Kijiva cer nedēļas laikā sagatavot Zelenska tikšanos ar Putinu
Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas tiešsaistē turpināsies piektdien, un nedēļas laikā plānots sagatavot pamatu abu valstu prezidentu sarunām, paziņojis Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija.
Viņš vietnē "Telegram" paudis apņēmību nedēļas laikā pabeigt no sarunu delegācijām atkarīgo darbu. "Cerēsim, ka sekos valstu prezidentu tikšanās," Arahamija piebilda.
Saskaņā ar Ukrainas delegācijas vadītāja teikto šonedēļ Stambulā notikušajās klātienes sarunās Ukrainas pozīcija bijusi, ka šobrīd ir nepieciešama abu valstu prezidentu - Volodimira Zelenska un Vladimira Putina - tikšanās, bet Krievijas puse uzstājusi, ka ir nepieciešams detalizētāk izstrādāts līguma projekts, kuru iesniegt prezidentiem.
Arahamija atgādināja, ka Ukraina nepieļaus abu valstu prezidentu tikšanos Krievijas vai Baltkrievijas teritorijā.
Jau vēstīts, ka Ukrainas un Krievijas delegācijas otrdien Turcijā notikušajās sarunās vienojušās jautājumu par Krimu un Donbasu izskatīt atsevišķi, bet Ukraina ir gatava piekrist ārpusbloka valsts statusam, ja tai ir stingras vairāku valstu drošības garantijas
Tas faktiski paredz, ka Ukrainas teritorijā netiks izvietotas ārvalstu militārās bāzes un militārie kontingenti. Ukraina apņemtos neiestāties nekādās militāri politiskās aliansēs. Starptautiskās militārās mācības Ukrainas teritorijā varētu rīkot tikai ar galvotājvalstu piekrišanu.
Līgumā būtu arī jāparedz efektīvs mehānisms galvotājvalstu mijiedarbībai. Faktiski tas var līdzināties NATO līguma 5. pantam - ja pret Ukrainu sākas karš, agresija vai "specoperācija", tad galvotājvalstis trīs dienas konsultējas, un pēc tam tām ir juridisks pienākums sniegt palīdzību Ukrainai.
Pēc Ukrainas delegācijas domām, par galvotājiem varētu kļūt Lielbritānija, Ķīna, ASV, Turcija, Francija, Kanāda, Itālija, Polija un Izraēla. Dažas valstis jau ir devušas iepriekšēju piekrišanu.
Vienlaikus Ukraina vēlas organizēt referendumu par ārpusbloka valsts statusu.
Otrdien, vienlaikus ar sarunām Stambulā, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apgalvoja, ka Krievija kopumā izpildījusi tā dēvētās specoperācijas pamatuzdevumus un tagad koncentrēsies uz Donbasa "atbrīvošanu".
Arī Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins Stambulā paziņoja, ka nolemts radikāli "samazināt militāro aktivitāti Kijivas un Černihivas apkaimē", lēmumu pamatojot ar to, ka sarunas par Ukrainas neitralitātes statusa līgumu ir sasniegušas praktisku stadiju. Viņš gan piebilda, ka tas nenozīmē uguns pārtraukšanu.
Ukrainas Nacionālā drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs paziņojis, ka vienības, kuras Krievija atvelk no Kijivas un Černihivas apgabaliem, tiek pārvietotas Harkivas un Doneckas virzienā.
Jaunākajam par Krievijas iebrukumu Ukrainā seko līdzi Jauns.lv teksta tiešraidē.
