foto: Lita Krone/LETA
Jaunumi par Žirinovska veselības stāvokli un viņa aizdomīgi precīzais pareģojums par Karu ar Ukrainu
Žirinovskis par sevi liek runāt, pat atrodoties uz slimnīcas gultas.
Pasaulē
2022. gada 23. februāris, 13:50

Jaunumi par Žirinovska veselības stāvokli un viņa aizdomīgi precīzais pareģojums par Karu ar Ukrainu

Jauns.lv

Krievijas medijs "RIA Novosti", atsaucoties uz savu avotu, 9. februārī ziņoja, ka Maskavā ar Covid-19 ticis hospitalizēts odiozais politiķis un Krievijas domes deputāts Vladimirs Žirinovsks. Par viņa pašreizējo veselības stāvokli informējis Krievijas Domes spīkeris Vjačeslavs Volodins.

“Starp mums šodien nav Vladimira Volfoviča Žirinovska. Es ar viņu vakardien parunāju – viņam ir kļuvis daudz labāk. Viņš ļoti gribēja šodien uzstāties, bet ārsti pagaidām nelaiž,” 22. februārī izteicās Volodins, kad domē apsprieda tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas “tautas republiku” jautājumus.

Volodins piebilda, ka Žirinovski atpakaļ ierindā cer ieraudzīt jau martā. Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līdera Žirinovska stāvokli komentēja arī Krievijas Komunistiskās partijas līderis Genādijs Zjuganovs.

“Volfovičs pamazām atlabst,” piebilda Zjuganovs.

Iepriekš jau ziņojām, ka odiozais Krievijas deputāts, kurš viscaur savai karjerai ir nīdis Baltijas valstis un labu laiku izplata asu demagoģiju pret Ukrainu, tika ievietots Centrālajā klīniskajā slimnīcā, Maskavā.

Kaimiņvalsts interneta ziņu resurss "Mash" savā publikācijā apgalvoja, ka deputātam esot diagnosticēta abpusēja pneimonija, kas iestājusies pēc inficēšanās ar Covid-19.

Saskaņā ar "Mash" avota pausto Žirinovskim bija skarti aptuveni 50% plaušu.

Vai Žirinovskis “pareģoja” Krievijas iebrukuma laiku?

Taču šajās dienās Žirnovskis mediju uzmanību izpelnījies arī ar kādu pagājušā gada apgalvojumu par iespējamo karu ar Ukrainu.

Žirinovskis vēl 2021. gada decembrī paziņoja, ka militārais konflikts Ukrainas austrumos ievērojami pieņemsies spēkā 2022. gada februāra beigās.

Pēc viņa tolaik teiktā, Krievija varētu iejaukties situācijā Donbasā, ja Ukrainas armija sāks pilna mēroga iebrukumu reģionā.

Nogalinātā ukraiņu karavīra bēres Kijivā

Šodien, 22. februārī Kijevā norisinājušās Ukrainas karavīra Antona Sidorova bēres. Viņu un vēl vienu ukraiņu karavīru sestdien Donbasā nošāva Krievijas ...

gallery icon
23

Krievijas medijam “Lenta” politologs Andrejs Suzdaļcevs Žirinovska precīzās prognozes skaidrojis ar iespējamu pieeju “iekšējai informācijai” un papildus zināšanām, kas ļāvušas visai precīzi noteikt, kad Maskava plāno rīkoties.

Politologs uzsver, ka, par spīti Žirinovska reputācijai un tēlam, viņš nebūt nav ārpus aprites un ir labi informēts par varas gaiteņos notiekošo.

“Žirinovskis mums vispār ir tāds “virtuves taisnības” avots,” medijam “Lenta” piebilda politologs.

Žirinovskis “blieztu jau 31. decembrī”

Te gan jāpiezīmē, ka vēl pirms hospitalizācijas Žirinovskis paguva ierosināt vēl ātrāk iebrukt Ukrainā.

“Es blieztu jau 31. decembrī!” – ar šādu paziņojumu sev tik ierastajā manierē Krievijas Valsts domes deputāts Žirinovskis nāca klajā partijas TV kanālā, 2021. gada izskaņā.

Sižets, kurā Žirinovskis izklāsta, kā viņš valsts vadītāja vietā būtu rīkojies attiecībā pret Ukrainu un rietumiem, translēts 27. decembrī.

