Zviedrija un Somija apliecina, ka neplāno iestāties NATO
Zviedrija un Somija neplāno iestāties NATO, neskatoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ceturtdien apliecināja abu Ziemeļvalstu līderi.
Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmuma sākt iebrukumu Ukrainā "Eiropas vēsturē sākusies jauna un drūma nodaļa", preses konferencē sacīja Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone.
Viņa nosauca uzbrukumu par nepārprotamu "starptautisko tiesību pārkāpumu, norādot, ka tas ir pretrunā ar Eiropas drošības kārtību.
Neskatoties uz diskusijām par iestāšanos NATO, kas Zviedrijā pēdējā laikā atjaunojušās saistībā ar saspīlējuma pieaugumu Ukrainā, sociāldemokrātu līdere paziņoja, ka Zviedrija joprojām saglabā pozīciju nepievienoties aizsardzības aliansei.
"Šādā situācijā ir svarīgi, ka Zviedrija stingri saglabā savu ilgi īstenoto drošības politiku. Lai mēs būtu paredzami un nepārprotami," viņa sacīja.
"Zviedrija ārkārtīgi ilgi bijusi bez alianšu saitēm," piebilda premjerministre, secinot, ka tas ir bijis Zviedrijas interesēs.
Pirms tam arī Somijas valdība paziņoja, ka neplāno tūlītēju tuvināšanos dalībai NATO.
"Mums ir izstrādāta drošības politika, lai izturētu krīzes laikus. Mēs izmantosim mūsu rīcībā esošos līdzekļus, tostarp sadarbojoties ar partneriem NATO," preses konferencē teica Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.
"Pēc krīzes redzēsim, kāda turpmākā rīcība ir nepieciešama," viņš piebilda.
Somijas prezidents Sauli Nīniste atzina, ka, "neskatoties uz iepriekšējiem brīdinājumiem, šis rīts mums bija šokējošs".
Atšķirībā no Zviedrijas Somija ir pieņēmusi tā saukto NATO iespēju noteikumu, kas nozīmē, ka gadījumā, ja Somijas drošības situācijai tas būs nepieciešams, "Somijai ir iespēja pieteikties dalībai" NATO, paskaidroja Somijas premjerministre Sanna Marina.
Viņa sacīja, ka diskusijas par Somijas iestāšanos NATO uzvirmojušas pēdējo nedēļu laikā, un gaidāms, ka Krievijas iebrukums šis diskusijas vēl pastiprinās.
"Tomēr tādām debatēm ir nepieciešama plaša vienprātība parlamentā," uzsvēra Somijas premjerministre.
NATO dalībvalsts Norvēģija nosauc uzbrukumu par nopietnu starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka uz laiku pārvietos savu vēstniecību no Kijevas un Ļvovu valsts rietumos.
Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stūre norādīja, ka uzbrukums "apdraud nevainīgu cilvēku dzīvības".
Dānija, kas arī ir NATO dalībvalsts, izsaukusi Krievijas vēstnieku.
"Šodiena ir aptraipījusi Krievijas vēsturi. Dānija stingri nosoda Krievijas cietsirdīgo un pilnīgi neizprovocēto uzbrukumu Ukrainai," paziņoja Dānijas ārlietu ministrs Jepe Kofods.
