Grieķijas tiesa atsakās izdot Lietuvai 1991. gada janvāra apvērsuma lietā notiesāto Ukrainas pilsoni

Viņš piebildis, ka Radkevičs atbrīvots tiesas zālē, un solījis tiesas lēmuma pamatojumu komentēt vēlāk.

Pirms tam Dimitriadis izteicies, ka prasība izdot Radkeviču tiesā apstrīdēta saistībā ar iespējamiem Interpola un Grieķijas prokuratūras pieļautiem procedūras pārkāpumiem.

Lietuvas tiesa 2019. gadā atzina, ka Radkevičs piedalījies bruņotā uzbrukumā pie Viļņas Preses nama, nodrošinot ceļu desantniekiem, un bīstami manevrējis ar tanku, cenšoties iebiedēt cilvēkus, kas bija sanākuši aizstāvēt ēku. Viņam aizmuguriski piespriestais četru gadu cietumsods ir viens no vieglākajiem šai lietā.

Pērn augustā Lietuvas tiesa izdeva Eiropas orderi 53 gadus vecā Radkeviča aizturēšanai. Septembra vidū viņš tika aizturēts Grieķijā, bet abu valstu institūcijas zināmu laiku pārbaudīja, vai viņš tiešām ir persona, kas notiesāta par dalību toreizējos notikumos.

Decembrī Radkevičs šo spriedumu pārsūdzēja Apelācijas tiesai, šādas tiesības viņam ir arī pēc sprieduma stāsānās spēkā, jo pirmās instances tiesa viņa lietu izskatījusi bez viņa klātbūtnes.

Grieķijas Augstākā tiesa vairākkārt atlika lēmuma pasludināšanu Radkeviča izdošanas lietā. Pēdējā reizē, kad tika gaidīts šis lēmums, dzīvi Atēnās bija paralizējusi stipra snigšana un valsts iestādes nestrādāja.

Ja Radkevičam nāktos izciest cietumsodu Lietuvā, tas varētu radīt spriedzi Viļņas attiecībās ar Kijevu, jo noskaidrojies, ka viņš 2015. un 2016. gadā Ukrainas Bruņoto spēku sastāvā piedalījies pretterorisma operācijā pret Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem Doņeckas apgabalā.

Vēstulē Lietuvas Apelācijas tiesai Radkevičs paudis viedokli, ka viņa lieta Lietuvā esot politizēta, atsaukdamies uz Lietuvas ārlietu ministra Gabrieļus Landsberģa izteikumu, ka šī lieta ir "Lietuvas Nirnbergas gadījums".

Viļņas apgabaltiesa 2019. gada 27. martā atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tai skaitā augstas toreizējās Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, Valsts drošības komitejas un to militarizēto struktūrvienību amatpersonas. Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genadijs Ivanovs, jo pārējie apsūdzētie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā un viņus tiesas zālē pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990. gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991. gada 13. janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.