Varoņstāsts vai kara leģenda? Sirmgalve ar konservu burku notriec krievu dronu
Kad sociālajos tīklos izplatījās vēsts, ka Kijevā kāda sieviete ar gurķu burku notriekusi Krievijas dronu, daudzi teica – un kā viņi iedomājas okupēt šo valsti!? Tomēr bija arī skeptiķi, kas sprieda, ka šī ir kara laika pilsētas leģenda. Tagad noskaidrojusies patiesība.
Šajā stāstā gan ir iezagusies vismaz daļa viltus ziņas – burkā esot bijuši nevis marinēti gurķi, bet konservēti tomāti ar plūmēm. Ukraiņu interneta izdevuma LIGA.Life žurnālistei laimējās no draudzenes izdzirdēt: “Tas ir īsts stāsts. Manas paziņas mamma to izdarīja.”
Ilgi nedomāja
Oļena piekrita runāt ar LIGA.Life, nenosaucot savu vārdu un nebildējoties, jo baidās. Bija agrs rīts, krēsla, saule vēl nebija uzlēkusi. Oļena sēdēja uz balkona un smēķēja: “Es redzu, ka kaut kas lēni peld. Sākumā domāju, ka savainota vārna. Un tad izdzirdēju dūkoņu.”
Viņa nekad iepriekš nebija redzējusi dronu tuvplānā, tomēr, dzirdot skaņu, saprata: tas noteikti nav putns. Dzīvoklī atrastos kas atbilstošāks, ar ko notriekt ienaidnieka lidoni, taču Oļena izsprieda – kamēr skries uz istabu, drons var nozust. Toties pa ķērienam zem krēsla stāvēja konservu burkas.
Oļena paķēra litra burku un no visa spēka meta: “Laikam aiz bailēm. Jo man bija bail. Un ja nu no turienes uz mani sāktu šaut! Žēl par tiem tomātiem...” Viņa ir neizpratnē, no kurienes radās pasakas par gurķiem, jo patiesībā bija tomāti ar plūmēm, viņas mīļākie.
Versija par zagļiem
Pēc tam Oļena samīdīja drona paliekas un atlūzas izkaisīja dažādās atkritumu tvertnēs: “Tāpēc, ka nesaprotu šo elektroniku. Varbūt raksta, izseko.” Rūpīgi salasīja arī burkas lauskas, lai kaimiņu suņi nesagriež ķepas.
Dienu vēlāk Oļena runāja ar savu bijušo vīru, kurš dzīvo netālu, viņš redzējis citu dronu un aiztaisījis aizkarus. Pēc Oļenas teiktā, dronu palaiduši zagļi, kuri meklē dzīvokļus bez saimniekiem: “Viņi jau ir bijuši pie mūsu ieejas. Kaimiņiene pamanīja aizdomīgus jaunekļus, un, kad viņa sāka skaļi jautāt, kas viņi ir un no kurienes nāk, viņi ātri aizbēga.
Kijevu nepametīs
Pēc profesijas Oļena ir žurnāliste, 21 gadu nostrādājusi civildienestā, bet īsto aicinājumu jau 12 gadus atradusi tirdzniecībā, tagad strādā nelielā sadzīves ķīmijas veikalā. Tas pieder jaunam pārim, kurš pametis Kijevu, bet Oļena ierodas veikalā katru dienu, neskatoties uz apšaudēm – cilvēkiem joprojām vajadzīgs veļas pulveris, ziepes, tualetes papīrs.
“Jaunu krājumu nav. Puse preču jau pārdota. Ja būtu manas, tad bez naudas atdotu,” teic Oļena. Viņas meita ir brīvprātīgā, dēls dzīvo Ķīnā, no kurienes palīdz ukraiņiem ar naudu.
Oļenas vecmāmiņa dzimusi Varšavā un Otrā pasaules kara laikā ieradās Ļvivā, kur viņu izmitināja vietējā ģimene. “Maza, četrus gadus veca, kājām gāja... Nezinu, kā viņa tur nokļuva. Viņa man kādreiz stāstīja par to un par badu arī, bet es ar vienu ausi klausījos, sak, bija un bija. Un tagad mēs dzīvojam tādā laikā.”
Oļena dzimusi Ļvivā, bet bija maza, kad tēvs, žurnālists, darba dēļ pārcēlās uz Kijevu. “Nekur no Kijevas nebraukšu. Tā acumirklī izlēmu. Šeit ir manas mājas, mana zeme. Stāvēšu, grauzīšu, cīnīšos, karošu. Visu, ko vajadzēs.”
