Kremļa ideologs atkārto Hitlera retoriku

Par Krievijas pelēko kardinālu dēvēto Surkovu uzskata par vienu no Kremļa galvenajiem ideologiem, viņš ir bijis prezidenta palīgs un administrācijas vadītāja pirmais vietnieks, kādreizējais pirmais vicepremjers. Zīmīgi, ka prezidenta administrācijā viņš septiņus gadus pārraudzījis Krievijas politiku Ukrainā.

Savās robežās garlaicīgi

Tagad Surkovs izdevumā "Aktuaļnije kommentarii" nācis klajā ar rakstu "Neķītrās pasaules miglainā nākotne", vēstot, ka Krievijas atrašanās tās pašreizējās robežās nozīmējot dzīvošanu saspiestībā, garlaicībā un neveiklībā. Turpmāka eksistence šajās robežās neesot iedomājama.

Lietojot vārdu neķītrās, Surkovs ir domājis 1918. gada Krievijas un Vācijas Brestas miera līguma kritiķu apzīmējumu. Pēc šā līguma no Krievijas atšķēlās Baltija, Ukraina un Baltkrievija, pēdējās divas gan uz neilgu laiku. Gluži kā nacisti gānīja pēc Pirmā pasaules kara noslēgto Veimāras miera līgumu, tā arī Surkovs izsakās par Brestas līgumu un mērķi neslēpj – atjaunot Krieviju 1918. gada robežās.

Šķiet, Krievija ir vienīgā valsts pasaulē un pavisam noteikti Eiropā, kas pilnā nopietnībā mūsdienu pasaulē nolēmusi spēlēt pēc sen aizgājušu gadsimtu ģeopolitisko spēļu noteikumiem. Ir ļoti grūti iedomāties, ka Vīne plānotu atjaunot Austroungāriju, Lielbritānija atgūt Indiju un pārējās kolonijas, Francija Alžīriju, turpretim Krievijā šādas idejas kļuvušas par valstisku misiju – un nav svarīgi, kāda būs praktiskā jēga.

Kāpēc? Jo tā gribas

Surkovs ir sludinājis, ka Putina radītais Krievijas modelis ir līdzvērtīgs tiem, ko izveidoja Ivans Bargais, Pēteris I un Ļeņins, paredzot nākotnē “daudz ģeopolitikas,” iespējams, “pat kontaktējošas” – ar spēka lietošanu.

Surkovs spriež, ka “jaunajā pasaules zemju (vai drīzāk telpu) savākšanā Krievija iegūs savu daļu, apstiprinot savu statusu kā viena no nedaudzajiem globalizētājiem, kā tas bija Trešās Romas vai Trešās Internacionāles laikmetā” – piesaukt arī Trešo Reihu tomēr ir atturējies.

Un vēl viens Surkova domugrauds: “Krievija paplašināsies nevis tāpēc, ka tas ir labi, un ne tāpēc, ka tas ir slikti, bet tāpēc, ka tā ir fizika.” Gluži kā varmāka, kas terorizē savu ģimeni vai kāpņutelpas kaimiņus ne tāpēc, ka kļūs pārticis un laimīgs, bet tāpēc, ka viņam tā gribas.

Kārtējā atbrīvošana

Pēc ilgas ieroču žvadzināšanas Maskava spērusi pirmo soli kārtējā agresijas plānā, atzīstot par neatkarīgām valstīm Doņeckas un Luhanskas tautas republikas, un Putins paziņojis par karaspēka ievešanu “miera uzturēšanai”, bet vēlāk jau cīņai pret "fašistisko Ukrainas vadību".

Gandrīz stundu ilgajā uzrunā tautai Krievijas prezidents faktiski noliedza Ukrainas valsts pastāvēšanu un izteicās, ka Austrumukraina ir senas krievu zemes. Francijas prezidents Emanuels Makrons šo runu raksturojis kā paranoisku.

Hitleriskā Vācija Otrā pasaules kara priekšvakarā sagrāba vāciešu apdzīvoto Sudetu apgabalu Čehoslovākijā, bet pēc tam arī visu valsti. Putina Krievijai šādu lomu pilda Doņecka ar Luhansku, bet tālākais mērķis visdrīzāk ir visa Ukraina un pārējās bijušās padomju teritorijas.

Iekšlietu ministrs Vladimirs Kolokoļcevs Krievijas Drošības padomes sēdē izteicās, ka daļu Luhanskas un Doņeckas apgabalu “okupējusi” Ukrainas armija. Arī Valsts domes NVS lietu komitejas vadītājs Leonīds Kalašņikovs paziņojis, ka Krievija atzīs Donbasa republikas Doņeckas un Luhanskas apgabalu robežās: “Bet kā šīs robežas tiks atjaunotas, šie līgumi neparedz. Kā tās tiks atjaunotas, nav mūsu kompetencē.” Tas nozīmē, ka Kremlim ir tālejošāki mērķi, tostarp Kijevas atbrīvošana.

Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Drošības padomes sēdes laikā Ukrainas valdību nosauca par “neonacistu un banderoviešu režīmu”. Tas gan netraucē ukraiņus dēvēt par brāļu tautu, kas nevar vien sagaidīt glābējus no Krievijas.

Prāvi mesli un lielgabalu gaļa

Krievijas atbalstīto teroristu līderi izsludinājuši “vispārējo mobilizāciju”, aizliegts izbraukt 18 līdz 55 gadus veciem vīriešiem. Luhanskā visiem uzņēmumiem un arī individuālajiem komersantiem uzdots samazināt algas līdz 40%, lai finansētu kara vajadzības. Jebkuram var konfiscēt transportlīdzekļus un citu īpašumu, kas “nepieciešams aizsardzībai”. Sievietes, bērnus, gados vecus cilvēkus evakuē uz Rostovas apgabalu Krievijā, pārējos nolemts izmantot lielgabalu gaļai.

Luhanskā un Doņeckā vīriešus tvarsta uz ielām un meklē dzīvokļos, ja nepiekrīt ierasties brīvprātīgi pēc pavēstes, piedraud savākt ar varu. No maizes kombināta mobilizēti 19 šoferi un vairs nav, kam uz veikaliem izvadāt maizi. Tāda paša iemesla dēļ darbaroku trūkums sācies citos uzņēmumos.

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihails Podoļjaks norādījis, ka Donbasa republikas darbojas pēc sistēmiskas provokāciju programmas, kas izstrādāta jau agrāk. “Nav izslēgts, ka okupanti paši sarīkos evakuācijas kolonnu apšaudi, lai pēc tam apsūdzētu Ukrainu. Mēs skaidri paziņojam: Ukrainas armija negatavojas uzbrukumam un neplāno nekādus triecienu ne pa Doņecku, ne pa Luhansku,” paudis Podoļjaks.