Ukraina nesaredz tūlītēja Krievijas uzbrukuma draudus
Augsta ranga Ukrainas aizsardzības amatpersona trešdien norādīja, ka pie Ukrainas robežām sakoncentrētais Krievijas karaspēks, pēc visa spriežot, nav gatavs izvērst plašu uzbrukumu.
Sakoncentrētais Krievijas karaspēks - vairāk nekā 100 000 vīru, kurus atbalsta smagā artilērija un tanki - šobrīd pamatā tiek izmantots "politiskam spiedienam un šantāžai", sacīja aizsardzības ministra vietniece Hanna Maljara.
ASV amatpersonas Vašingtonā norādījušas, ka Krievijai ir 70% karavīru un militārās tehnikas, lai izvērstu plašu uzbrukumu Ukrainai.
Ieskats ukraiņu karavīru ikdienā, kuri sargā austrumu robežu
Ukraiņu karavīrs Krimskes ciemā raugās pāri tranšejai, kamēr uz apkārtējiem laukiem krīt biezas sniega pārslas. Cits stāv tranšejas iekšpusē iepretim ...
Maljara Donbasa piefrontes pilsētā Avdijivkā žurnālistiem sacīja, ka Krievijas uzbrukuma draudi ir reāli. Tomēr viņa arī uzsvēra, ka runas par tūlītēju karu ir priekšlaicīgas.
"Mēs redzam militārā personāla un tehnikas koncentrāciju, bet šodien viņi neveido uzbrukuma grupas," sacīja Maljara. "Mēs arī neredzam tūlītējam uzbrukumam nepieciešanās infrastruktūras formēšanu." "Tas nenozīmē, ka draudu nav," viņa piebilda.
Eiropas līderi sākuši paust zināmas cerības, ka nesenās bažas par plaša kara izraisīšanos tuvāko dienu vai nedēļas laikā sāk mazināties, pateicoties intensīvam diplomātiskam spiedienam.
Maljara sacīja, ka Krievijas galīgais mērķis nav sagrābt Ukrainu, bet destabilizēt Rietumus. "Pakļaut Ukrainu pilnīgai kontrolei nav Krievijas galīgais mērķis," viņa sacīja.
"Tās stratēģiskais mērķis ir sagraut rietumvalstu politiskās un drošības alianses," norādīja ministra vietniece.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
