foto: Pixabay.com
Lietuva apstiprina naidīgo valstu sarakstu
Lietuvas Seims 17.martā steidzamības kārtā pieņēma attiecīgus grozījumus vairākos likumos, kas turpmāk pavērs šādu iespēju. Grozījumi, kas būs spēkā līdz 2025.gadam, ir daļa no soļiem, ko Lietuva vērš pret Krieviju un Baltkrieviju, reaģējot uz Kremļa iebrukumu Ukrainā.
Pasaulē
2022. gada 30. marts, 19:24

Lietuva apstiprina naidīgo valstu sarakstu

Jauns.lv / LETA

Lietuvas valdība apstiprinājusi par naidīgām atzītu valstu un teritoriju sarakstu, kuru uzņēmumus varēs izslēgt no Lietuvā izsludinātajiem publisko iepirkumu konkursiem vai lauzt ar tiem jau noslēgtos līgumus.

Jau ziņots, ka Lietuvas Seims 17.martā steidzamības kārtā pieņēma attiecīgus grozījumus vairākos likumos, kas turpmāk pavērs šādu iespēju. Grozījumi, kas būs spēkā līdz 2025.gadam, ir daļa no soļiem, ko Lietuva vērš pret Krieviju un Baltkrieviju, reaģējot uz Kremļa iebrukumu Ukrainā.

Ekonomikas un inovāciju ministrijas izstrādātajā valstu un teritoriju sarakstā ietverta ne tikai Krievija un Baltkrievija, bet arī Krievijas anektētā Krima, Moldovas valdības nekontrolētā Piedņestras republika un Gruzijas valdības nekontrolētā Abhāzija un Dienvidosetija.

"Līdz šim iepirkumu rīkotājiem nebija pamata noraidīt piedāvājumus vai lauzt pirkuma līgumus, ja piedāvātās preces nāk no riska valstīm vai to piegādātāji ir saistīti ar šādām valstīm. Mūsu apstiprinātais saraksts ļaus pasūtītājiem atteikties finansēt šīs naidīgās valstis ar publisko iepirkumu starpniecību," norādījusi ekonomikas ministre Aušrine Armonaite.

Jaunie noteikumi mobilizācijas, kara vai ārkārtējo situāciju gadījumā tiks attiecināti uz ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta, pasta, kritiskās informācijas infrastruktūras pārvaldības un vēl dažu citu pakalpojumu uzņēmumiem.

Tie ļaus elastīgāk izlemt, kad noraidīt piedāvājumus un lauzt jau noslēgtos līgumus, ja tas vajadzīgs, lai mazinātu apdraudējumu valsts drošībai.

Grozījumi attieksies arī uz uzņēmumiem, kas iekļauti droša valsts datu pārraides tīkla lietotāju sarakstā.

Šo regulējumu paredzēts attiecināt uz vitāli svarīgām institūcijām, kas darbojas valsts drošības un aizsardzības jomā un pieder pie droša tīkla.

Tiktu izvērtēti tehnoloģiskie un programmatūras iepirkumi, kas varētu būt saistīti ar risku, un nebūtu atļauti iepirkumi no valstīm, kuras varētu radīt apdraudējumus.