Austrija gatava pirkt gāzi par ukraiņu asinīm

Iemesls šai nostājai ir tikai bizness – Austrijas kompānija "OMV" ir iesaistīta "Nord Stream 2" projektā, un valstij pieder 31,5% "OMV" akciju.  Austrija importē no Krievijas 80% sev nepieciešamās dabasgāzes, un Vīne ir arī ieinteresēta Krievijas banku sektorā, jo šī valsts ir Austrijas aizdevēja "Raiffeisen Bank International" lielākais tirgus.

Gāzes vads ir, bet nedarbojas

ASV prezidents Džo Baidens paziņojis, ka Vašingtona pieliks punktu šim projektam, ja Krievija iebruks Ukrainā. ASV jau sen iestājušās pret "Nord Stream 2", norādot, kas tas vairos Eiropas atkarību no Krievijas gāzes.

"Gazprom" vadītā gāzesvada būvniecība ir pabeigta, taču tas joprojām nedarbojas, jo tiek gaidīts apstiprinājums no ES un Vācijas regulatoriem. “Es reiz to salīdzināju ar automašīnu bez dzinēja. Tas pat nedarbojas,” īsā telefonintervijā ziņu aģentūrai Reuters paudis Austrijas ārlietu ministrs Aleksandrs Šallenbergs.

Viņaprāt, nav loģiski publiski Eiropā apspriest "Nord Stream 2", it kā tas būtu galvenais elements iespējamo sankciju kopumā. Vīne gan “atbalstīs vienprātību”, kad runa būs par sankcijām pret šo projektu, solījis Šallenbergs. “Nav šaubu, ka militārās agresijas gadījumā ir jābūt skaidrai, vienotai un spēcīgai Rietumu atbildei,” paudis ministrs

Vācijas ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Hābeks izteicies, ka Ukrainas krīze spēlēs lomu "Nord Stream 2" apstiprināšanas procesā.

Briti gatavi stingriem soļiem

Lielbritānijā jau parakstīts likums, kas paplašina valdības pilnvaras visstingrāko sankciju ieviešanai pret Krieviju. “Tagad Apvienotā Karaliste var noteikt sankcijas Krievijas biznesam un plašam cilvēku lokam ekonomiskajos un stratēģiski svarīgajos sektoros – ķīmijas, ieguves, aizsardzības, informācijas un komunikācijas, kā arī finanšu pakalpojumu sfērai,” teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Soda pasākumi skars jebkuras Krievijas valsts iestādes vai uzņēmumus, kas ir stratēģiski nozīmīgi varas iestādēm, to īpašniekus un vadītājus. Pagaidām gan Londona nekādas konkrētas sankcijas nenosaka. Pieņemtais likums ir daļa no pasākumiem, kam vajadzētu “stimulēt Kremli apturēt agresijas kampaņu Ukrainā”, tostarp arī paredzēti soļi pret "Nord Stream 2".

Lielbritānija ilgu laiku kritizēta, ka tā piever acis uz nelegālas naudas plūsmām no Krievijas un citām valstīm, bet tagad sola, ka “tiem, kas ir Kremlī un ap to, nebūs kur paslēpties”, ja Krievija iebruks Ukrainā.

Krievijas agresīvā uzvedība veicinājusi NATO papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm, Poliju, Rumāniju, Bulgāriju, tāpat arī Ukrainas apgādāšanu ar jauniem ieročiem. Ukraina no Lietuvas saņēmusi pretgaisa raķetes "Stinger", arī Latvija plāno šādu palīdzību.

Ilvess aicina parādīt zobus

Tikmēr ASV, Austrālija, Kanāda pārcēlušas savas vēstniecības no Kijevas uz Ļvovu Ukrainas rietumos, bet Vācija – konsulātu no Dnipro valsts austrumos. Nīderlandes aviokompānija "KLM" pirmā pārtrauca lidojumus pār Ukrainu, šim piemēram sekoja "Norwegian".

Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai ERR paudis viedokli, ka rietumvalstīm šobrīd ir īstais laiks “parādīt Krievijai zobus”, atsaukt darbiniekus no vēstniecībām Krievijā un apturēt aviosatiksmi ar šo valsti.

“Kāpēc Krievijā paliek pilns komplekts diplomātu, kamēr Maskavas darbību dēļ rietumvalstis, izņemot Igauniju, pamet savas vēstniecības Kijevā?” vaicā Ilvess. “Otrkārt, jāaptur lidojumi uz Maskavu. Kāpēc turp lidot, ja Krievijas darbību dēļ nav iespējams aizlidot uz Ukrainu un tā zaudē nodevas par lidojumiem virs savas teritorijas?”

Ukraina piedzīvo kiberuzbrukumu

15. februārī Krievija gan pavēstījusi, ka daļa pie Ukrainas izvietotā 130 000 vīru lielā karaspēka sāk atgriezties bāzēs. Tomēr tajā pašā dienā notika kiberuzbrukums Ukrainas ministrijām un bankām. Pārtrauca darboties vismaz desmit tīmekļa vietnes, arī Aizsardzības, Ārlietu, Kultūras ministriju un divu lielāko valsts banku mājaslapas. "Privatbank" un "Oschadbank" klientiem bija problēmas veikt maksājumus internetā, tomēr viņu nauda nebija apdraudēta.

Informācijas ministra vietnieks Viktors Žora norādīja, ka aiz uzbrukuma stāv Krievija: “Ir iespējams, ka agresors ķēries pie sīkā huligānisma taktikas, jo tā agresīvie plāni pamatā nedarbojas.”