Ukrainā separātisti ar artilēriju sašāvuši bērnudārzu

Satraukuma pilns ceturtdienas rīts ir bijis Ukrainas spēku kontrolētajā apdzīvotajā vietā Luhanskas Staņicā. Tur viens no daudziem Krievijas kontrolēto separātistu ...

gallery icon
11

Tajā Žirinovskis izsakās par ASV un Krievijas Federācijas gaidāmajām sarunām, kuras atliktas uz pēc-svētku laiku, 10. janvāri.

“Ja es būtu valsts galva, es izmantotu šo momentu. Kamēr visi te plāno kaut kad Ženēvā vēl tikties, es kā blieztu 31. decembrī, naktī uz 1. janvāri. Visi jau būtu ieņēmuši... pagaidītu to īsto momentu, tur atšķirība ir pa stundām. Četros, piecos, kamēr rietumi nav tam gatavi. Nav jau uzreiz visi jābombardē, taču izvēlēties kādu, kuru sodīt, vajag. Atrast kādu, kuru iebiedēt, vajag,” sprieda odiozais Krievijas politiķis.

Žirinovska apgalvojumi, kā tas ierasts jau gadu desmitiem, acumirklī izpelnījās arī mediju uzmanību.

Putins nosūta uz Doņecku un Luhansku “miera uzturētājus”

Situācija frontē starp Ukrainas spēkiem un Krievijas atbalstītajām kaujinieku bandām Doņeckas un Luhanskas apgabalos ir kļuvusi nestabilāka laikā, kad Krievija ir koncentrējusi karaspēku pie Ukrainas robežām.

Vēl 21. februāra Krievijas Drošības padomes sēdē Putins uzklausīja virkni šķietami iestudētu monologu, kuros pausts kaislīgs atbalsts TDR un LTR atzīšanai par valstīm, pēc kā sekoja attiecīgs Krievijas prezidenta lēmums un uzruna nācijai.

Bēgļu centrs, kurā izmitina no separātistu “republikām” evakuētos

Vairākas dienas pēc tam, kad tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas “tautas republiku” līderi paziņoja par tūlītēju evakuāciju, parādījušās fotogrāfijas no ...

gallery icon
17

Drīz pēc tam kļuva skaidrs, ka Krievija uz tikko kā pašas atzītajām nelegāli formētajām “republikām” nosūtīs savu bruņoto spēku daļas, saucot to par “miera uzturēšanas misiju”.

Pēc abu separātistu “republiku līderu pavēles vairākus desmitus tūkstošus to iedzīvotāju evakuēja uz Rostovas apgabalu, Krievijā, kā iemeslu minot “Ukrainas izvērstos uzbrukumus un teroraktus”. Uz Krieviju ir plānots evakuēt vairākus simtus tūkstošus iedzīvotāju.

Pati Ukraina noliedz jebkādas šāda veida darbības separātistu teritorijās un norāda, ka DTR un LTR inscenē šīs sadursmes un notikumus.

Vašingtona lēš, ka Krievija pie Ukrainas robežām savilkusi vairāk nekā 130 000 karavīru.

Neskatoties uz šo spēku koncentrāciju, Krievija ilgstoši apgalvoja, ka negrasās uzbrukt Ukrainai un apsūdzēja Rietumus panikas celšanā, taču vakardienas uzrunā nācijai Putins atkārtoti apšaubīja Ukrainas tiesības uz valstiskumu.

ASV jau vairākkārt pauda bažas, ka Maskava atkārtoti mēģina safabricēt ieganstu, lai iebruktu Ukrainā.

Virkne speciālistu un rietumvalstu līderu Putina vakardienas lēmumus – atzīt abas “republikas” un iesūtīt tajās Krievijas spēkus – ir nodēvējuši par faktisku iebrukumu.

Citi norāda, ka tā dēvētās “miera uzturēšanas misijas” ietvaros Putins gluži vienkārši “legalizē” Krievijas bruņoto spēku atrašanos Ukrainas teritorijā faktiski jau kopš 2014. gada.

Patlaban Eiropas Savienība un citas rietumvalstis pamazām informē par apmēriem un veidiem sankcijām, kuras tiks piemērotas pret Krievijas valdības pārstāvjiem, kā arī tai pietuvinātajiem.