunajā biznesa situācijā piedzīvo grūtības. Starptautiskais autobūves uzņēmums “Stellantis” detaļu trūkuma dēļ apturējis ražošanu savā vienīgajā Krievijas rūpnīcā Kalugā.
Pārceļ ražošanu uz Eiropu
Šis uzņēmums izveidots pēc Itālijas un ASV autoražotāja “Fiat Chrysler Automobiles” un Francijas “Groupe PSA” apvienošanās. Marta sākumā tas paziņoja, ka aptur visu importu un eksportu uz un no Krievijas, tomēr cerēja Kalugā turpināt ražot Eiropas tirgum paredzētu “Peugeot”, “Citroen” un “Opel” komerctransportu. Tagad kompānija spiesta ražošanu pārcelt uz rūpnīcām Francijā un Anglijā.
Veikali Ukrainas galvaspilsētā Kijivā - kara pirmajā dienā 2022. gada 24. februārī un dažas dienas vēlāk
Starptautiskās apdrošināšanas kompānijas atsakās apdrošināt kravas un transportu, kas dodas uz Krieviju vai no tās. Lielākie konteineru kravu pārvadātāji “Maersk”, MSC, CMA CGM nepieņem pasūtījumus Krievijas tirgum.
Importa baktērijas
Ražošana pašu valstī nenozīmē, ka visas preces sastāvdaļas top pilnībā no saviem resursiem. “Ņemsim, piemēram, jogurtu. Pienu tam dod Krievijas govis, trauciņos iepilda Krievijas rūpnīcā. Bet pienskābes baktērijas ir importētas, iepakojumu ražo Krievijā, bet no importa izejvielām, un pat alumīnija plēve, jūs neticēsiet, arī no aizrobežas,” intervijā BBC teic Krievijas Piena tirgus pētniecības centra direktors Mihails Miščenko.
Tāpat ir ar biroju papīru, kam vairumtirdzniecības cena kopš marta sākuma vairāk nekā divkāršojusies, standarta A4 pakai no vidēji 270 rubļiem (2,9 eiro) līdz 450–550 rubļu (4,9–6 eiro). Cenas veikalos ir vēl trīs līdz piecas reizes augstākas.
Celulozi un papīru Krievijā gan ražo, taču balinātāju līdz šim importēja, galvenokārt no Somijas. 7. martā darbu pārtrauca ASV papīra ražošanas kompānijas “Sylvamo” Krievijas rūpnīca Svetogorskā Ļeņingradas apgabalā. Vēlāk gan ražotne atrada izeju, pārejot uz daļēji balinātu celulozi.
Arhangeļskas celulozes-papīra kombināts cenšas izstrādāt savu balinātāju un risina pārrunas ar Ķīnu, Indiju, Turciju un Dienvidaustrumāzijas valstīm. Pagaidām ražo nebalinātu papīru “vieglā krēma tonī”.
Par deficītu var kļūt piena, sulas un citu dzērienu tetrapakas, ko ražo rūpnīca Lobnā Piemaskavā. “Tetra Pak” ir pārtraukusi investīcijas Krievijā un ražos iepakojumu tikai pirmās nepieciešamības produktiem, pienam un bērnu pārtikai. Ražošanas līnijas ir paredzētas “Tetra Pak” iepakojumiem, tā ka aizstāt tos ir sarežģīti.
Cukura un pakešu kari
Cukura pazušanu no plauktiem veicinājusi pircēju ažiotāža, kaut arī pirmajās divās kara nedēļās cena pieauga par 11%, pārdošanas apjoms uzlēca par 63 procentiem. Augušas arī citas cenas – kafijai par 25%, tējai par 14 procentiem.
Krievija gadā saražo apmēram sešus miljonus tonnu cukura un patērē 5,8 miljonus, turklāt pašlaik eksports aizliegts. Tomēr mazajos veikalos cukura nav, un to veicinājusi valdības politika – kopš februāra to nedrīkst pārdot dārgāk par 47 rubļiem (52 eirocenti) kilogramā, un ražotājiem nav izdevīgi piegādāt piparbodītēm.
Autiņbiksītes kļuvušas par 47% dārgākas, higiēniskās paketes un tamponi par 33%, paziņojusi kompānija “Procter&Gamble”. Tikmēr “Johnson&Johnson” pamet Krieviju, atstājot tikai medikamentu un medicīniskā aprīkojuma piegādi.
Krievietes steigušās iepirkt sievietēm svarīgās preces, marta pirmajā nedēļā ieliktnīši pārdoti trīsreiz vairāk nekā pērn tajā pašā laika posmā. Ja arī šīs preces ražo Krievijā, tad bez importa izejvielām atkal neiztikt.
Izvēle būs daudz mazāka
Pagaidām preces vēl ir noliktavās, bet ne visas. “Piemēram, parastu sadzīves tehniku ir viegli nopirkt, kaut arī cenas ir augušas. Bet datoru vai labu televizoru, kuru noliktavās ir simti, nevis desmitiem tūkstošu, jau trūkst,” BBC teic Kalifornijas universitātes ekonomists Oļegs Ichoki.
“Preču deficīta un bada nebūs. Bet agrākais komforta līmenis kļūs patērētājiem nesasniedzams,” komentē “INFOline” ģenerāldirektors Ivans Fedjakovs. Tur, kur agrāk bija desmit preču izvēle, paliks divas. Ja agrāk Krievijā varēja vienā cenu kategorijā izvēlēties no desmit auto, paliks “LADA Granta” 80. gadu līmenī.
Krievijas propagandas kanāli jau gatavo dzīvei bez kokakolas. “Vesti nedeļi” aģitē: “Ārzemju burbuļūdeni – garšīgu, bet kaitīgu – nomainīs limonāde, kur krāsviela nav ķīmija, bet grauzdēts cukurs dzintara nokrāsā.” Tikmēr Krievijas sagrautajās ukraiņu pilsētās var tikai sapņot par šādām problēmām...
