Niknie Amsterdamas pareizticīgie sarauj saites ar Maskavu

“Mūsu garīdznieki vienbalsīgi paziņojuši, ka viņi vairs nevar darboties kā daļa no Maskavas patriarhāta un nodrošināt garīgi drošu vidi mūsu ticīgajiem,” teikts Amsterdamas draudzes paziņojumā. 26. martā paredzēta draudzes kopsapulce, kurā plānots lūgt ticīgo kopienu uzņemt Konstantinopoles patriarhātā. Līdz tam laikam Amsterdamas pareizticīgie dievkalpojumus nenoturēs.

Amsterdamas krievu pareizticīgā baznīca paziņo par saišu saraušanu ar Maskavu:

Amsterdamieši Konstantinopoles baznīcas Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas metropolītam Atenagoram nosūtījuši lūgumu viņus pārņemt savā aizgādībā.

Pasaulē ir vairāk nekā desmit dažādas neatkarīgas pareizticīgās baznīcas, kas katra kanoniski pakļaujas savam augstākajam garīgajam vadītājam (patriarham). Vēsturiski lielākie ir Krievijas (Maskavas) un Konstantinopoles patriarhāti. Bez šīm divām lielākajām pareizticīgo baznīcām vēl ir Aleksandrijas, Jeruzalemes, Rumānijas, Bulgārijas, Gruzijas, Grieķijas, Polijas, Albānijas un citas ortodoksālās baznīcas, kas savā vairākumā darbojas tikai konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā vai ir monoetniskas.

Amsterdamas pareizticīgie atsakās no Maskavas:

Latvijas pareizticīgā baznīca jau kopš pirmsākumiem ir saistīta ar Maskavas patriarhātu (izņemot pāris gadus pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē pirms okupācijas, kad tā pārgāja Konstantinopoles paspārnē). Vairumā bijušās PSRS teritorijās pareizticīgās baznīcas ir Maskavas patriarha pakļautībā. Izņemot Armēniju un Gruziju, kur darbojas Gruzijas patriarhāts, daļu Moldovas, kur darbojas Rumānijas baznīca, kā arī dažas Igaunijas draudzes un pēc saspīlējuma ar Krieviju arī ievērojama daļa Ukrainas pareizticīgo, kas par savu virsvadītāju atzīst Konstantinopoles patriarhu.

Maskavas murgi

Jāuzsver, ka Maskavas patriarhāta garīdznieki un draudzes Krievijā nav nosodījušas karu Ukrainā un savā ziņā to pat svētījušas. Tas saniknojis ne vienu vien pareizticīgo.

* Maskavas kanoniskajā pakļautībā esošās Ukrainas pareizticīgās baznīcas sabiedrisko attiecību vadītājs Nikolajs Daņilēvičs, noklausījies Maskavas sprediķotāju tekstus, kuros viņi attaisno iebrukumu Ukrainā, sociālajos tīklos uzrakstījis: “Tēvi, vienkārši paklusējiet par Ukrainas kara tēmu!”

* Reliģiju pētnieks Romāns Silantjevs intervijā ridus.ru pieļāvis iespēju, ka tagad no Krievijas pareizticīgās baznīcas varētu masveidā izstāties tās draudzes ārzemēs, bet tā Maskavas patriarhātam nebūšot nekāda traģēdija: “Kāds no Konstantinopoles patriarhāta varētu pāriet pie mums. Tā ir normāla situācija kara laikā. Ja cilvēkiem nepatīk Krievija, kāpēc piespiest viņus pievienoties Maskavas patriarhātam?”

* Savukārt pašā Krievijas baznīcā nav iespējams iestāties pret karu Ukrainā. Tā, piemēram, Kostromas apgabala Karabanovas draudzes mācītāju Joannu Burdinu, kurš savā sprediķī nosodīja karu, ātri vien vietējā prokuratūra par Krievijas bruņoto spēku “diskreditāciju” sodīja ar 35 000 rubļu naudas sodu, kas ir līdzvērtīgs garīdznieka trīs mēnešu izpeļņai.

* Tikmēr Maskavas patriarhāts savos oficiālajos izdevumos izplata murgainus paziņojumus, ka ukraiņu “nacisti” plānojot spridzināt klosterus un izšaut garīdzniekus.